Praktiski
Mājas

Mājokļu īpašniekiem jaunas nodevas par elektroinstalāciju 16


Elektriķis pārbauda spriegumu kontakligzdā.
Elektriķis pārbauda spriegumu kontakligzdā.
Foto – Shutterstock

Papildus jau apzinātajām jaunajām prasībām, ko mājokļu īpašniekiem paredz papildinātie Ugunsdrošības noteikumi (tvaika nosūcēja atsevišķs izvads, dūmu detektori), privātmāju un atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem reizi 10 gados jāpārbauda elektroinstalācija, ko drīkst veikt tikai sertificēts elektriķis un kas tam jāapstiprina ar pārbaudes aktu.

Ugunsdzēsēji baida ar naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, elektriķi – ar traumām, piemēram, nosišanos ar strāvu vannā, pretī piedāvājot drošību par 1,5 līdz 2 EUR/m2. Turpretim apdrošinātāji mierina, ka, slēdzot apdrošināšanas līgumu, minēto Ugunsdrošības noteikumu punktu ņems vērā tikai juridiskām personām, bet par elektroinstalācijas izraisītām nelaimēm mājokļu īpašniekiem atlīdzinās, ja vien nesaskatīs ļaunprātīgu nolaidību. Cik izmaksās šī jaunā elektroinstalācijas nodeva?

 

 

“Gribēju parunāt par jautājumu, kas skar, manuprāt, pilnīgi visu iedzīvotāju maciņus,” “LA” rak­sta jelgavniece Irīna Trence. Proti, nesen Ministru kabinetā pieņemti jaunie Ugunsdrošības noteikumi, kas privātmāju un atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem paredz reizi 10 gados veikt sertificēta elektriķa elektroinstalācijas pārbaudi, kas jāapstiprina ar pārbaudes aktu.

“Pirmkārt, kur lai ņem šādu sertificētu elektriķi? Otrkārt, kādas ir objektīvās cenas? Man ir informācija, ka privātmājām elektriķi sniedz tādus pakalpojumus par 120–240 eiro. Labi, mans dzīvoklis ir mazs, bet vienalga esmu piespiesta gan meklēt speciālistu, gan pati kavēt darbu, jo savukārt speciālists nāks darba laikā, treškārt, maksāt vismaz dažus desmitus eiro, varbūt pat visus simts. Man ir aizdomas, ka paši elektriķi nezina, cik prasīt, ja jau tādas lielas pakalpojumu svārstību cenas. Skaidrs, ka daudzi, visvairāk jau pensionāri, nepildīs šos noteikumus. Nezinu arī, kādi sodi dzīvokļu īpašniekiem paredzēti, ja nav sertificēta elektriķa pārbaudes akta,” raizējas jelgavniece.

Bet vislielākais uztraukums Trences kundzei ir ne jau par sodiem, bet par apdrošināšanu: “Esmu hipotekārā kredīta ņēmēja, mans dzīvoklis ir apdrošināts. Tagad, pēc jauno noteikumu pieņemšanas, ja man šādas pārbaudes nav un ja kas notiek, apdrošinātājs var neizmaksāt atlīdzību. Jo viņu noteikumos rakstīts, ka apdrošinājuma ņēmējam jāpilda likumi, šajā gadījumā konkrētie MK noteikumi. Man nekas cits neatliks kā kaut vai “ss.lv” sludinājumos sameklēt sertificētu elektriķi.”

 

Ugunsdzēsēji baida ar ugunsgrēku un sodu

Ugunsdzēsēji, protams, ir pārliecināti, ka šādas pārbaudes jāveic. “Elektroinstalācija ir jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām ugunsdrošības prasībām, bet nereti šīs prasības netiek ievērotas, un, lai ugunsgrēku un nelaimes gadījumu apjomu novērstu vai vismaz samazinātu, ir veiktas izmaiņas Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Jaunajos noteikumos iekļauta termina “elektroinstalācija” definīcija, kas nosaka, ka elektroinstalācija ir “elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei. Līdzās tam mainīts elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibens aizsardzības ierīces) pārbaudes biežums. Noteikumu 56. punkts nosaka, ka: “Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados,” skaidro Inta Palkavniece, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve.

Pārbaudi jāveic sertificētam speciālistam. Ko viņš pārbauda? “Papildu līdzšinējai elektroinstalācijas izolācijas pretestības pārbaudei ir jāveic elektroinstalācijas kontaktu savienojumu pārbaude ar termokameru. Prasība ieviesta ar mērķi veikt noslogotas elektroinstalācijas pārbaudi, lai konstatētu kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti – vai tas netiek pārslogots un vai tas ir pareizi izbūvēts. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka, ka: “par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro”.

 

Kur atrast sertificētu elektriķi

Pārbaudīt privāto dzīvokļu un mājokļu elektroinstalāciju jau sen bija laiks, uzskata Jānis Laganovskis, Latvijas elektriķu brālības Sertifikācijas departamenta direktors. It īpaši to attiecinot uz mājām, kas ir celtas padomju laikā.

