Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. maijs, 2012
Drukāt

Grieķiju grib paturēt eiro klubā

ministri_afp_8

Vācija un Francija ir vienisprātis, ka nepieciešams darīt visu iespējamo, lai paturētu Grieķiju eirozonā, pēc pirmās oficiālās tikšanās ar jauno Francijas finanšu ministru Pjēru Moskovisī paziņojis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

 

“Mēs piekrītam, ka mums jādara viss, lai paturētu Grieķiju eiro klubā,” paziņoja Šeible. “Uzskatām, ka Grieķijai ir sava vieta eirozonā,” apliecināja Moskovisī, piebilstot, ka esošās saistības ir jāievēro. Viņaprāt, Grieķijas izstāšanās no eirozonas var izraisīt neparedzamu parādsaistību krīzes izplatīšanos, ko Francija nevēlas pieļaut. “Jādara viss, lai palīdzētu proeiropeiskajiem un proeiro spēkiem Grieķijā,” atceļā no Berlīnes uz Parīzi aģentūrai AFP norādīja Moskovisī, skaidrojot, ka nepieciešami “pasākumi, lai veicinātu izaugsmi un atdotu cerību Grieķijas tautai”. Viņš arī pauda pārliecību, ka Parīze un Berlīne atradīs kompromisu attiecībā uz Francijas ierosinājumiem ekonomikas izaugsmes veicināšanai, lai gan abām valstīm ir domstarpības, kā to panākt.

Šeible pēc tikšanās ar savu Francijas kolēģi savukārt apliecināja Berlīnes gatavību piedalīties “visās konstruktīvās idejās, lai stiprinātu ilgtspējīgu izaugsmi”, tomēr piebilda, ka budžetu samazināšana ir nepieciešams priekšnosacījums. “Eiropai ir jāsūta signāli, lai veicinātu ieguldījumus un izaugsmi Grieķijā laikā, kad tā pārcieš smagu lejupslīdi,” uzsvēra Šeible.

Moskovisī apliecināja, ka Francija pieturēsies pie saviem budžeta iztrūkuma samazināšanas plāniem.

 

“Prezidenta Fransuā Olanda vēlēšanu kampaņas laikā dotie solījumi tiks pildīti,” apliecināja Moskovisī. Olands solīja līdz 2017. gadam samazināt budžeta deficītu līdz nulles līmenim, bet līdz 2013. gadam samazināt budžeta deficītu zem Eiropas Savienības noteiktajiem trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta.

 

Tikmēr Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda aicinājusi eirozonu īstenot papildu pasākumus izaugsmes veicināšanai un ierosinājusi valdības Eiropas vienotās valūtas savienībā uzņemties lielāku kopēju atbildību par to parādsaistībām. “Mēs uzskatām, ka nepieciešams darīt vairāk, jo sevišķi ar dalīšanos fiskālajā atbildībā, un ir vairāki veidi, kā to darīt,” norādīja Lagarda. “Vairāk nepieciešams darīt attiecībā uz izaugsmes atbalstīšanu, jo sevišķi ar strukturālajām reformām, nevis ar ierosinātajiem stimulēšanas pasākumiem.”

Ierosinājums, ka eirozonas valstīm vajadzētu vairāk dalīties ar katras parādsaistībām, izteikts dienu pirms Briselē iecerētajām neoficiālajām Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju vakariņām. Starp iespējām, kā dalīties ar parādsaistību slogu, ir tā dēvēto eiroobligāciju izveide, nodrošinot grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm iespēju krietni vieglāk aizņemties finanšu tirgos, jo to parādsaistības garantē ES dalībvalstis. Vācija jau iepriekš paudusi spēcīgu pretestību eiroobligāciju izveidei, un valdības informācijas avots apstiprināja, ka tās nostāja nemainīsies, neskatoties uz aizvien pieaugošo spiedienu uz Berlīni šajā jautājumā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+