Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. septembris, 2014
Drukāt

Japānā mācās adīt latviešu rakstainos dūraiņus

Foto: LETAFoto: LETA

Japānā īsā laikā par Latvijas amatniecības pērlēm klajā laistas jau divas grāmatas, portālam LA.lv pavēstīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

Japāņu žurnālistes Majumi Akagi grāmatas, kas veltīta Baltijas amatniecības sasniegumiem un tradīcijām, atvēršanas svētkos Tokijā piedalījās nozīmīgu periodisku izdevumu redaktori un žurnālisti. Tagad sabiedrības uzmanības lokā nonākusi japāņu žurnālistes Sanaje Nakatas latviešu cimdu rakstu grāmata.

Grāmatas projekta koordinatore Akiko Mizoguči stāsta: “Sanaje Nakata ir patiesi apbrīnojama personība. Latvijā pirmo reizi viņa ieradās 2011. gada ziemā, un kopš tā laika ļoti daudz strādāja, lai radītu grāmatu par latviešu dūraiņiem.”

Kaut gan Uzlecošās saules zemē mēdz būt bargas ziemas, tomēr tās iedzīvotāji galvenokārt valkā pirkstainus cimdus. Dūraiņu grāmatai nav saistības ar utilitāru mērķi. Pēc Akiko Mizoguči vārdiem, Japānā daudz cilvēku brīvajā laikā aizraujas ar adīšanu, un tas ir ļoti populārs vaļasprieks. Tās ir gan sirmas kundzes, gan jaunas sievietes – vecumam neesot nozīmes – kas vēlas ko vērtīgu paveikt pašas savām rokām.

Sanaje Nakata novērojusi, ka cilvēkiem, kam patīk adīt, nepieciešami arvien sarežģītāki uzdevumi. Iepazinusies ar latviešu cimdu rakstiem un ornamentiem, viņa sapratusi, ka adīšanas entuziasti Japānā būtu priecīgi par dūraiņu adīšanas grāmatu.

2012. gadā žurnāliste publicēja grāmatu par pasaules cimdu rakstiem, bet 2013. gadā vāca materiālu latviešu dūraiņu izdevumam. Tagad šī ilustrācijām bagātā grāmata ir laista klajā un tās tirāža ir 5000 eksemplāru.

Grāmata sākas ar īsu ieskatu mūsu valsts vēsturē un amatniecības tradīcijās. Īpaša loma izdevumā ierādīta latviešu cimdu adīšanas un lietošanas vēsturei. Japāņu žurnāliste grāmatas gatavošanas laikā bijusi patiesi izbrīnīta, cik nozīmīga vieta latviešu dzīvē tikusi ierādīta cimdiem – tie dāvināti, likti pūrā, izmantoti dažādos rituālos un tamlīdzīgi. Cimdi, viņasprāt, pagātnē aptvēruši visu mūsu tautas dzīvi.

Inta Briede stāsta, ka grāmatas lasītāji tiek iepazīstināti ar adīšanas tradīcijām Latvijas novados, kur dūraiņu raksti atklāj pārsteidzošas atšķirības. Izdevums ir dāsni ilustrēts ar fotogrāfijām un tehniskajiem zīmējumiem, kas cilvēkiem, kuri vēlas no grāmatas mācīties cimdu rakstus, ir sevišķi noderīgi.

Grāmatas beigu daļā nodaļa veltīta arī mūsu valsts tūrisma piedāvājumam. Lasītāji tiek aicināti pastaigā pa Vecrīgu, mudināti atpūsties Latvijas laukos, iepazīstināti ar vietām, kur var iegādāties latviešu amatniecības izstrādājumus un kvalitatīvus, dabiskus pārtikas produktus.

Projekta koordinatore Akiko Mizoguči ir pārliecināta, ka grāmata par dūraiņiem varētu viņas tautiešus ieinteresēt arī apmeklēt Latviju. Viņasprāt, grāmatā var skaidri just, cik mēs – japāņi un latvieši – savā pasaules uztverē, dabas izjūtā un daudz kur citur esam līdzīgi.

Pati Akiko Mizoguči Latvijā dzīvo pusotru gadu un nodarbojas galvenokārt ar latviešu amatniecības preču eksportu uz Japānu.

Latvijā oktobrī ieradīsies arī Sanaje Nakata, kas TAVA mārketinga partnera Japānā – aģentūras “Foresight Marketing” organizētajā mediju pārstāvju grupā turpinās iepazīšanos ar Latviju no potenciālu tūristu skatpunkta un vāks materiālu arī par… izrakstītajām latviešu zeķēm.

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+