Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. septembris, 2012
Drukāt

Jaunajā teātra sezonā – ieceres gan ambiciozas, gan nacionālas


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Līdz ar septembra ieskaņu sāksies arī jaunā teātra sezona. Lūkojoties uz to no plānoto latviešu autoru iestudējumu viedokļa, jāteic – jaunpienesums ir mazāks nekā iepriekšējā sezonā, taču kopumā repertuārā klasika un oriģināldramaturģija savu īpatsvaru jūtami zaudējusi nav. 


 

Rīgā – līderis Nacionālais teātris

Nacionālajā teātrī šosezon pavisam būs 16 latviešu autoru iestudējumi (11 jauniestudējumi). To vidū gan klasiķi Rūdolfs Blaumanis, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Sudrabkalns, arī Vizma Belševica, Melānija Vanaga, gan vidējās paaudzes autori Lelde Stumbre, Laima Muktupāvela, Liāna Langa, Inga Ābele, Dankovīte, Aiva Birbele, gan arī paši jaunākie dramaturgi Rasa Bugavičute un Jānis Balodis.

Tā kā šosezon latviešu klasiķim Rūdolfam Blaumanim ir 150. dzimšanas diena, Elmārs Seņkovs iestudēs “Purva bridēju”, Valters Sīlis – “Indrānus”. Cerams, ka beidzot skatuves gaismu ieraudzīs arī no sezonas uz sezonu pārceltais, Jānim Sudrabkalnam veltītais “Trubadūrs uz ēzeļa” Valda Lūriņa režijā.

Dailes repertuārā nāks klāt pieci latviešu autoru iestudējumi. Kārlis Lācis, Jānis Elsbergs un Evita Mamaja veido vērienīgu mūziklu “Oņegins” Dž. Dž. Džilindžera iestudējumā. Izrādi bērniem “Sūnu ciema zēni” (Andrejs Upīts) veidos Gundars Cauka, bet Kārlis Auškāps iestudēs Jukuma Paleviča komēdiju “Preilenīte”. Ar izrādi “Es par Rēziju” Dailes teātrī debitēs režisors Elmārs Seņkovs. Savukārt Kamerzālē Regnāra Vaivara un Mārča Lāča “Mazs kukainīts pa jūru peld un…” būšot raupjš leļļu teātris pieaugušajiem.

 

Jautāts, vai latviešu autoru darbu Dailes teātrī gana, tā mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers teic – viņaprāt, to esot pietiekami, lai nepārklātos ar Nacionālo un Jauno Rīgas teātri, kuriem “vairāk piederas tieši latviešu darbu iestudējumi”.

 

Tomēr Jaunajā Rīgas teātrī šajā sezonā nāks klāt tikai viens latviešu jauniestudējums. Gatis Šmits janvārī Lielajā zālē piedāvās izrādi “Pirmie aplausi”, kurā iecerēts neparasts skats ļoti senā Latvijas vēsturē. Taču no iepriekšējām sezonām saglabājas vienpadsmit latviešu autoru darbu iestudējumi.

Ar “Daukas” iestudējumu aizvadītajās sezonās sākto latviešu opermūzikas popularizēšanu turpina Latvijas Nacionālā opera. Pirmizrāde paredzēta jau šajā piektdienā, 7. septembrī. Mūzikas autors ir viens no talantīgākajiem, daudzpusīgākajiem un starptautiski veiksmīgākajiem jaunajiem latviešu komponistiem Andris Dzenītis. Viņu un dzejnieku Kārli Vērdiņu iedvesmojis Sudrabu Edžus arhetipiskais stāsts.

 

Gan “zelta”, gan mūsdienu klasika

Par spīti joprojām nepietiekamam finansējumam Daugavpils teātris (DT) iecerējis oktobrī sākt izrādīt ambiciozu projektu – Šekspīra “Sapni vasaras naktī” latgaliešu valodā.

 

Savukārt divu latviešu autoru darbu izvēli teātra direktors Oļegs Šapošņikovs komentē šādi: “Mums izveidojusies veiksmīga sadarbība ar pazīstamo rakstnieci Moniku Zīli, kura iepriekšējā sezonā speciāli uzrakstīja lugu “Rūžys byudu golūs”. Šosezon viņa ir libreta autore muzikālajai izrādei “Zelta nauda”, kas taps kopā ar Latvijā pazīstamo grupu “Baltie lāči”.

 

Savukārt Hermaņa Paukša “Striptīzs” būs dziļi psiholoģiska luga ar pārsteidzošu sižetu, kurā tiks aplūkotas mūsdienās tik aktuālās laulātā pāra attiecības no neparasta skatu punkta.”

Arī Liepājas teātrī latviešu dramaturģijas aspektā gaidāmi divi saistoši piedāvājumi. Līdzīgi kā komponistu Artūru Maskatu Valentīnas Freimanes grāmata “Ardievu, Atlantīda” mudināja ķerties pie operas, Liepājas teātra aktieris Leons Leščinskis, turpinot iemēģināt roku režijā, veido monoizrādi ar tādu pašu nosaukumu. Valentīnas Freimanes izjūtas viņš uzticējis aktrisei Everitai Pjatai, kuru skatītāji pazīst kā vienu no “Pūt, vējiņi!” Baibām.

