Latvijā
Sabiedrība

Sudrabas namiņš brūk un Nameja varas gredzens. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA, publicitātes foto, kolāža – la.lv

Cilvēks. Ingūnas Sudrabas namiņš brūk, bet…

Tā vien šķiet, ka kādreizējās amatpersonu reitingu “zvaigznes” Ingūnas Sudrabas politiskais eksperiments tuvojas beigām. Aizvadītajā nedēļā izjuka viņas Saeimas frakcija “No sirds Latvijai”. Iepriekš aizgājušo deputātu Silvijas Šimfas un Arveda Platpera pēdās sekoja arī Ringolds Balodis. Līdz ar to Sudraba zaudē vairākas privilēģijas, ko sniedza frakcijas statuss, piemēram, piemaksu pie algas par frakcijas vadīšanu, dienesta automašīnu un tā tālāk. Pati politiķe nebeidz vien brīnīties – viņai iepriekš esot šķitis, ka viss ir kārtībā un tikai nelabvēļi no ārpuses cenšas sabiezināt krāsas. Izrādās tomēr, ka puve jau sen ir veidojusies no iekšpuses.  Un tomēr nav tā, ka Sudraba cieš vien politiskās sakāves. Nelielu uzvaru viņai aizvadītajā nedēļā tomēr ļāva svinēt Zaļo un zemnieku savienība un “Saskaņa”. Saeimas sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums par Sudrabas atsaukšanu no tā sauktās oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kur viņa ir ne tikai parasta locekle, bet arī vadītāja. Pamatots priekšlikums, jo šajā komisijā paredzēts darboties tikai frakciju pārstāvjiem, bet Sudraba tāda vairs nav. Tomēr vairākums balsoja pret ar argumentu, ka komisija jau tāpat drīz beigšot darbu un nevajagot tur tagad neko mainīt. Skaidrs, ka atsevišķi politiskie spēki jau sākotnēji bija iecerējuši diskreditēt izmeklēšanas komisijas darbu un Sudraba tam izrādījusies noderīga figūra. Ar to tad viņa arī paliks Latvijas politikas vēsturē.


Pārsteigums. No Šadurska pie Ušakova

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ilggadējā augsta ranga ierēdne Evija Papule, kuras pēdējais amats IZM bija Izglītības departamenta direktore, uzsākusi darbu kā Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomniece izglītības reformu jautājumos.

Par to televīzijas raidījumā paziņoja pats N. Ušakovs. Ja viņš to nebūtu atklājis, šī ziņa gan jau kādu laiku vēl būtu noslēpums. Kā zināms, Rīgas dome nav tā caurspīdīgākā iestāde ne personāla, ne naudas tēriņu ziņā. Interesants ir jautājums, kāpēc N. Ušakovs uzskatīja, ka šis kadru daļas jaunums publiskojams. Rīgas mēra un izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska cīņas publiskajā arēnā gan par skolu tīkla optimizāciju, gan latviešu valodas lomas palielināšanu izglītībā bijušas gana asas. Papule savulaik bijusi uzticīga K. Šadurska līdzgaitniece: abi sastrādājās arī pirms padsmit gadiem, kad tika ieviesta 2004. gada reforma, kurā būtiski palielināja latviešu valodas lomu krievu vidusskolās. Iespējams, pieņemot darbā Papuli, Rīgas mērs dod signālu ministram: pat tavi uzticamākie līdzgaitnieki mūk pie manis.

Tikmēr pati Papule aicina nemeklēt politiku viņas rīcībā. Tas, ka viņa strādājot pie N. Ušakova, nenozīmējot, ka abiem saskan politiskie uzskati. Amatu pieņēmusi, jo lielākā daļa valsts skolu atrodas Rīgā, tātad situācijai galvaspilsētā ir liela ietekme uz izglītības kvalitāti visā valstī. Laikā, kad izglītības sistēmā briest daudzpusīgas reformas, skolām vajadzīgs profesionālu cilvēku atbalsts. Padomus, kā ieviest reformas, Papule sniedzot arī citām pašvaldībām. Kurām, to viņa neatklāj, taču nevienu no tām nevadot “Saskaņas” politiķis. Papule uzsver: katrai pašvaldībai izglītības reformu dēļ būtu jāievieš kādas skolu atbalsta programmas.

