Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. augusts, 2013
Drukāt

Izcilās Austrijas trofejas iedvesmo

temeklis_bise_medibas

Briežu audzētājs Gatis Bērziņš pievēršas bukiem

Kad Gatis Bērziņš slēpošanas ceļojumā Austrijā apciemo mednieku Reinhardu Tumleru, austrietis stāsta par savām buku medībām un katru reizi palepojas ar izcilām trofejām. Izklausījās kā fantastika, atceras Gatis – nu, kādi zelta un Grand Prix buki Alpu kalnos, kur ziemas bargas un stirnām lāgā nav ko ēst. Devies izlūkos Reinharda medību platībās un noskaidrojis, ka panākumu pamatā speciālas barotavas un īpaša barība. Austriešu iedvesmots, viņš plāno arī savās medību platībās ierīkot līdzīgas piebarošanas vietas, kā arī uzsācis neparastu buku audzēšanas eksperimentu.

Baro ar īpašu barību speciālās barotavās

Gata satikšanās ar Reinhardu Tumleru notikusi pavisam nejauši – austrieša delikatešu veikalā Išglā latviešu mednieka uzmanību piesaistīja trofejas pie sienas, vārds pa vārdam, un saruna jau iegājusi medību gultnē. Vairāk nekā astoņus gadus ilgajā pazīšanās laikā katrā tikšanās reizē draugs pārsteidzis ar saviem medību panākumiem. “Grozīju ragus un brīnījos, taču kā jau viss dzīvē – nekas pats no sevis nerodas,” viņš piebilst.

Līdzīgi kā Latvijā arī citur mednieki kāro pēc augstu godalgu vērtiem ragiem, taču austriešiem un bavāriešiem nākuši talkā pētnieki un dzīvnieku barības ražotāji. Jau vairāk nekā 20 gadus mednieki Austrijā, kā arī Bavārijas daļā Vācijā stirnas piebaro ar īpašu barību speciāli izveidotās barotavās, kurām netiek klāt brieži. Maisījums bagāts ar minerālvielām, dažādiem graudaugiem un sēklām.

Reinhards Tumlers, austriešu mednieks ar 19 gadu pieredzi, ar kuru žurnāls Medības sazinājās, izmantojot e-pastu, pastāstīja par savu 1600 hektāru lielo medību saimniecību, kuru apsaimnieko divi cilvēki. Vasarā medību platībās uzturas ap 100 stirnu kazu un apmēram tikpat daudz buku. R. Tumlers norāda, ka šāda dzimumu attiecība arī ir viens no būtiskiem faktoriem trofeju kvalitātei.

“Stirnas piebaroju piecās barotavās, sākot ar oktobri, līdz nokūst sniegs, parasti tas notiek aprīlī. Dodu barības maisījumu, kurā ir auzas, kvieši, kā arī sezama sēklas. Izmantoju Rauchmühle barību R un W. Kopumā nepieciešams 15 līdz 16 tonnu barības. Katrus trīs četrus gadus pamainu barības veidu, domāju, ka arī tas ir svarīgi.” Barība maksā 300 līdz 600 eiro par tonnu, taču mēdzot būt arī dārgāka – 1000 eiro tonnā. Būtisks barības papildinājums laikā, kad bukiem veidojas jaunie ragi, ir sezama sēklas un minerālvielas. Pēdējos gados stirnu provīzijā nācis klāt “siens ar ziediem” jeb graudzāļu skarām, kas palīdzot stirnām un bukiem augt daudz veselīgākiem. Sienu – aptuveni divas tonnas gadā – piegādā zemnieki.

Stirnu piebarošana notiek 400 kvadrātmetru iežogotos laukumos, koka sēta būvēta tā, lai starp spraišļiem, kas izvietoti 18 cm attālumā, var iespraukties tikai stirnas un buki. Brieži te nav gaidīti, turklāt tiem paredzēta cita barība. “Sētas laukums atkarīgs no piebarojamo dzīvnieku skaita. Svarīgi, lai barotava atrastos saulainā un nomaļā vietā, kur dzīvniekus netraucētu ne cilvēki, ne braucamrīki.”

