×
Mobilā versija
Brīdinājums +17°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Pirmdiena, 20. augusts, 2018
5. decembris, 2017
Drukāt

Anna Žīgure: Ideālā Latvija. Somijai – 100 (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Laiku pa laikam izskan vārdu kopa – ideālā Latvija. Kas tā tāda? Iespējams, ka tā ir garīgā un arī fiziskā telpa, kuru vismaz kāda daļa no mūsu pilsoņu kopuma vēlētos veidot, lai pēc tam tur dzīvotu.

Paskatoties apkārt, tuvāk un tālāk pasaulē, var redzēt jaukas, skaistas un iekārojamas vietas, un katrai no tām ir sava garoza. Turklāt daudzas valstis un to tautas ir ievērojami lielākas par latviešiem, nesalīdzināmi bagātākas, un tās vismaz pēdējo pusgadsimtu dzīvojušas daudz mierīgāku dzīvi. Piemēram, Zviedrijas teritorija vairāk nekā 200 gadu nav pieredzējusi karu. Tā nu varam gan sajūsmināties par Francijas garu, Spānijas temperamentu, Itālijas klimatu, Norvēģijas šērām vai Anglijas aristokrātiju, bet maz ir tāda, ko latvieši varētu no šīm valstīm aizgūt, veidojot savējo.

Tomēr ir viena tauta, valsts un sabiedrība, kas ilgstoši noturējusies ideāla augstumā un kalpojusi latviešiem par paraugu vismaz pusotru gadsimtu – pati to nemaz nenojauzdama. Tā atrodas tepat pavisam tuvu, viņpus Igaunijas, Somu jūras līča pretējā krastā. Tā ir Somija.

Varētu domāt, ka Somija kļuva latviešiem svarīga pēc tam, kad ar to tuvāk iepazinās mūsu dzejnieki Kārlis Skalbe, Antons Austriņš, Linards Laicens, Jānis Akuraters un vēl citi 1905. gada revolūcijas bēgļi, kuri iemīlēja savu patvēruma zemi un pēc atgriešanās dzimtenē slavināja šīs ziemeļzemes dabas skaistumu, cilvēku strādīgumu un godīgumu, apkārtnē un mājās valdošo tīrību, savstarpēju pieklājību un laipnību pret svešiniekiem, ierēdņu iejūtīgo izturēšanos, patriotismu, rūpīgi koptos laukus un pārdomāto mežsaimniecību, visas tautas stingro mugurkaulu (pret rusifikāciju). Atgriezušies dzimtenē, viņi visi mudināja latviešus sekot somu un Somijas paraugam.

Dzejnieku vārdi neizkaisījās nekoptā laukā – Somijas piemēram bija rosinājušas sekot jau paaudzes pirms viņiem, sākot ar Krišjāni Valdemāru, Lapas Mārtiņu, Juri Alunānu (starp citu, viņš bija pirmais, kurš latviešu valodā nodēvēja somus par somiem – agrāk bija piņņi) un brāļiem Kaudzītēm, kam pievienojās daudzi citi jau sen aizmirsti latviešu nācijas būvētāji. Šo censoņu likteņi nebija tik dramatiski kā Skalbes paaudzei. Lielākā tiesa cilvēku, kuri pagājušā gadsimta 20. un 30. gados spēku smēla Somijā, jau sākot ar Latvijas okupāciju 1940. gadā, tika deportēti no dzimtenes un aizgāja bojā Sibīrijā vai pēc kara miruši emigrācijā. Bieži viņu vārds tika pilnīgi izskausts no latviešu kultūras aprites un, tā arī neatgriezies, atrodams vien nodzeltējušu avīžu lapaspusēs.

Sava ģeopolitiskā novietojuma dēļ vairākos vēstures griežos paši atrodoties ievērojami grūtākā situācijā, latvieši bieži domājuši par somiem, vēlēdami tiem izturību gan cīņā pret rusifikāciju cara laikos, gan karā pret agresoru – Padomju Savienību – Ziemas kara mēnešos. Somi izcīnīja arī mūsu kaujas – savulaik aizstāvot savu valodu un vēlāk savu valsti, ko mums nebija lemts paveikt.

Ar Somiju mūs tātad saista līdzīga vēsture vairāku gadsimtu garumā, šodiena kā neatkarīgām valstīm – Eiropas Savienības dalībvalstīm – un cerība uz neapdraudētu mierīgu nākotni.

