Latvijā
Politika

IeM sagatavojusi grozījumus noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu Latvijā0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Zane Bitere/LETA

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi noteikumu grozījumus, kas novērstu atsevišķus birokrātiskos šķēršļus ārvalstu darbaspēka piesaistei, taču valdība šos grozījumu projektus šodien vēl neskatīja.

IeM sagatavojusi grozījumus noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu, ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā, un uzturēšanās atļauju noteikumos.

Grozījumi bija iekļauti šodienas valdības sēdes darba kārtībā, taču šī jautājuma izskatīšana uz nedēļu tika atlikta.

Grozījumi sagatavoti, lai atbilstoši “Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā 2019.-2022.gadam” paredzētajam novērstu atsevišķus birokrātiskos šķēršļus ārvalstu darbaspēka piesaistei un tādējādi mazinātu vietējā darbaspēka trūkuma radītās negatīvās sekas.

Grozījumi noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu paredz līdz desmit darba dienām 30 dienu vietā saīsināt brīvas darba vietas pieteikšanas minimālo termiņu, ja darba devējs vēlas uzaicināt nodarbinātos no trešajām valstīm.

Tāpat grozījumi paredz atcelt prasību publicēt brīvu darba vietu gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus bijis nodarbināts Latvijā vai bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja un darba devējs viņu turpmāk vēlas nodarbināt citā specialitātē. Grozījumi paredz atcelt prasību publicēt brīvu darba vietu gadījumos, ja ārzemnieks bijis nodarbināts studiju laikā un pēc izglītības iegūšanas vēlas turpināt nodarbinātību pie tā paša darba devēja.

Grozījumi uzturēšanās atļauju noteikumos paredz, ka iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski, pieteikumu apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu. Šāds risinājums atvieglotu administratīvo slogu gan ārzemniekiem, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Patlaban visi dokumenti iesniedzami tikai klātienē.

Tāpat šie grozījumi paredz tiesības uzaicinātājam – izglītības iestādei – iesniegt potenciālo studentu uzturēšanās atļauju pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, studentam neuzturoties Latvijā.

Grozījumi paredz iespēju neiesniegt kvalifikāciju vai pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekam, kas tiek uzaicināts nodarbinātībai vienkāršās profesijās. Uz šo šķērsli ārvalstu darbaspēka piesaistei nereti norādījuši darba devēji, atzīmējot, ka šajās profesijās nodarbinātajiem nav nepieciešams īpašs izglītības līmenis vai iepriekšēja pieredze.

Savukārt ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā paredz priekšrocības Valsts ieņēmumu dienesta administrētās padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kā arī, lai risinātu atsevišķus citus, ar ielūgumu noformēšanas procedūru saistītus jautājumus.

Programmas “zelta un sudraba” līmeņa uzņēmumus, kas ilgtermiņā bijuši godprātīgi nodokļu maksātāji, turklāt samaksāto nodokļu summai pārsniedzot 500 000 eiro gadā, atbrīvos no prasības, uzaicinot ārzemnieku nodarbināšanas nolūkā, iesniegt izglītību un pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekiem, kuri netiks nodarbināti reglamentētā profesijā.

Grozījumi arī paredz, ka visu padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku iesniegtos ielūgumu pieteikumus ārzemnieku uzaicināšanai nodarbinātības nolūkā apstiprinās divu darbdienu laikā līdzšinējo piecu dienu vietā.

Saistītie raksti

Tāpat grozījumi paredz paplašināt tiesības ārzemniekam, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, uzaicināt citus ārzemniekus, neattiecinot šīs tiesības tikai uz radiniekiem, bet uz jebkuru personu. Šāda iespēja samazinātu to personu skaitu, kas kā ieceļošanas mērķi Latvijā norāda tūrismu, bet patiesībā brauc apciemot ārzemnieku, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju.

Ieviešot šādu nosacījumu, palielinātos to ieceļotāju skaits, kuriem uzaicinātājs ir persona, kas uzņemas atbildību par ieceļojušo ārzemnieku.

LA.lv