Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Izplata baumas par NATO iziršanu. “Latvijas Avīze” atmasko 16

Krievijas ziņu portāli tiražē apgalvojumu, ka Slovākija varētu kļūt par pirmo valsti, kas pametīs NATO. Pamats tādam uzskatam ir valsts parlamentā pārstāvētās “Tautas partija – mūsu Slovākija”, dažkārt partijas līdera Marjana Kotlebas vārdā sauktas arī par “Kotlebas partiju”, uzsāktā kampaņa parakstu vākšanai petīcijai par referenduma sarīkošanu Slovākijas aiziešanai no alianses. Petīcijas iesniegšanai un referenduma sarīkošanai saskaņā ar konstitūciju nepieciešami 350 tūkstoši parakstu un vairāk nekā 150 tūkstoši (Krievijas mediji to sauc par “pusi”) jau savākti. Esot pamats uzskatīt, ka partija procesu novadīs līdz galam un referendumu sarīkos tuvāko divu gadu laikā, kas nozīmē, ka 2020. gadā Slovākija atstās NATO. Mediji citē Kotlebas partijas pārstāvja teikto: “Aizsedzoties ar cīņu par cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju, NATO turpina suverēnu valstu sagraušanu. Šis militārais bloks ir viens no ASV ekspansijas ieročiem, ar kuru tā mēģina kontrolēt patēriņa tirgus un neatkarīgu valstu resursus.” Turklāt iedzīvotāji esot neapmierināti ar NATO bāzu izvietošanu valstī, atbalsts aliansei sabiedrībā rūkot – pēc pēdējām aptaujām 47% slovāku vēlētos, lai valsts būtu neitrāla. Visā valstī notiek protesta mītiņi, kuru dalībnieki paužot neapmierinātību arī pret Slovākijas kā tranzītvalsts izmantošanu NATO karaspēka pārsviešanai uz austrumiem. Kā “neatkarīgs eksperts” tiek citēts promaskaviski noskaņotais slovāku komentētājs Broņislavs Fabri: “Faktiski Slovākija ir kļuvusi par mākslīgi radītā Rietumu un Krievijas konflikta ķīlnieci. Aizvien vairāk Austrumeiropas iedzīvotāju nonāk pie sapratnes, ka dalība NATO ir pilnīgā pretrunā ar viņu nacionālajām interesēm.”

 

Izcelsme un izplatība

Baumas par Slovākijas aiziešanu no ES un NATO Krievijas medijos ir izplatītas arī agrāk. Pagājušajā gadā uz Lielbritānijas breksita notikumu viļņa līdzīgā stilā tiražēja ziņu par Kotlebas partijas iniciēto parakstu vākšanu par Slovākijas aiziešanu no ES, tomēr pēdējā laikā par to vairs nekas nav dzirdēts. Jaunākais ar NATO saistītais vilnis sākās ar avīzē “Izvestija” 18. maijā publicēto laikraksta korespondenta sarunu ar Kotlebas partijas preses sekretāru Milanu Ugriku. Saruna ir daļa no plašāku materiāla par tematu, ko pārtvēra citi krievvalodīgie ziņu portāli, piemēram, aģentūra “RIA Novosti”. Tur vēl vairāk sabiezinātas krāsas ar citātiem no politologa Anatolija Petrenko sacītā radiostacijai “Sputnik”, ka Slovākijas gadījumam var būt precedenta raksturs: “Notiek taču vēsturiska lieta. Nav svarīgi, cik liela ir šī valsts; tā ir pilntiesīgs NATO dalībnieks. Bet, ja pilntiesīgs NATO loceklis paziņo par savu izstāšanos un tai tā izdodas, to atlaiž, tad tas ir precedents daudziem.” Petrenko uzsver, ka neesot svarīgi, cik liela ir partija, kas jautājumu aktualizējusi, svarīgi, ka tā “noķērusi vilni”. Tomēr daudz kas tagad esot atkarīgs no Slovākijas valdības, vai tā ieklausīsies viedoklī un spēs pretoties “NATO un ProNATO spēcīgajam spiedienam”. “Es neizslēdzu, ka tagad viņu (Kotlebas partijas) rīcībā sāks meklēt “Krievijas roku”. Un, protams, noteikti atradīs: sak, viena vecmāmiņa Slovākijā teica, ka Krievija tai samaksājusi, lai nobalso par izstāšanos no NATO. Un sāksies,” tā politologs, kurš pārstāv Maskavas apgabala reģionālo augstskolu “Sociālās vadības akadēmija”.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Atmaskojums