Ušakova plānu ieviest Rīgas skolās konsultācijas skolēniem, kurās stundās latviski dzirdētā viela tiks tulkota krieviski, Papula nekritizē. Viņa norāda: tā kā IZM reformas plāno ieviest ļoti strauji, skolēniem būs vajadzīgs papildu atbalsts. Turklāt papildu konsultācijas dažādos mācību priekšmetos būs iespējams saņemt arī latviešu skolās. Ārštata padomnieces amatu Papulei Ušakovs pats esot piedāvājis decembrī.

Darījums. Valstij uzdāvina pļavu

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ozolniekos mītošā 83 gadus vecā Inta Granta Latvijas valstij uzdāvinājusi Antonijas pļavu Lielupes palienē pie Jelgavas. Zemesgabals ir vienu hektāru liels, un tajā konstatēti īpaši aizsargājami palieņu zālāji un mēreni mitras pļavas. Savulaik Intas Grantas tēvs šo zemes gabalu nopircis ganībām un siena pļaušanai. Tagad Inta Granta govis vairs netur, bet nopļaut zāli kļūst arvien grūtāk. Lielupes palienes pļavu dabas aizsardzības plāns paredz regulāru apsaimniekošanu, teritoriju noganot vai nopļaujot, tāpēc sirmā kundze meklējusi iespēju pļavu uzdāvināt pagastam.

Šis ir pirmais gadījums, kad valsts saņem dāvinājumā zemi aizsargājamā dabas teritorijā. I. Granta atzīst, ka tagad viņu vada labi padarīta darba sajūta un gandarījums. Turpmākās rūpes par Antonijas pļavu uzņēmusies Dabas aizsardzības pārvalde. Pļava atrodas līdzās Kuģenieku pļavai, kas jau ir valsts īpašumā. Šajās pļavās ir ne tikai labvēlīgi dzīves apstākļi griezēm un ķikutiem, bet palieņu pļavām ir būtiska nozīme ūdens režīma regulēšanā upēs. Uzsūcot palu ūdeņus, šīs pļavas palīdz novērst plūdus Lielupes lejtecē. Līdz ar to ir svarīgi palieņu pļavas saglabāt dabiskas un neapbūvētas.

Līdz šim valsts dāvinājumā no iedzīvotājiem ir saņēmusi vairākus zemes gabalus pie valsts robežas izmantošanai valsts aizsardzības vajadzībām, kā arī bīstamo atkritumu glabātuvi no uzņēmuma “Olainfarm”. Pirms vairāk nekā gada vēlmi uzdāvināt valstij Latvijas augstāko kalnu izteikusi arī Gaiziņa īpašniece. Arī pašreizējie Latvijas pirmā ārlietu ministra Meierovica dzimtas mājas īpašnieki apsver iespēju to atdot valstij, jo nespēj segt ēkas rekonstrukcijas izmaksas.


Prieks. Nameja gredzens. Jāredz

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pirmizrādi vienlaikus vairākās pilsētās Latvijā piedzīvojusi režisora Aigara Graubas filma – leģenda “Nameja gredzens”. Tehnisks misēklis gadījies Daugavpilī, kur cilvēki sanākuši, bet kino tā arī nav noticis. Te pie vainas nav Graubas un Ēķa komanda, bet gan kino izplatītāja “Labs kino” un Daugavpils kinoteātra nesapratne.

… 13. gadsimts, bagātās un varenās baltu pagānu zemes ir iekārojams mērķis arī Romai. Īpaši Zemgale, kas kontrolē tirdzniecības ceļus un nekad nepakļaujas nevienam. Pāvesta bastards Maksis ir gatavs iesaistīties cīņā par iespēju valdīt Zemgalē. Nodevīgi tiek noindēts valdnieks Viesturs. Taču varas gredzens un tiesības valdīt tiek jaunajam Namejam. Filma beidzas ar zemgaļu uzvaru pār krustnešiem. Taču titros lasāms, ka zemgaļu cīņa ar iebrucējiem vēl ilgs veselus simt gadus… Vērtīgi, ka arī mums nu ir sava varoņsāga. Taču, vai filma cels pašapziņu tikpat jūtami, kā basketbolam veltītā “Sapņu komanda”, grūti spriest. Kaut arī filma veidota kā leģenda, tomēr gribētos zināt, cik tajā vēsturiskās patiesības par Nameja gredzenu?