Sezonā Reinhards ar kolēģi nomedī ap 50 stirnu, tostarp 15 – 18 bukus, no kuriem desmit ir vecāki par pieciem gadiem. Austrijā dzinējmedības nenotiek – tikai uz gaidi vai ar traucēšanu. “Kvalitatīvu trofeju skaits katru gadu atšķiras – dažā sezonā iegūstam divas līdz trīs, citreiz – piecas līdz septiņas. Līdz šim vislielākais ieguvums bija desmit medaļotas buku trofejas, no kurām izcilākā tika novērtēta ar 189 CIC punktiem. Atšķirības izskaidrojamas ar to, ka mūsu buki dzīvo kalnos – mana medību platība sākas 1000 metru augstumā, bet labāko buku nomedījām 2000 metru augstumā. Parasti Austrijas ziemas ir bagātas ar sniegu, tā bija arī pērn,” skaidro mednieks. Trofejas nav viņu bizness, pārdodot tikai retu reizi kādam no vietējiem iedzīvotājiem.

Buku paradīze

“Latvijas situācijā pat nebūtu tik svarīga tā lepnā barība, kā šīs barotavas, kur stirnas varētu piebarot kaut vai ar auzām un kviešiem,” spriež Gatis Bērziņš. Piecu gadu pieredze dzīvnieku piebarošanā un iegūtās medību trofejas ļauj izdarīt secinājumus.

Kopā ar medību kolektīvu Zaļā gārša Gatis piedalās 12 tūkstošu hektāru lielas medību platības apsaimniekošanā, kurā katru gadu izvieto 180 sāls klučus, kas paredzēti ne tikai stirnām, bet arī briežiem, aļņiem un mežacūkām. Sāls dzīvniekiem pieejams visu gadu. Savai mednieku grupai uzticētajās, kā arī privātajās medību platībās Gatis ierīkojis 14 barotavas, kurās gada laikā nonāk 150 tonnas graudu, 500 tonnas cukurbiešu un 300 tonnas skābsiena. Vasarā barotavas apgādā tikai ar graudiem. Viņš rēķina, ka kopējā teritorijā varētu būt ap 500 stirnu, viņa platībās – ap 200.

“Dzīvniekiem kvalitatīvai barībai un sālim jābūt pieejamiem nepārtraukti. Taču ne mazāk svarīgi, lai viņiem nerada stresu vilki, lūši, klaiņojoši suņi un dzinējmedības,” uzsver Gatis. Viņu medību teritoriju var nosaukt par buku paradīzi, jo tur nedzīvo lieli plēsēji un nemēdz būt suņi. Mednieki, vismaz Gatis un viņa grupas vīri, savos piecos tūkstošos hektāru organizē vienīgi gaides medības. “Mēs līdzīgi kā Austrijā nerīkojam dzinējmedības – neko labu mēs ar tām mežam neizdarām. No dzīvnieku viedokļa dzinējmedības ir traumējošas un stresainas.”

Ar medību rezultātiem Gatis var palepoties – katru gadu četriem līdz pieciem bukiem sudraba vai bronzas medaļa, vairāk pat esot sudrabu. Pagaidām līdz zeltam neesot tikuši, jātaisa speciālas barotavas pēc austriešu parauga. Sākotnēji Gatis ieplānojis četras piecas, kurās barosies vienīgi stirnas. Tikai nav skaidrs, vai nožogojumā nemēģinās iekļūt arī mežacūkas. “Mūsējās ir diezgan agresīvas, ka nesāk lauzt sētu,” spriež Gatis. Austrijā mežacūku neesot, taču, piemēram, Vācijas rukši stirnu sētas neapdraudot.

