Jauniešu sociālās korekcijas izglītības iestādes “Naukšēni” vietā plāno veidot jaunu terapeitisku iestādi riska pusaudžiem 25
Tieslietu ministrija (TM) piedāvā atteikties no sociālās korekcijas izglītības iestādēm un ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – bērna ievietošanu “Bērnu un jauniešu drošajā mājā”.
TM šodien informēja valdību par sociālās korekcijas izglītības iestādes reformas īstenošanas gaitu un ieceri izveidot “Bērnu un jauniešu drošo māju” augsta riska bērniem un jauniešiem”.
Bērna ievietošana “Bērnu un jauniešu drošajā mājā” tiks integrēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmā, un jaunais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis paredzēs bērna izņemšanu no ierastās vides uz laiku. Taču, atšķirībā no sociālās korekcijas izglītības iestādes, “Bērnu un jauniešu drošā māja” būs konceptuāli atšķirīga gan saturiski, gan procesuāli, gan ideoloģiski.
Ministrijas informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka 2021.gadā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) veica pārbaudi sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni”. Pārbaudē konstatēja virkni pārkāpumu un nepilnību iestādes darbā, kas norādīja uz sistēmiskām problēmām iestādes funkciju īstenošanā un tiesas lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izpildē.
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas apturēšana bija nepieciešama, lai pārtrauktu “Naukšēnu” konstatētos bērnu tiesību pārkāpumus, nodrošinātu bērnu un pedagogu fizisko drošību, kā arī, lai veiktu sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu, tostarp pārskatot un pilnveidojot normatīvo regulējumu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka sociālās korekcijas izglītības iestādes reformas laikā nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, tostarp attiecībā uz atbilstošu mērķgrupu, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes modeli un sociālās korekcijas elementu norises kārtību
Tāpat ir nepieciešams pilnveidot sociālās korekcijas programmu, pārejot uz cita veida sociālās korekcijas programmu īstenošanu.
Izvērtējot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – nākotnes perspektīvas, bija nepieciešams apsvērt, vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – ir saglabājams, vai ir iespējams šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekli nodrošināt “Naukšēnos”, veicot atbilstošus uzlabojumus, kā arī, vai ir iespējams cits risinājums.
TM ir organizējusi divas darba grupas sēdes, vairākas individuālas intervijas ar darba grupas locekļiem un citiem ekspertiem. Darba grupā diskutēts par to, kādam jābūt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē nākotnes modelim – centralizētam, decentralizētam vai citam variantam. Darba grupas locekļu vairākums atbalstīja ideju par nepieciešamību likumpārkāpumu prevencijas sistēmā saglabāt iespēju uz laiku izolēt bērnu no ierastās vides, jo smagākos gadījumos tas ir vienīgais intervences veids, kas var pasargāt bērnu no kaitējuma nodarīšanas sev vai citiem.
Darba grupā izskanēja arī atšķirīgs viedoklis. Tādēļ ministrija organizēja padziļinātas individuālas intervijas ar grupas pārstāvjiem. Individuālu interviju rezultātā tika secināts, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – nav atjaunojams.
Lai gan neviens audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis negarantē, ka bērns vairs neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, Latvijā ir nepieciešams “Naukšēni” alternatīvs risinājums. Neviens cits audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis neparedz bērna izņemšanu no ierastās vides, taču atsevišķos gadījumos bērna ievietošana slēgta tipa iestādē ir vienīgais veids kā atturēt bērnu no kaitējuma nodarīšanas sev vai citiem.
Gadījumos, kad bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, apdraud savu vai citu cilvēku veselību vai dzīvību, vai viņu atrašanās sabiedrībā var radīt kaitējumu, kā arī ir izsmelti visi zemākas intensitātes intervences līdzekļi, bērnu ir nepieciešams uz laiku izņemt no ierastās vides, tādējādi nodrošinot iespēju efektīvāk īstenot pasākumus, kas vērsti uz bērna sociālās uzvedības korekciju.
Izvērtējot jauna audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešanu, secināts, ka jauna satura pakalpojuma sniegšanai nevar atjaunot “Naukšēni” darbību.
Pirmkārt, “Naukšēni” atrodas aptuveni 150 kilometru attālumā no Rīgas, tās apkārtnē akūti trūkst speciālistu darbā ar augsta riska bērniem. Otrkārt, “Naukšēni” konstatētie pārkāpumi bērnu tiesību jomā neļauj turpināt pakalpojuma sniegšanu šajā iestādē morāli ētisku apsvērumu dēļ. Treškārt, iestādes infrastruktūra neatbilst mūsdienīgai izpratnei par to, kādos apstākļos ir jāstrādā ar augsta riska bērniem.
