Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. decembris, 2014
Drukāt

Ja gribēs, tāpat nodzersies (2)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Mūsu ilggadējiem lasītājiem, kas “LA” abonē kopš pirmā numura, vaicāju – vai būtu jāierobežo alkohola reklāma?

Uldis Alksnis Ozolniekos: “Šādas reklāmas varētu vispār aizliegt, varētu aizliegt pat grādīgo dzērienu ražošanu, bet tauta, ja gribēs, tāpat nodzersies. Viss sākas ģimenē. Tas, ko bērni redz ikdienā, ko dara viņu vecāki, nosaka jaunās paaudzes turpmāko dzīvi. Šaubos, vai viņi pirms alkohola iegādes vispār kādu reklāmu ir redzējuši. Drīzāk seko pieaugušo piemēram.”

Mirdza Biļķina Lielvārdē: “Manā jaunībā – ulmaņlaikā un pēckara gados – tādas dzeršanas kā tagad nebija. Alkoholu ģimenēs nelietoja. Jaunieši tomēr gribēja ko sasniegt, čakli mācījās. Dzeršana sākās līdz ar padomijas ienākšanu. Vai mūslaikos reklāmu aizliegšana ko dos? Vai dzers mazāk? Diezin vai. Tas ir tāpat kā ar mums, gados vecākiem cilvēkiem, kad iekrītam uz zāļu reklāmām. Kad reklamētās zāles par lielu naudu nopērkam, izrādās, jēgas nekādas. Tomēr žurnālos un televīzijā alkohola slavināšana jāierobežo.”

Tekla Bojāre Jaunmārupē: “Mana mazdēla skolā rādīja filmu par narkotiku lietotājiem, kas ar viņiem pēc kāda laika notiek un kā izskatās. Tam bija efekts. Līdzīga filma jārāda par alkoholiķiem. Mani uztrauc, ka ražotāji ieinteresēti pārdot arvien vairāk alkohola, jo tad būs arī lielāki ienākumi. Un valsts viņus atbalsta, tādā veidā ļauj iet bojā jaunatnei. Uzskatu, ka valstij ienākumi jāmeklē citos virzienos. Piemēram, lielo algu saņēmēji sociālo nodokli no visas summas nemaz nemaksā. Valsts ir ar mieru nesaņemt vairāk kā 30 miljonus eiro! Līdzīgas iespējas droši vien varētu atrast vēl un vēl. Jābeidz tautas nodzirdīšana.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nebija jau tā, ka arī Ulmaņa laikos alkoholu nelietotu, bet šīs dziras lietotāju skaits un izdzertie apjomi gan bija ievērojami mazāki. Īpaši tas sakāms par stiprajiem dzērieniem. Dzeršanu ievazāja karš un mūsu austrumu kaimiņš ar savām tradīcijām, tas nu ir fakts. Bet šodien dzeršanu veicina salīdzinoši vieglāka dzīve ar tiem laikiem, jo ja tev daudz fiziski jāstrādā un tu regulāri dzersi, tad tu vienkārši nebūsi spējīgs kaut ko darīt. Otrkārt, dzeršanu veicina kolektīvisms, darīt visu un svinēt visu barā, iestādēs, kantoros, saimniecībās, īpaši jau kolhozu laikos un šo paradumu tagad ir grūti iznīdēt. Dzeršanu tātad veicina dzīvesveids, bet reti kurš grib to mainīt, kad visi tagad tendēti uz urbanizāciju. Teiksim pārcelties no pilsētas uz dziļiem laukiem, izolējoties no dzērāju kompānijām un vides,tā pasargājot jaunatni no nodzeršanās. No praktiskās pieredzes zinu, ka tas palīdz. Tomēr lielākā daļa jau negrib zaudēt pilsētas ērtības, bet tad arī nav ko vaimanāt, ka jaunatne nodzeras. Laukos tagad veidojas cilvēku “vakuums”, arī lielākie dzērāji tur iet mazumā un šo fenomenu var izmantot sabiedrības atveseļošanai. Dzeršanu sabiedrībā var apkarot tikai ar kardinālām metodēm, nevis ar gudrām pamācībām vai tabletēm, ejot vieglāko ceļu.

  2. Vai tad šodienas alkohola reklāmu var salīdzināt ar alkohola reklāmu pirms simts vai divsimt gadiem? Bet vai trūka dzērāju?

Draugiem Facebook Twitter Google+