Bratislavā bāzētā domnīca “Globsec”, uz kuras datiem atsaucas Krievijas mediji, aptauju veica 2016. gada septembrī, bet tā uzrāda sarežģītāku ainu, nekā tas tiek pasniegts. 47% slovāku patiešām uzskata, ka neitralitāte valstij būtu labāka par NATO, un tikai 36% atbalsta alianses bāzu iekārtošanu, taču tajā pašā laikā 54% atzīst, ka NATO ir svarīga Slovākijas drošībai un būtu gatavi palīdzēt citām alianses dalībvalstīm, ja tām tiktu uzbrukts.

“Tautas partija – mūsu Slovākija” ir pazīstama kā ultranacionāla, pat neonacistiska partija, kas sevi pozicionē kā Otrā pasaules kara laikā 1939. – 1945. gadā pastāvējušās marionešu valsts vadītāja Jozefa Tiso laiku Tautas partijas jeb “Hlinkas partijas” mantinieci. Šī partija bija valdošā pēc 1938. gadā notikušās Čehoslovākijas sadalīšanas izveidotajā, nacistiskās Vācijas kontrolētajā Slovākijas pseidovalstī, kas turklāt iestājās karā pret PSRS. Mūsdienās Kotlebas piekritēji demonstrācijās iziet, tērpušies melnās neonacistu formās, lieto “Hlinkas partijas” retoriku, ieražas un sveicienu. Var tikai minēt, kādēļ Krievijas mediji, kas tik ļoti “apkaro fašismu”, pēkšņi izrāda simpātijas šai partijai. Rumānijas ziņu portāls “HotNews” vēsta, ka “Tautas partija – mūsu Slovākija” Ukrainas Maidanu nosaukusi par “terora aktu”, bet partijas struktūra aizdomīgi līdzinās tai, kādu izmanto “patriotiskie klubi” Krievijā. Slovākijas parlamenta vēlēšanās aizvadītā gada martā Kotlebas partija ieguva 8% balsu, kas tai deva 14 no 150 deputātu mandātiem, tātad tās ietekme ir diezgan margināla. Valdošā valstī ir kreisi centriska valdības koalīcija, kura dalību NATO neapšauba. “Pat ja savāktu vajadzīgo parakstu skaitu referenduma rosināšanai, apšaubāmi, vai tas beigtos ar Slovākijas izstāšanos. Slovākijas prezidents Andrejs Kiska ir apliecinājis savas valsts ciešo tālāko sadarbību ar NATO un ES. Krievija tradicionāli cer izmantot savā labā Eiropas valstīs pastāvošā demokrātiskā procesa iespējas, kamēr savās mājās šādas demokrātiskas iespējas nepieļauj. “Sputnik” un “RIA “Novosti” uztur kopīgo naratīvu par ES un NATO sabrukumu: ja sabruka PSRS, kāpēc nevarētu sabrukt ES un NATO? Nav noslēpums, ka Krievija ļoti gribētu redzēt jebkuru precedentu, kas varētu veicināt gan ES, gan NATO vājināšanos. Tāpēc informatīvajā telpā jebkurš piemērots gadījums tiek pasniegts un arī pārspīlēts, lai lasītājiem dotu cerības, ka “tūlīt, tūlīt sabrukums sāksies”. Kremļa propagandisti aktīvi karo arī Slovākijas sociālajos tīklos un interneta medijos,” komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Ainārs Lerhis.

Sadarbībā ar

kkf

Saistītie raksti
LA.lv