Ievērojot to, ka īpašos gadījumos bērniem ir vajadzīgs audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, kas paredz bērna izņemšanu no ierastās vides uz laiku, Latvijā ir nepieciešams ieviest jaunu intervenci augsta riska bērniem, balstoties uz mūsdienu zinātnē izstrādātajām metodēm darbā ar bērniem.
Otrajā darba grupas sēdē, TM prezentēja grupas locekļiem priekšlikumu veidot jaunu iestādi augsta riska bērniem, un TM priekšlikums guva atbalstu. Turpinot darbu pie jaunās iestādes augsta riska bērniem modeļa izstrādes, ministrija veica tiesu prakses izvērtējumu par bērnu ievietošanu “Naukšēnos”. Tiesu prakses izvērtējuma laikā izdarītie secinājumi ir būtiski, plānojot jaunās iestādes dibināšanu.
Veiktā tiesu prakses analīze apliecina, ka, saglabājot likumpārkāpumu prevencijas sistēmā ar brīvības ierobežošanu saistītu audzinoša rakstura piespiedu pasākumu, Piespiedu līdzekļu likumā ir jānosaka stingri kritēriji šā līdzekļa piemērošanai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka bērna izņemšana no ierastās vides notiks tikai īpašas vajadzības gadījumā un tā tiks pamatota ar bērna risku un vajadzību vispusīgu izvērtējumu.
Līdz šim funkcionējošais individualizācijas princips, lemjot par bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, neatbilda bērna labākajām interesēm. Ievietošana slēgta tipa iestādē nevar balstīties subjektīvos apsvērumos un tiesību normās ir jābūt skaidri noteiktiem kritērijiem, lai nepieļautu bērna brīvības nepamatotu ierobežošanu. Ievietošana slēgta tipa iestādē nevar aizstāt sodu, risināt izglītības, sociāla vai cita rakstura problēmas. Šāda prakse neatbilst arī audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu mērķim. Tāpat, bērna ievietošanas termiņam ir jābūt balstītam bērna risku un vajadzību izvērtējumā.
Veiktās izpētes rezultātā ir secināms, ka Latvijā ir nepieciešams ilgtermiņa pakalpojums bērniem, kas būtu balstīts empīriski pamatotā modelī un mūsdienu metodēs darbā ar bērnu uzvedības problēmām. Tālab TM piedāvā izveidot “Bērnu un jauniešu drošo māju” augsta riska bērniem un jauniešiem.
Augsta riska bērni, kas ir “Bērnu un jauniešu drošās mājas” mērķgrupa, ir visvairāk stigmatizētā, izstumtā un nereti arī publiski nicinātā sabiedrības daļa – tie ir narkotisko vielu ilgstošie lietotāji, pastāvīgie klaiņotāji, nepilngadīgo prostitūcijā iesaistītie, vardarbīgus noziedzīgus nodarījumus pastrādājušie.
Ministrijas piedāvātais risinājums balstās pārliecībā, ka mūsdienīga, pierādījumos balstīta un profesionāla palīdzība šai bērnu grupai ir visas sabiedrības interesēs, tai skaitā sabiedrības drošības interesēs. “Bērnu un jauniešu drošās mājas” izveidošana nav tikai ētisks mūsdienīgas Rietumu valsts pienākums, bet arī pragmatisks, ekonomikā un drošībā balstīts lēmums.
Izstrādājot “Bērnu un jauniešu drošās mājas” darbības modeli, uzmanība tiks pievērsta gan tās darbības procesuālajiem, gan saturiskajiem aspektiem. Abi elementi ir vienlīdz svarīgi, lai nodrošinātu jēgpilnu un ilgtspējīgu palīdzības sniegšanu augsta riska bērniem.
Ņemot vērā tiesu prakses analīzē konstatēto institūciju motivāciju bērnu ievietošanai sociālās korekcijas izglītības iestādē, jaunā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa ieviešanas procesā ir īpaši svarīgi nodrošināt kvalitatīvu “filtru”, lai novērstu situācijas, kad piemērotais piespiedu līdzeklis neatbilst bērna vajadzībām.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) preses konferencē pēc valdības sēdē norādīja, ka pakalpojums būs pieejams bērniem no 11 līdz 17 gadiem. Pašlaik tiek prognozēts, ka terapeitisko iestādi varētu izmantot 24 pusaudži.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzvēra, ka terapeitiskā iestāde ir vitāli nepieciešama. Pašlaik ir sagaidāms, ka TM maijā iesniegs pagaidu risinājumu, lai bērni jau spētu saņemt pakalpojumu, bet gala variants ir sagaidāms vēlāk.
