Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. septembris, 2014
Drukāt

Iepazīt bailes kopā ar rūķīti Herbi


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šogad Latvijas Leļļu teātris atklāj 70. jubilejas sezonu. Mazos skatītājus jau sasniedzis pirmais jubilejas vēstnesis – jaunā režisora Edgara Niklasona diplomdarba izrāde “Herbe ar lielo cepuri”, kas tapusi pēc Otfrīda Preislera tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Uz izrādi aicināti bērni no četru gadu vecuma un, protams, viņu vecāki.

Vācu bērnu literatūras rakstnieka Otfrīda Preislera darbi Latvijā ir labi pazīstami. Teju ikvienam ir zināma gan Mazās raganiņas neparastā dzīve, gan mazā spociņa dēkas, gan stāsts par baiso laupītāju Hocenplocu un, protams, rūķīša Herbes piedzīvojumi, kuriem autors veltījis pat vairākas grāmatas – “Herbe ar lielo cepuri” un “Herbe un viņa draugs Pinkaste”, kas noteikti daudziem vecākiem bijušas starp bērnības mīļākajām grāmatiņām.

Jaunajam režisoram un dramaturgam Edgaram Niklasonam šis būs pirmais iestudējums Latvijas Leļļu teātrī, kā arī diplomdarbs, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmijas teātra un mākslas (režijas) maģistrantūru. Pirms debijas Leļļu teātrī Niklasons kā studijas darbu iestudējis monoizrādi “Valdis” ar aktieri Artūru Putniņu, bet kā dramaturgs sevi pieteicis jau kopš 2009. gada, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo teātri un “Dirty Deal Teatro”.

E. Niklasona versijā pasaku par Herbi kādas mājas bēniņos izspēlē sešus gadus veci bērni – Agate, Robis un Niklāvs (aktieri Dana Lāce, Edgars Kaufelds un Artūrs Putniņš). Agate, Robis un Niklāvs nav paši drosmīgākie bērni pagalmā, taču tikai līdz brīdim, kad savas mājas bēniņos iepazīstas ar rūķīti Herbi, kurš dzīvo milzīgā pasaku grāmatā. Herbem ir liela cepure un piedzīvojumiem bagāts stāsts, ko atklāt ikvienam, kam interesē rūķīšu pasaule. Bērnu trijotne izspēlē pasakas notikumus, stājoties pretī briesmām, kas tos sagaida Vorlicas mežos.

Izrādes režisors atklāj, ka šķietami vienkāršais stāsts licis viņam uzdot jautājumus – kāpēc mēs tik ļoti baidāmies no nezināmā? Un vai viss nezināmais tiešām ir ļauns un briesmīgs? Izrādes vizuālais risinājums piespēlēs šai tematikai. Skatuve pārtaps par baisu un reizē reālistisku vidi – privātmājas bēniņiem, kur atrodas dažādas antīkas mantas, senatnīgi paklāji, grāmatas un pat Ziemassvētku egle.

Kā redzam arī izrādes publicitātes fotogrāfijās, izrādes lelles šoreiz būs nevis klasiski jauka izskata rūķīši ar bārdām, bet gan rūķi, kas maķenīt atgādina Norvēģijas troļļus, kuru izskats ir mānīgs, jo nav skaidrs, ko tie simbolizē – labo vai ļauno. Izrādes māksliniece un scenogrāfe Sintija Jēkabsone leļļu teātra mākslas specifiku arī iepazīst pirmo reizi, bet līdz šim izstrādājusi scenogrāfiju izrādēm vairākos teātros – Latvijas Nacionālajā teātrī, “Dirty Deal Teatro”, Rīgas Krievu teātrī, kā arī Ģertrūdes ielas teātrī.

Īpaši izrādei mūziku sacerējis komponists Reinis Ozoliņš, kurš ir mūzikas autors vairākām īsfilmām, kā arī Valmieras teātra izrādei “Stikla zvērnīca”.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+