Ēķis un Grauba palikuši uzticīgi sev. Pazīstam “Baigas vasaras”, “Rīgas sargu” un “Sapņu komandas” kino valodu, kas šajā filmā kļuvusi vēl internacionālāka. Sāgām raksturīgā vērienīgā panorāma, dinamiskums, pārsvarā viena rakstura varoņi – cīnītāji, nodevēji, drosmīgie, gļēvuļi… Kā kinovaloda, tā arī verbālā filmai ir internacionāla – angļu. Var piekrist Andrejam Ēķim, ka ir svarīgi zemgaļu 13. gadsimta brīvības cīņu stāstu pastāstīt pēc iespējas plašāk un tālāk visai pasaulei saprotamā valodā. Taču filma ir ieskaņota un noteiktos seansos būs arī latviski. Var jautāt, vai Latvijas skatītājs visā Latvijā nebija pelnījis pirmizrādi nevis angļu (ar subtitriem latviešu valodā), bet latviešu valodā, kaut arī kinoteātrī Rīgā zālē sēdēja ārzemju kinoaktieri un partneri?


Noslēpums. Hakeri uzbrūk!

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pagājušajā nedēļā ar dienas starpniecību kiberuzbrukumus piedzīvojusi gan e-veselības sistēma, gan ziņu aģentūra “LETA”. Interesanti, ka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns atzinis, ka abi uzbrukumi varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, jo “esot dažas sakritības.

Piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl pāragri izdarīt konkrētus secinājumus. Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,” teica Teivāns, kurš gan vēl piebilda, ka “e-veselības sistēmas gadījumā bijusi kāda nianse, kas palaista garām, taču tagad to atrisināšot,” precīzāku skaidrojumu nesniedzot.

Norādīts, ka uzbrukums e-veselības sistēmai noticis vienlaikus no vairāk nekā 20 pasaules valstīm, tostarp, piemēram, no Trinidadas un Tobago un Angolas, un bijuši vairāk nekā 10 000 pieprasījumu īsā laikā, kas neesot normāls pieprasījumu skaits. Jāuzsver gan, ka uzbrukums nebija vērsts uz datu nozagšanu, bet vienkārši uz sistēmas darba apturēšanu. Uzbrukums no 20 valstīm nenozīmē, ka uzbrukumā apvienojušies hakeri no 20 dažādām valstīm. Pieprasījumus no dažādām valstīm izdarījuši vīrusa inficēti datori, kuru īpašnieki to nemaz nav apzinājušies. IT speciālisti runā, ka e-veselība būvēta, lai bez problēmām vienā laikā spētu apkalpot 4000 pieprasījumu, līdz ar to 10 000 pieprasījumiem apmēram uz divarpus stundām arī izdevās “piebeigt” jauno, bet jau bēdīgi slaveno sistēmu. Bet, cik lielu pieprasījumu skaitu tad oficiāli sistēma vienlaikus spēj “turēt”, Nacionālais veselības dienests “LA” tā arī neatklāja. NVD pārstāvji vien sacīja, ka, piemēram, 15. janvārī visas dienas garumā fiksēti 3923 unikālie recepšu izrakstītāji. Savukārt 17. janvārī kopumā visas dienas garumā sistēmā bijuši 23 267 cilvēki, tostarp iedzīvotāji.

Arī “LETA” piedzīvoja līdzīgi uzbrukumu, ko sauc par izkliedētās pakalpojumu bloķēšanas metodi, kad pieprasījumu ir tik daudz, ka serveris ar to netiek galā, bloķējot pakalpojumu. “LETA” problēmu risināja, “emigrējot” uz citu interneta adresi, lietotājus no nedarbojošās adreses automātiski aizsūtot uz jauno adresi, kamēr pieprasījumi joprojām bombardējuši oficiālo “LETA” adresi.

Jautājums, “kurš to pasūtīja un hakeriem samaksāja bitkonus?”, pagaidām paliek neatbildēts.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Vita Krauja, Ilze Kuzmina, Raivis Šveicars, Gundega Skagale

LA.lv