Tiesa, Liepājas teātra problēma joprojām ir mazās zāles trūkums, taču šādām kamerstila izrādēm atrasts skatītājiem gana pieņemams risinājums – aiztaisot balkonu un ložas, tiek radīta pietiekami intīma noskaņa.

 

Savukārt 17. maijā paredzēta pirmizrāde Mārtiņa Zīverta “Minhauzena precībām” Valda Lūriņa režijā. “Pilna libreta mūziklā esmu centies iemānīt Jāni Peteru, kurš Minhauzenu traktē nevis kā dēkaini, bet mākslinieku,” atklāj režisors. Priekšstatu par Petera skatījumu uz Minhauzenu var smelties arī dzejnieka grāmatā “Minhauzens un Kamikadze”.

 

Savukārt Valmieras teātrī latviešu dramaturģiju pārstāvēs trīs jauniestudējumi. Viens no tiem – pēc Gunāra Janovska romāna “Balsis iz tumsas” motīviem tapusī Alvja Lapiņa luga “Klejotāja lūgšana”. Gatavojoties R. Blaumaņa teātra festivālam, parafrāzi par noveles “Raudupiete” tēmām radījis jaunais režisors Elmārs Seņkovs, titullomu paredzot Elīnai Vānei. (Blaumaņa noveli pārvērst lugā uzņēmusies jaunā dramaturgu ģildes priekšsēdētāja Rasa Bogavičūte.) Savukārt Mārtiņš Eihe, kas atgriezies Valmieras teātrī kā štata režisors, strādās pie vērienīga multimediāla projekta – Raiņa dramatiskās poēmas “Daugava” mūsdienīga un aktuāla lasījuma. “Protams, apzinos, ka ļoti bīstami kāpt otrreiz vienā un tajā pašā upē,” par savu ideju iestudēt “Daugavu” saka teātra direktore Evita Sniedze. “Kā zināms, Mārtiņš Brauns, kuram pērn apritēja apaļa jubileja, šo mūziku radīja 1988. gadā, Valentīna Maculēviča mudināts. Taču man likās, ka nupat ir atkal īstais laiks minēt Raiņa uzdoto vaicājumu, kādēļ mums visiem vajadzīga Latvija…”

 

Cenu politika – dažāda

Cenas teātros salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu būtībā nav mainījušās. Izceļas tikai Dailes teātris ar paaugstinātām abonementu cenām. Pērn labākajās vietās piecas izrādes maksāja 40 latus, šogad – 45. Protams, abonementu īpašniekiem ir daždažādas atlaides un bonusi, taču tie gan nav mainījušies, salīdzinot ar pērno gadu.

 

Teātra mārketinga direktore Ilona Rubene abonementu cenas kāpumu skaidro ar to, ka šajā sezonā Lielās zāles izrādēm ir lielākas izmaksas nekā iepriekšējā sezonā iestudētajām: “Piemēram, “Marlēna” bija absolūti sponsorēta izrāde, tādēļ varējām atļauties saglabāt iepriekšējā abonementa cenu.

 

Šogad lielas izmaksas paredzētas mūziklam “Oņegins”, arī traģikomēdijai “Finita la comedia!”, ko iestudē Krievijā un Eiropā pazīstamais režisors Aleksandrs Morfovs. Turklāt situācija valstī finansiāli vairs nav tik slikta kā pirms diviem gadiem.”

Turpretī Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, raksturojot sezonu, sacīja, ka “atšķirībā no citām iestādēm teātris joprojām jūtas, kā dzīvojot krīzē”. Pieņemot, ka to savos maciņos izjūt arī teātra skatītāji, abonementu cenas palikušas iepriekšējās.

Liepājas teātris tās pat pazeminājis no 45 latiem par sešām izrādēm pērn līdz 40 latiem šajā sezonā. (Protams, runa ir par labākajām vietām zālē.) Starp citu, arī Liepājas teātrī strādās ārzemju viesis, režisors no Maskavas Konstantīns Bogomolovs, kurš iestudēs “Stavangeru”. Herberts Laukšteins neslēpj, ka honorārs viesim maksājams krietni lielāks nekā pašu režisoriem. Abonementu cenu pazemināšanai Liepājā jūtams arī rezultāts – abonementu publika, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieaugusi par 80 procentiem.

 

Uzziņa

Latviešu autoru 
jauniestudējumi Latvijas teātros 2012./2013. gada sezonā

Nacionālais teātris 11

Dailes teātris 5

Jaunais Rīgas 
teātris 1

Daugavpils teātris 2

Liepājas teātris 2

Valmieras Drāmas 
teātris 3

 

“LA” šīs sezonas 
latviešu dramaturģijas iestudējumu izlase

Raiņa dramatiskās poēmas “Daugava” iestudējums Valmieras Drāmas teātrī; režisors Mārtiņš Eihe.

Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas “Oņegins” Dailes teātrī; režisors Dž. Dž. Džilindžers.

R. Blaumaņa “Purva bridējs” Nacionālajā teātrī; režisors Elmārs Seņkovs.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+