Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. septembris, 2015
Drukāt

Iespēja, kāda var tik drīz nepienākt

FIBA/Ciamillo-Castoria/MatthaioFIBA/Ciamillo-Castoria/Matthaio

Latvijas basketbola valstsvienība Eiropas čempionātu turpinās sestdien Francijas pilsētā Lillē ar astotdaļfināla spēli pret Slovēniju. Tās sākums pulksten 13 pēc Rīgas laika.
Tagad varam novērtēt Eiropas čempionāta izlozes labvēlību. Nosacīti vājākos un finansiāli izdevīgos igauņus izvēlējāmies paši, labvēlīgi varianti krita arī no citiem groziem. Ar piedzīvojumiem, nervozēšanu un rakstura pārbaudi izdevās izcīnīt otro vietu grupā. Tā pretī dod Slovēnijas izlasi, kas mums noteikti ir pa zobam. Iespēja, pie kādas tik drīz varam arī netikt. Tiesa, gan jau līdzīgās domās ir arī slovēņi.
Sestdien Lillē mēs nebūsim favorīti, to apstiprina arī bukmeikeru izliktās prognozes. Latvijas izlase labāko astotniekā spējusi iekļūt tikai reizi (2001. gadā Ankarā), slovēņi tur pēdējā desmitgadē bijuši regulāri (4. vieta 2009. gadā, 5. vieta 2013. gadā, 6. vieta 2005. gadā, 7. vieta 2007. un 2011. gadā). Arī savstarpējā spēļu bilance mums par sliktu – divas uzvaras un pieci zaudējumi. Viena no uzvarām tika izcīnīta 2001. gadā Ankarā (99:93), otrā augusta sākumā mūsu otrajā pārbaudes spēlē Rīgā (72:66). Turklāt Latvijas izlasei spēlējot bez pieciem pamatsastāva vīriem.
Šī būs tā reize, kad nebūs jābaidās no skaļiem uzvārdiem un ekstra klases klubiem. Šoreiz būs darīšana ar labi organizētu komandu, kuras galvenais treneris Jure Zdovcs ir agresīvas aizsardzības piekritējs. Salīdzinot ar iepriekšējo čempionātu, slovēņiem ierindā būs tikai pieci spēlētāji. Viņiem notiek paaudžu maiņa. Ņesterovičs, Lakovičs, Erazems un Domens Lorbeki, Nahbars, Smodišs, Jagodniks, Begičs – tā jau ir Slovēnijas izlases vēsture. Turklāt šovasar savainojuma dēļ komandai palīdzēt nevar arī tās iecerētais līderis Gorans Dragičs.
No tiem, kas ir slovēņu rīcībā, jāizceļ Zorans Dragičs un Jaka Blažičs. Uzbrukumā iespaidīgs pāris, kuri vidēji guvuši 15,3 un 13,8 punktus. Tikuši pie epiteta “ātrā uzbrukuma karaļi”. Kur nu Zorans Dragičs ir lielisks, tur nu ir – tā ir ātra pāreja uzbrukumā un radītā pārsvara izmantošana. Zem groza jāizceļ 2,15 metrus garais Alens Omičs no “Gran Canaria”. Labs centrs, vāc bumbas un gūst punktus, taču ar tādiem pēc Jona Valančūna un Kirila Fesenko mūs vairs neiebaidīsi.
Kā jau jaunai komandai (pieci spēlētāji dzimuši 90-tajos gados), slovēņiem trūkst stabilitāte. Pirmā posma turnīrā holandieši parādīja, ka slovēņiem īsti nevedas spēle pret zonas aizsardzību. Grieķija uztaustīja slovēņu vājās vietas aizsardzībā un jau pirmajā puslaikā izšķīra spēles iznākumu, panākot 15 punktu pārsvaru. Ceturtdien pret Maķedoniju slovēņi labi sāka, tad otrajā ceturtdaļā sešas minūtes palika tukšā un aizrāvās ar individuālu spēli, tomēr pie uzvaras un trešās vietas grupā tika.
Statistika liecina, ka Latvija un Slovēnija līdzīgi bieži ķeras pie tālmetieniem, taču slovēņi šajā ziņā ir precīzāki. Tas varētu būt galvenais iemesls, kādēļ slovēņi spēlē vidēji guvuši mazliet vairāk punktus, toties Latvijas izlase mazāk ielaidusi. Tieši aizsardzība kļuva par to ieroci, kas ceturtdien apturēja igauņus un ļāva pagriezt uz savu pusi izšķirošo spēli. Katrs statistikas rādītājs un visas komandas kopbilde liecina, ka Latvijas izlasei vēl ir rezerves un progresa iespēja. Cerēsim, ka smagajos treniņos dziļi noglabātais nāks laukā vajadzīgākajā brīdī.
Visticamāk, ka tieši veiksmīgai aizsardzībai un pārejai uzbrukumā būs izšķiroša loma sestdienas spēlē. Vēl jau gan būs jātiek galā ar tādām lietām kā Lilles stadiona plašumu (30 000 vietas), neierasti agru spēles sākumu un pavisam savādākiem apstākļiem tribīnēs. Pēc lieliskās atmosfēras Rīgā nu var nākties pierast pie katra bumbas atsitiena pret grīdu atbalsu tribīnēs. Ainārs Bagatskis arī šoreiz savu komandu aicinās vairāk domāt par savu spēli un izbaudīt basketbolu. Lai izdodas!
Latvijas izlases šim modelim tā ir lieliska iespēja spert vēl vienu soli uz priekšu. 2011. gadā Šauļos krājām pieredzi, 2013. gadā Slovēnijā palikām vienas neveiksmīgas spēles attālumā no pasaules čempionāta, tagad esam vienas-divu uzvaru attālumā no iespējas piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Tā patiešām ir iespēja, kāda vēlreiz var nepienākt. Vai to izdevās izmantot – par to jau sestdien no “Pierre Mauroy” stadiona Lillē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+