Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. februāris, 2013
Drukāt

Janvārī vien Latvijai jau piecas lietas ECT

Foto - LETAFoto - LETA

Latvija no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) janvārī saņēmusi jau piecas jaunas lietas, liecina Ministru kabineta pārstāves cilvēktiesību institūcijās biroja informācija.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien uzklausīja Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces izklāstu par 2012.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) izskatītajām lietām pret Latviju.

Līce gan komisiju pagaidām iepazīstināja komisiju ar informatīviem aprēķiniem, bet precīzs pārskats par biroja darbību 2012.gadā būs pieejams marta beigās vai aprīļa sākumā. Līdz ar šo pārskatu būs pieejami arī precīzāki dati par to, cik Latvijai būs izmaksājuši ECT spriedumi.

Pērn valdības komentāriem tika nosūtītas 16 jaunas lietas, kas ir divreiz mazāk nekā 2011.gadā. Taču 2013.gada janvārī no tiesas saņemtas jau piecas jaunas lietas, aprēķinājis birojs.

Pēc pašreiz veiktajiem provizoriskajiem aprēķiniem Latvijai ECT piespriestajās kompensācijās būtu jāizmaksā 44,6 tūkstoši latu, bet pagaidām Latvija kompensācijās ir izmaksājusi vien apmēram 26 tūkstošus latu.

Saskaņā ar ECT veiktajiem provizoriskajiem apkopojumiem uz 2012.gada 31.decembri tiesā izskatīšanu gaidīja 532 iesniegumi no Latvijas. Tiesvedības procesā atradās 83 lietas, bet vēl 12 lietas bija atzītas par pieņemamām tālākai izskatīšanai.

Pārējos gadījumos ECT spriedums vēl nav stājies spēkā, kas nozīmē, ka kāda no pusēm to var apstrīdēt un var mainīties pārsūdzētajā spriedumā piespriestās kompensācijas apmērs vai tā var tikt atcelta pavisam, aģentūrai BNS paskaidroja Līce.

Kopumā no Latvijas kompensācijās pērn pieprasīti gandrīz 7,5 miljoni latu. ECT 2012.gadā ir pasludinājusi 41 nolēmumu pret Latviju, no tiem 14 ir spriedumi un 27 ‒ lēmumi.

No 14 spriedumiem četros pārkāpumi netika konstatēti. Pārējos visbiežāk konstatēti pārkāpumi par necilvēcīgu un pazemojošu attieksmi, kā arī par efektīvas izmeklēšanas trūkumu.

Lietā Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju par gadījumu, kad Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam piespiedu kārtā tika atsavināts nekustamais īpašums Rīgas brīvostas teritorijā, no Latvijas pieprasīta kompensācija vairāk nekā 4,5 miljonu latu apmērā.

1998.gada 14.oktobrī tika izmaksātas kompensācijas par atsavinātajiem īpašumiem, kas tika noteiktas saskaņā ar īpašuma kadastrālo vērtību 1940.gadā ‒ Perepjolkinam 8 616,87 lati un Vistiņam 548,26 lati.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas ( ECT ) Lielā palāta jau atzina, ka abiem lietas iesniedzējiem izmaksātās atlīdzības apmērs par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā, nebija uzskatāms par samērīgu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē.

Izvērtējot iesniedzēju sūdzību par iespējamo Konvencijas pārkāpumu, ECT Lielā palāta piekrita, ka iesniedzējiem piederošo nekustamo īpašumu Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā atsavināšana notika atbilstoši likuma prasībām un sabiedrības interesēs. Tomēr, ņemot vērā atsavināto īpašumu kadastrālo vērtību atsavināšanas brīdī un iesniedzējiem izmaksātās kompensācijas summu, kas pirmā iesniedzēja gadījumā bija apmēram viena tūkstošā daļa no kadastrālās vērtības, bet otrā iesniedzēja gadījumā – apmēram 1/350 daļa, Tiesa uzskatīja kā šāda starpība ir pārāk liela. Tādēļ tiesa atzina, ka lietā nav samērotas iesniedzēju tiesības uz īpašuma aizsardzību, no vienas puses un, no otras puses, sabiedrības vispārējas intereses, norādīja ĀM.

Tomēr tiesa nolēma atlikt jautājumu par taisnīgas atlīdzības piešķiršanu, nosakot pusēm triju mēnešu termiņu, lai iesniegtu savus apsvērumus par iespējamo kompensācijas apmēru.

Šajā lietā tiesa vēl aizvien nav izlēmusi par piešķiramās kompensācijas apmēru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+