Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
10. septembris, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Iecienītais pusrata princips (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Monika Zīle

Mēģinu atcerēties, kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas pie mums bez problēmām un stresa izglītības sistēmā būtu sācies jauns mācību gads. Neizdodas. Tāds pats rezultāts lokālā draugu un paziņu zibaptaujā: 1. septembris vecākiem un skolotājiem vienmēr nācis rokrokā ar spriedzi un neziņu. Arī šoruden. Šķiet, nu jau gandrīz atrisināts ilgi un mokoši staipītais pedagogu atalgojuma jautājums, bet izglītības iestādēs darba kārtībā svaigs stresa avots – kompetenču pieejā balstītais mācību saturs. Dažās skolās jau startējot tam atbilstošs programmu un metodiku pilotprojekts, un, iespējams, pāragri bažīties: kas tas būs un kā tagad būs? Varbūt jāsamierinās ar cerību, ka gan jau Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) domājusi, pa kādiem ceļiem līdz pārējiem nonāks šis svarīgais jaunums. Taču izglītības darbinieku arodbiedrības vadība uzskata, ka jaunā mācību satura ieviešana ir sasteigta: runāts par to bija sen un gari, bet nu, kad jāsāk darīt, jautājumu daudz vairāk nekā atbilžu. Nav pieejamas atbilstošas mācību grāmatas, turklāt ar jaunajām programmām strādāt apmācīts stipri maz pedagogu, Bet, ministrijasprāt, pietiekami – šie apgaismotie kursos iegūtās zināšanas izplatīšot “neskoloto” kolēģu pulciņos. Tā sakot, kļūs izglītības reformas lāpneši, plaša mēroga darbaudzinātāji un kas tikai vēl ne. It kā jau pareizs uzstādījums, jo kompetencēs balstītā apmācība nozīmē vairāku priekšmetu pasniedzēju sadarbību, un tad jau procesā pedagogi aizlāpīs caurumus iecerētās reformas pašķidrajā deķītī.

Nav šaubu, Latvijas pedagogi ir īsti profesijas patrioti un centīsies uzminēt, ko IZM gaida, deleģējot savu darbinieku pienākumus ierindas skolotājiem. Bet ja nu tas darīts ar gudru ziņu?… Kad nākamajā starptautiskajā pētījumā Latvijas skolēnu lasītprasme saglabāsies tajā pašā zemajā līmenī, vainīgi būs pedagogi, kuri jau gadiem strādā spriedzes un neskaidrību apstākļos. Piemēram, kas īsti gaidāms no bieži piesauktā skolu tīkla sakārtošanas projekta? Tur sen būtu pielikts punkts, ja pašvaldības nespītējušās pretī, taisnojas IZM. Novadi patiesi vilcinās lemjot, jo šodien nav droši, ka rīt pamodīsies tagadējās robežās, kam tuvojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) skaļi strīķētā reformas izkapts. Kur šņāps, ko aizpļaus? Un kā vainagojums visam – nemitīgi daudzinātā vajadzība reformēt valsts pārvaldi.

Zem dažādu reformu pieteikuma karoga dzimušie jau paši gādā pēcnācējus, bet lauvas tiesa izsludināto pārmaiņu piedzimt nesteidzas. Dažas – piemēram, sabiedrības integrācijas jomā – palikušas aizperētas un norakstītas kā vanckari. Citām, jau minēto administratīvi teritoriālo, gala neredz. Mainās valdības un nozaru ministri, bet katra jaunā slota manto priekšgājējas stilu. Tas, kādam vai kādiem iztopot, izpaužas vilcinātos un atliktos lēmumos par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Vārdu sakot, vēlēšanu režīma stimulētajā pusratā, ko aizplīvuroti dēvē par politiskās gribas trūkumu. Netieši tas atspoguļojas arī koncepcijās balstītā izglītības satura ieviešanas mezglojumā – kā jau tradicionāla muļļāšanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Skolotāji paši vainīgi , jo mani mazbērni nebeidza savā starpā civināt, kā skolotājas izstiepdamās piedziedājušas pilnas ausis ar Angļu labumiem, vācu akurātību. 300 000 aizbrauca un tie ir tie nodokļi , bērnI skolās, . Tagad kaucat pilnā balsī — NAUDU, NAUDU, — SKOLOTĀJI , JŪS ESAT KĻUVUŠI NEJAUKI P L U T O K R Ā TI!

  2. iespraucos ne par tēmu , bet gribas pateikties par “tām, ar kurām neprecas”, foršs gabaliņš! Ceru arī sagaidīt par kādu kundzi “labākajos” gados, jaunība sen ir aiz kalniem…… arī man

  3. Turpinu…pusdienlaikà litru pienu,bet màjàs ejot 50 gr balzàmiñu.Pie tà arí palikàm,ka stutésim viens otru,lai var nolauzt màcíbu gadu.

  4. Ziniet,2.septembra vakarà sapulcinàju bijusos kolégus.Bijusos,jo mani saīsinàja,optimizéja,rotēja,reorganizéja.Tagad restartējos.Vakars izdevàs-izdziedàjàmies par tému-kà pa miglu.Direktors apsolíja katram darbiniekam pirms stundàm izsniegt sirdsdrapes,pusdienlaikà litru p

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+