Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
26. aprīlis, 2013
Drukāt

Itālijas mazās lidostas – tukšas un dārgas


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Itālijā pavisam ir 101 lidosta, taču tikai dažas lielākās no tām spēj strādāt ar peļņu. Mazajās lidostās, no Bolzāno līdz Salerno, ir vairāk darbinieku nekā pasažieru, un to uzturēšana iztukšo valsts un pašvaldību kasi. Mazo lidostu kopējie zaudējumi pēdējos trīs gados sasnieguši 150 miljonus eiro.

 

Aizejošā tehnokrātu valdība Mario Monti vadībā ir nolēmusi samazināt valsts finansējumu lidostām, mudinot mazākās lidostas piesaistīt privātos līdzekļus vai izbeigt darbību.

 

Lidostas bez pasažieriem

Kas kopīgs Bolzāno lidostai pašos Itālijas ziemeļos ar Brešas Montikjāri lidostu 200 kilometrus uz dienvidrietumiem? Atverot šo lidostu mājaslapu, sadaļā “šodien izlido/ielido” valda pilnīgs tukšums. Abās lidostās joprojām strādā ugunsdzēsēju brigāde un finanšu policijas iecirknis, bet pasažieru nav. Krīzes dēļ aviokompānija “Air Alps” nesen atcēla pēdējo reisu Bolzāno – Roma. Kamēr reiss vēl bija aktīvs, lidosta apkalpoja 3000 pasažieru mēnesī, tagad nevienu. Brešas lidosta apkalpo tikai dažus kravas reisus.

Šo lidostu uzturēšanai valsts ir iztērējusi milzīgas summas. Brešas lidosta kopš gadsimta sākuma dotācijās saņēmusi 160 miljonus eiro, Bolzāno – 45 miljonus, no kuriem seši miljoni jaunā termināļa būvei, kuru atklāja 2011. gadā, bet nu tas netiek izmantots. Vēl 27 miljonus eiro Bolzāno lidostai nupat iedalījusi provinces vadība.

Un tie nebūt nav daži atsevišķi gadījumi. Salerno lidostai, kas valstij līdz šim izmaksājusi 30 miljonus eiro, vajadzēja kļūt par Kampānijas reģiona otru lielāko lidostu. Bet arī te lidojumu saraksts ir tukšs, lidosta jau vairākkārt slēgta un atkal atvērta, saglabājot pārdesmit darbiniekus. Pirms dažiem mēnešiem aviokompānija “Skybridge” mēģināja atdzīvināt šo lidostu, atklājot reisu uz Milānas Malpensu. Pirmajā lidojumā bija tikai viens pasažieris, un reisu nekavējoties slēdza. Skrejceļš, kur 1962. gadā nolaidās Kenediju ģimene, atkal ir pamests.

Labāku iespaidu par sevi atstāj Forlī lidosta, kuras lidojumu sarakstā ir ielidojošie reisi no Bulgārijas un Rumānijas. Tomēr, neskatoties uz 40 miljoniem eiro, ko beidzamajos sešos gados ieguldījusi province, tā atrodas uz bankrota robežas. Apsaimniekojošā uzņēmuma direktors Masimo Balzani izteicis priekšlikumu nosaukt lidostu Benito Musolīni vārdā, lai pievērstu tai lielāku uzmanību.

Vismaz trīsdesmit Itālijas mazajās lidostās situācija ir līdzīga iepriekšminētajām. Pārmērīgais lidostu skaits un centieni uzturēt tās pie dzīvības ir saistīti ar politiskajām un vietējās varas interesēm. Katra jauna lidosta ir ne vien pašvaldības lepnums, bet rada jaunas prestižas un labi apmaksātas vadītāju darba vietas un konsultāciju iespējas, piemēram, Rimini dome iztērēja 271 tūkstoti eiro, lai ievāktu datus par putniem lidostas teritorijā.

 

Zemo cenu aviokompāniju medībās

Vienīgo izdzīvošanas iespēju daudzas Itālijas mazās lidostas saskata zemo cenu aviokompāniju piesaistīšanā. Arī tas nav vienkārši, jo tuvējās lidostas konkurē savā starpā.

Lai piesaistītu “Ryanair” un līdzīgas kompānijas, pašvaldību uzņēmumi apmaksā kompānijām tā sauktos mārketinga izdevumus – noteiktu naudas summu apmaiņā pret garantētu lidojumu skaitu, pamatojoties uz to, ka šie garantētie lidojumi nesīs papildu ienākumus vietējai ekonomikai.

Summas nav mazas, bet arī risks, ja darījums neizdodas, ir liels. Piemēram, Veronas Katullo lidosta izsenis konkurē ar tuvākajām lielākajām lidostām – Bergamo un Milānas lidostu rietumos un Trevizo un Venēcijas lidostu austrumos, tāpēc 2011. gadā nolēma piesaistīt “Ryanair”, garantējot aviokompānijai bonusu – 24 eiro par katru Romeo un Džuljetas pilsētā nogādāto pasažieri. Drīz vien lidostas vadība saprata, ka šāds bonuss ir nereāls, jo katrs pasažieris lidostai ienesa vidēji 36 eiro, tātad īru aviokompānijai tika atdotas divas trešdaļas ienākumu. Kad lidostas vadība mēģināja mainīt līguma nosacījumus, “Ryanair” atteicās no sadarbības, atceļot visus 39 reisus nedēļā, un Katullo 2011. gadā strādāja ar 26 miljonu eiro zaudējumiem.

Itālijas laikraksts “Republica” vēsta, ka valstī ir vairākas lidostas, kas izdzīvo, tikai pateicoties zemo cenu aviokompānijām, bet, lai tās paturētu, apmaksā to mārketinga izdevumus – nereti no valsts līdzekļiem.

Trapani lidosta Sicīlijā atdod “Ryanair” 6,2 miljonus eiro valsts dotāciju gadā, Rimini lidosta – 7 miljonus eiro, Ankonas lidosta – 2,5 miljonus. Tādējādi par valsts naudu tiek gremdētas vietējās aviokompānijas, kas nespēj konkurēt ar zemajām cenām.

 

Paliks trešdaļa

Itālijas valdība nolēmusi pielikt punktu valsts naudas izšķērdēšanai. Tā ir izvēlējusies 31 lidostu, kas atzītas par stratēģiski svarīgām un arī turpmāk saņems valsts investīcijas, pārējām būs jācenšas izdzīvot pašām savas pašvaldības pārraudzībā. Jau tuvākajā laikā varētu tikt slēgtas 15 lidostas, ja vien nepiesaistīs privāto kapitālu, kā tas, šķiet, ir izdevies Kuneo Levaldidži lidostai. Laikraksts “La Stampa” ziņo, ka lidostā, no kuras ērti nokļūt Alpu slēpošanas kūrortos, nolēmusi investēt kāda Turcijas kompānija, kas pieder Krievijas magnātam, kura vārds netiek izpausts. Lai lidosta varētu saņemt investīcijas vairāku miljonu apmērā, nepieciešams vēl tikai Itālijas satiksmes ministra paraksts.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+