Šoziem viņš plāno iegādāties apmēram tonnu speciālā barības maisījuma stirnām, taču ne jau savvaļas iemītnieku vēderiem. Gatis pastāsta par savu uzsākto eksperimentu ar pieciem bukiem, kā pats saka, sevis skološanai. Kopš pagājušā gada briežu dārzā atsevišķi iežogotā teritorijā viena hektāra platībā mīt arī buciņi. Izbaroti ar pudelīti, vēlāk – ar graudiem, skābsienu un papildus arī sāli, jaunuļi sasnieguši gada vecumu. Izauguši pirmie radziņi, kas arī ir izpētes objekts – gadu no gada novērot, kā aug un attīstās piecu buku galvas rota. Ar pirmajiem audžubērnu raģeļiem saimnieks ir apmierināts: “Visiem ir smuki radziņi, taču diviem tie izskatās jau kā stabilam trīs gadus vecam bukam – vienam apmēram 15 cm garumā ar trīs un trīs žuburiem, otram – 22 cm divi un divi žuburi.“

Kā buku ragus ietekmēs speciālais barības maisījums, Gatis sola pastāstīt nākamgad, kad arī būs ļauts nofotografēt piecus eksperimenta dalībniekus.

Lai bukam izaugtu labi ragi, tam pastāvīgi jābūt pieejamai labai barībai un sālim – uzsver Gatis Bērziņš. Viņa medību platībās dzīvnieki gadā patērē 180 šādus sāls klučus, kura sastāvā ir arī svarīgākie mikroelementi. Papildus pievienots varš, selēns, A vitamīns, kas veicina ragu augšanu. Piebarošana ar sāli bukiem ragu attīstību ietekmē līdz 30%, briežiem – 10 līdz 15%.

Gatim Bērziņam savā medību saimniecībā katru gadu izdodas iegūt četras piecas bronzas un sudraba buku trofejas. Līdz zeltam vēl nevelk, tāpēc jādomā par speciālām barotavām un īpašu barību pēc austriešu parauga.

Viena no Riharda Tumlera stirnu barotavām Austrijas Alpos – 20 x 20 metru aploks ar koka sētu divu metru augstumā, tajā ierīkoti vārtiņi cilvēku lietošanai. Vertikālie spraišļi ar spraugām 18 centimetru platumā nodrošina, lai pa tām aplokā varētu iekļūt tikai stirnas un buki. Barotavā izvietotas vairākas barības silītes ar nojumēm, kas pasargā ēdmaņu no lietus un sniega. Pa stūriem allaž izlikts siens.

Katru gadu Reinharda Tumlera medību platībā tiek nomedīti 15 līdz 18 buki. Izcilo trofeju skaits katru gadu svārstās, sākot no divām trim līdz pat desmit.

Viens no Gata Bērziņa ilgstošiem sadarbības partneriem briežaudzēšanā Pēters Štoirers (no labās) izmēģinājis roku arī buku audzēšanā. Lielākā daļa Austrijas mednieku stirnu piebarošanai izmanto rūpnieciski ražoto barību, bet Pēters nolēmis iet savu ceļu – viņš savus bukus baro ar paša sagatavotu maisījumu, kurā viena no svarīgākajām sastāvdaļām ir pieneņu sēklas. Katru gadu viņš saviem desmit bukiem, kuri dzīvo nožogotā teritorijā, izbaro aptuveni 20 līdz 30 kilogramus sēklu. Papildus buku ēdienkarte tiek papildināta ar dažādiem augiem no Alpu pļavām.

Izcilākais rezultāts ir 1,2 kg smagi buka ragi, kas tika atzīti par pasaules rekordu. Katru gadu austrietis izaudzē vienu divus bukus, kuriem ragu svars sasniedz vienu kilogramu. Izcilos bukus viņš pārdod izsolē internetā.

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.4
Alūksne -3.3
Daugavpils -2.6
Saldus -2.4
Liepāja +0.6
Jelgava -1.7
Ventspils +1.9
Limbaži -3
Madona -2.5
Rēzekne -2.9
Kanādas latvieša dzimtenei veltīts atklājums – sudrabmāli (1)Oriģinālu pulvertehnoloģijas metodi izgudrojis latviešu izcelsmes kanādiešu arhitekts Roberts Dambergs
Draugiem Facebook Twitter Google+