Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. augusts, 2013
Drukāt

Itālijas jaunieši bēg no bezdarba


Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Krīzes iespaidā sācies jauns emigrācijas vilnis no Itālijas. No valsts aizbrauc galvenokārt jauni cilvēki, kas par jauno dzīvesvietu visbiežāk izvēlas Vāciju. Neskatoties uz ES piešķirto miljardu eiro jauniešu bezdarba samazināšanai, valdībai trūkst ideju un līdzekļu to īstenošanai.



 

Pērn emigrējuši 79 tūkstoši

Aizvadītajā gadā no Itālijas aizbraucis 78 941 cilvēks, par 30% vairāk nekā 2011. gadā. Lielākā daļa aizbraucēju ir vīrieši no Itālijas ziemeļu daļas, kur koncentrējas valsts rūpniecības uzņēmumi. Emigrantu vidējais vecums ir 30 gadi. Divas trešdaļas no viņiem par savu mērķi izvēlējušies Eiropas valstis, visvairāk Vāciju, kur pērn apmetušies 10 520 itāliešu, citi devušies arī uz Šveici, Lielbritāniju un Franciju. Ārpus Eiropas iecienītākie galamērķi ir bijuši Argentīna, ASV, Brazīlija un Austrālija. Pavisam ārpus savas valsts patlaban dzīvo 4,34 miljoni itāliešu, no kuriem 2,3 miljoni ir izbraukuši no valsts samērā nesen – pēc 1990. gada.

Itālieši, kam nav darba dzimtenē, labprāt dodas uz Berlīni. Pilsētā ir plaša itāliešu kopiena – aptuveni 30 000 cilvēku, trešā lielākā pēc turku un poļu kopienām –, kas atvieglo iedzīvošanos. Berlīnē ir seši itāliešu bērnudārzi un trīs skolas.

54 gadus vecais Pjetro Berlīnē ieradās pirms četriem gadiem no Mesīnas, kur bija palicis bez darba. Viņš saka: “Ik dienu pie mums iegriežas vismaz divi itālieši, kas meklē darbu, te tagad brauc daudzi.” Arī Pjetro 28 gadus vecā meita Katerina pērn pārcēlās pie tēva, jo Itālijā kā privātā bērnudārza audzināja pelnīja tikai 500 eiro mēnesī. Berlīnē viņa atrada darbu kā bārmene un pelna 1300 eiro mēnesī. Abi atzīst, ka viņiem ir paveicies, jo arī Berlīnē darba nepietiek visiem. Labāk sokas tiem, kam ir konkrēti projekti un atbilstoša izglītība, piemēram, informātikas speciālistiem, bet daļa laimes meklētāju pēc laika atgriežas Itālijā.

 

Paaudze, 
kas vīlusies ES

“Jauniešu bezdarbs ir mana valdīšanas laika lāsts,” intervijā BBC televīzijai atzina Itālijas premjerministrs Enriko Leta, kura popularitāte valstī beidzamajos mēnešos strauji krītas.

Premjers baidās, ka Itālijā varētu izveidoties vesela paaudze, kas ir vīlusies Eiropas Savienībā, netic ES solījumiem un vēlas to pamest. Jauniešu (no 18 līdz 29 gadiem) bezdarbs valstī ir sasniedzis 25%.

Itālijas darba ministrs Enriko Džovannini ir noskaņots pozitīvāk un ir pārliecināts, ka ar valdības apstiprinātajiem lēmumiem var samazināt jauniešu bezdarbu valstī vismaz par 2%, kā arī samazināt tā saucamo “Neet” – jauniešu, kas nestudē un nestrādā, – skaitu. Ministrs ir pārliecināts, ka valdībai jau līdz šā gada beigām izdosies panākt ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī un ražošanas pieaugumu, kas kopā ar valdības pieņemtajiem pasākumiem palielinās jauniešu nodarbinātību.

 

Reformas bez seguma

Jūnija nogalē Itālijas valdība apstiprināja pasākumu kopumu, kam vajadzētu nodrošināt darba vietu vai apmaksātu praksi vismaz 200 000 jauniešiem. Šie pasākumi tomēr ir radījuši sabiedrībā vilšanos, jo valdībai ir pietrūkušas labas idejas, bet no apspriestajām vairākas ieceres paliks neīstenotas līdzekļu trūkuma dēļ. Piemēram, vairs netiek runāts par paaudžu stafeti, kas paredzēja, ka vecākie darbinieki, kas piekristu aiziet pensijā priekšlaikus, varētu atstāt savu darba vietu jauniešiem. Arī nopietna nodokļu reforma ir palikusi tikai idejas līmenī.

Itālijas valdība šobrīd galveno uzmanību velta līdzekļu atrašanai, lai nevajadzētu paaugstināt PVN, kā bija plānots, un lai atceltu nekustamā īpašuma nodokli ģimeņu pirmajam mājoklim.

Citiem mērķiem naudas patlaban nav. Jauniešu bezdarba mazināšanai izmanto tikai ES struktūrfondu līdzekļus. ES ir piešķīrusi miljardu eiro, taču ar nosacījumu, ka nauda jāizmanto Itālijas nabadzīgākajos dienvidu reģionos.

Aptuveni pusi no miljarda eiro iecerēts izmantot nodokļu atlaidēm tiem uzņēmumiem, kas pieņem darbā uz neierobežotu laiku darbinieku līdz 30 gadu vecumam. Šādi valdība cer atrast darbu aptuveni 60 000 jauniešiem. Vēl tikpat daudz jauniešu varētu izmantot apmaksātu darba praksi – iespēju sešus mēnešus iegūt pieredzi savā profesijā, saņemot 500 eiro mēnesī (aptuveni pusi no strādnieka algas). Vēl 125 000 gados jauno bezdarbnieku mudinās atvērt savus uzņēmumus vai dibināt kooperatīvus ar valsts atbalstu. Tomēr par ES fondu līdzekļiem šos pasākumus varēs īstenot tikai valsts dienvidos. Īstenošanai visā valstī vajadzētu vēl vienu miljardu eiro, ko Itālijas valdība līdz šim nav atradusi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+