Daudzi latvieši, iebraucot Somijā, nodomā, ka tāda varētu izskatīties Latvija, ja to nebūtu piemeklējušas okupācijas, kas ne tikai pārtrauca valsts un tautas attīstību, bet arī iznīcināja mūsu valsti. Tāpēc joprojām, tāpat kā 19. gadsimta otrajā pusē, aktuāls ir jautājums – ja somi spēj, kāpēc lai to nespētu mēs? Kā piemēru var minēt mūsdienu tautas izglītību un valsts atbalstu zinātnei, veselības aprūpi un savstarpējo solidaritāti, modernās tehnoloģijas un atbalstu nacionālajai kultūrai, augstu pievienoto vērtību kokmateriāliem, aktīvu uzņēmējdarbību un dzimtenes mīlestību, kā arī gribu to aizstāvēt… Jomu ir daudz. Protams, ka mēs to varētu – ja tikai gribētu, ja tikai saņemtos.

Latvija nevar pacelties spārnos un aizlidot uz Somiju, bet mēs kā valsts un sabiedrība varam pielikt visas pūles, lai savu ideālo Latviju izveidotu tepat, Daugavas, Ventas, Gaujas un Lielupes krastos. Šī pamodinātā griba vien jau būtu laba dāvana Latvijas simtgadei.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. JA SOMI kara laika maceja aizsargat savu valsti Uz LADOGAS ezeru pat novietoja mucas kuras sedeja aizstavji ar saujamiem LATVIJAI patlaban neiet labi un pielikt tagad pules un pacelties sparnos Sabiedriba nav aktiva lai butu nakotne kadas parmainjas Jautajums !!?? Kadelj ir tik daudz izceljotaji uz arzemem ??? Kur vaina ??? KO DARIT ??? Man parmet tev labi tu noskaties no malas <<<< !!! DZIVOSIM REDZESIM tas ir visvienkarsak tagad Diskuset mes varam bet kads iznakums ?/!!

  2. Ir viena būtiska nelaime. Latvijas tauta vēl ir konsolidācijas (veidošanās) procesā. Kad no šejienes pazudīs Krievijas pilsoņi, bet visi pārējie uzskatīs Latviju par savu Dzimteni – kur Tevija tur labi! Tikai tad var sāk reāli veidot modernu izglītotu, ilgspējīgu sabiedrību un tautsaimniecību. Dotumi mums ir!

  3. Ar gandrīz četrdesmit procentiem okupantu un kolonistu Latvija nevar būt ideāla.

  4. Neaizjūsmināsimies Atbildēt

    Mazāk par 30% uzticas vadībai tai ideālajā zemē. IL

  5. Uz ideālo nākas iet ne tikai caur ērkšķiem, bet arī pa līķiem. Somu Somijas piemērs ir tik kliedzošs, ka ne Žīgure, ne viņas Juka par to pat neieminās:” Somijas pilsoņu karš (somu: Suomen sisällissota) bija pilsoņu karš 1918. gada 27. janvārī — 15. maijā par varu Somijā pēc neatkarības deklarācijas 1917. gada 6. decembrī (..) Baltie karā uzvarēja. Bojā gāja aptuveni 37 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija sarkano piekritēji.” Somijas pilsoņu karš (Vikpēdijas lapa)

  6. Ļoti jau gribas piekrist visam par mūsu, latviešu, gribēšanu un varēšanu, bet ….laikam esam pārāk smagi ievainoti, lai atlabtu.Kāpēc tāds pesimisms? Nereti dzirdam no inteliģences pārstāvjiem slavinājumus mūsu jaunatnei, ka nāks jaunie un tad ievedīs kārtību un taisnīgumu, likvidēs korumpētību un zagšanu utt. Manā darba vietā atnāca jaunais, šķiet, partijas ieliktenis. Ar cerībām sagaidījām, bet ļoti drīz visas cerības tika noraktas. Tikai savs ego, varas demonstrēšana, netaisnība, neprofesionālisms un uzpūtība.

  7. Jauki skan , bet Latvijai ir 3 A un vesels viņu blēdību lauks sākot jau ar ”naudas vēja elektrostacijām”, kuras vējo mūsu makus. Tad nu ne pils ( ZZS virsvadība ), ne valdības nams ( ZZS virsvadība ), ne Saimas nams ( ZZS dalība ) to nevēlas pamanīt – tikai tie žurnālisti visur ielien… Jā vel kaut kāds Ašenradens no Vienotības, kurš pat nevēlas neko saprast no tā.

Draugiem Facebook Twitter Google+