“Jau sen bija spēkā normatīvs, ka māju elektroinstalācija ir jāpārbauda ik pēc sešiem gadiem. Elektroinstalācija noveco, turklāt dažreiz tā tiek kļūdaini remontēta. Ugunsdrošība ir tikai viens nesakārtotas elektroinstalācijas bīstamības aspekts, traumatisms elektroinstalācijas nesakārtotības gadījumā – pavisam cits. Nesen bija gadījums Jelgavā – kāds īpašnieks bija nopircis dzīvokli un iegājis vannā. Šajā laikā viņš bija pieskāries pie dvieļu žāvējamā un saņēmis letālu strāvas triecienu. Dzīvoklim pirms pirkšanas nebija veikta elektroinstalācijas pārbaude. Iemesli elektroinstalācijas disfunkcijai var būt ļoti dažādi. Piemēram, mitrākā vidē alumīnija elektrības vads var ar laiku korodēt un vairs nepildīt savas funkcijas. Citreiz pietiek ar sliktu kontaktu elektrosavienojuma vietā, un tā sāk uzkarst. To visu pārbaudes laikā uzrāda termokamera. Dzīvokļu elektroinstalācija pašu īpašnieku labā ir noteikti jāpārbauda saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 238. Piedevām šo pakalpojumu drīkst sniegt tikai sertificēts elektriķis,” atzīmē Jānis Laganovskis.

 

Jādodas pie pārvaldnieka

Dzīvokļu un privātmāju īpašnieki paši atbild par to, kā viņi izpilda savus pienākumus, tai skaitā, arī rūpējas par ugunsdrošību un elektroinstalācijas sakārtošanu. Privāto māju īpašnieki rīkojas paši.

“Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, sapulcē pieņemot lēmumu pārbaudi veikt visiem reizē, pastāv liela iespēja, ka sertificēta elektriķa vizīte izmaksās lētāk. Ar namu pārvaldnieku var arī mēģināt vienoties samaksu par sertificēta elektriķa pārbaudi iekļaut dzīvokļa īres maksā un to izmaksāt pakāpeniski. Jārēķinās, ka padomjlaiku daudzdzīvokļu mājās elektrības instalācijas stāvoklis nav pārbaudīts kopš to uzcelšanas brīža. Tātad, jo ātrāk pārbaudīs, jo visiem būs drošāk,” pārliecināts Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas prezidents.

 

Pārbaudes anatomija

“Izrādās, ka esmu viens no pirmajiem, kas pēc jaunajiem MK noteikumiem privātajam dzīvokļa īpašumam ir veicis elektroinstalācijas pārbaudi un sastādījis aktu,” spriež sertificēts elektrotehniķis Aigars Pampe, SIA “Masti” valdes loceklis no Jelgavas.

“Pārbaude principā ir tāda pati, kāda tika veikta agrāk. Klāt nākusi tikai termogrāfija,” klāsta elektriķis. “Pēc īpašnieces lūguma veicu apsekošanu nelielam vienistabas dzīvoklim Zirgu ielā Jelgavā. Pirmajā dienā aizbraucu uz vietas un iepazinos ar situāciju. Nākamajā vizītē attaisīju sadales kārbas un uzzīmēju dzīvokļa elektroinstalācijas shēmu, kurā atzīmēju kabeļu markas. Izmērīju kabeļu izolācijas pretestību un elektropretestību līdz patērētājam. Veicu pārejas pretestības un īsslēguma strāvas mērījumus. Lai pārbaudītu elektroinstalāciju, ieslēdzu visus iespējamos strāvas patērētājus un pēc vairākām minūtēm atvērtā elektrosadales kārbā apsekoju ar termogrāfu un attēlus pievienoju protokolam. Tāpat bija jāpārbauda, vai dzīvoklī darbojas zibensaizsardzība, vai mājas kontūra ir iezemēta. Kopā sanāca apmēram 24 lappušu biezs akts. Darbu paveicu piecās dienās un nopelnīju 50 eiro. Domāju, ka pakalpojuma cenu noteiks piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Par analogu var ņemt pašreizējos izcenojumus, veicot pārbaudes valsts un pašvaldību objektos. Piemēram, pārbaudot daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas sadales skapjus, viena dzīvokļa mezgla pārbaude maksā ap 25 eiro. Ticamākais, pakalpojuma cenas svārstīsies robežās no 1,5 EUR/m2 līdz 2 EUR/m2,” lēš Aigars Pampe.

 

Apdrošinātāji mierina

Apdrošinātājs “Gjensidige Latvija” mierina, ka, slēdzot apdrošināšanas līgumu, minēto Ugunsdrošības noteikumu punktu ņem vērā tikai juridiskām personām. “Fizisku personu gadījumos MK noteikuma Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 56. punkta ievērošana vai neievērošana neietekmē līguma slēgšanas vai atlīdzības izmaksas kārtību, jo apdrošināšanas gadījums tiek vērtēts pēc būtības,” apliecina Juris Puriņš, “Gjensidige Latvija” risku inženieris.

Proti, atlīdzību varot neizmaksāt, ja apdrošināšanas gadījuma iemesls ir ļaunprātīga nolaidība, kā, piemēram, elektrības drošinātāja vietā ievietota nagla – arī šāda prakse ir ikdienā sastopama. Pat ja apdrošināšanas gadījuma iemesls ir bijis elektroinstalācijas bojājums, tad atlīdzība parasti tiek izmaksāta un nekādi pārbaužu akti par elektroizolācijas pretestības mērījumiem netiek prasīti, skaidro Puriņš.

 

Elektroinstalācijas pārbaudes

* Pārbaudes nepieciešamību nosaka MK noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 56. un 57. punkti: “Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados.” “Par elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu.”

* Pārbauda elektroinstalācijas izolācijas pretestību, zibensaizsardzību (vai mājas kontūra ir iezemēta), elektroinstalācijas kontaktu savienojumus – ar termokameru.

* Pārbaudi veic sertificēts elektriķis, kuru saraksts publicēts mājaslapā www.leb.lv.

LA.lv