Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. jūlijs, 2012
Drukāt

Jaunības jauda

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Kaut gan biežāk dzirdam, ka jaunieši bēg no laukiem, notiek arī pretējais process – iesakņojas dzimtajā zemē, atrodot pielietojumu savām zināšanām un spējām. Viena no šādām censonēm ir Engures novada Smārdes pagasta individuālā komersante Madara Stūrmane, kura trīs no saviem 22 gadiem nodarbojas ar dārzeņu un puķu stādu audzēšanu.

 

Viņas veikums ir atzinīgi novērtēts pērn lauksaimnieku konkursa “Sējējs 2011” nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”.

 

Kad Madaras ģimene atguvusi senču zemi 10 hektāru platībā, domājuši, kā to izmantot. Uzcēluši māju, lopu kūti, saimniecības ēkas, iekopuši labības laukus, ganāmpulku, palaiduši gateri. Bet drīz vien pārliecinājušies, ka ar desmit hektāriem vien ir par maz, lai attīstītu piena lopkopību un graudkopību, tāpēc izlēmuši pārprofilēties – pievērsties dārzeņu audzēšanai. Ierīkoja vairākas siltumnīcas, kur audzē gurķus, tomātus, garšaugus, bet tīrumā – kartupeļus, arī zemenes. Vecāku pieredzes iedvesmota un Bulduru dārzkopības vidusskolas pasniedzēju iedrošināta (meitene tolaik mācījās šajā skolā, patlaban ir pabeigusi pirmos divus kursus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē), Madara rakstīja projektu, lai saņemtu Eiropas Savienības fonda līdzfinansējumu jaunajiem lauksaimniekiem savas ieceres īstenošanai – divu siltumnīcu būvei, kur audzēt dārzeņus un puķu stādus.

– Kopš desmit gadu vecuma esmu palīdzējusi vecākiem dažādos darbos siltumnīcā (to skaits katru gadu svārstās no septiņām līdz deviņām), tāpēc man šī joma nebija sveša. Šķita, ka esmu pietiekami uzkrājusi gan teorētiskās zināšanas, gan praktisko pieredzi, tādēļ ir pienācis laiks sākt saimniekot patstāvīgi, – nesenus notikumus atceras individuālā komersante. – Tētis ieteica uzņēmumu, kas viņam cēla siltumnīcas, bet tas, ko tur darīšu, bija manā ziņā. Izvēlējos puķu stādus un, konsultējoties ar tēvu, izturīgākās, ražīgākās tomātu šķirnes, kurām ir garšīgi augļi.

Lielākā siltumnīca ir 700 kvadrātmetrus plaša, mazākā – 400. Metāla konstrukcijas, kas apvilktas ar izturīgu plēvi, kalpojot aptuveni desmit gadu. Siltumnīcas apkurina ar malku, jo ģimenei tas ir izdevīgāk tāpēc, ka pieder gateris. Kurinot visi ģimenes locekļi uz maiņām, lai vienam nav pārāk liela slodze. Siltumnīcā ir ierīkota automātiskā vēdināšanas sistēma, darbojas laistīšanas iekārtas.

– Jaunākās paaudzes siltumnīcās ir tāda “ekstra”, ka ar datora starpniecību laistīšanas iekārtām dod komandu ūdenim pievienot nepieciešamās minerālvielas, var arī automātiski noteikt, kāds ir pH līmenis augsnei un mitruma līmenis siltumnīcā. Es paraugus augsnes skābuma noteikšanai paņemu un testēju pati, bet minerālvielas izmantoju minimāli, jo tomātus stādu kūtsmēslu, salmu un kūdras maisījumā.

 

Dažādām gaumēm
tompati_029_VS

Izvēloties tomātu šķirnes, Madara pievērsusi uzmanību ražībai, slimību izturībai, piemērotībai tirgum (kā iztur pārvadāšanu un cik ilgi spēj saglabāt kvalitāti), protams, arī garšai, formai un krāsai.

– Pircēju vēlmes ir dažādas, viens grib miltainus tomātus, cits – ar blīvu struktūru, vēl cits tos kāro saldenus, tāpēc siltumnīcā iestādīju vairāku šķirņu sarkanos, dzeltenos un oranžos tomātus, – skaidro jaunā dārzniece.

Siltumnīcas piepildītas ar vairāku šķirņu tomātiem: vidēji vēlīna tautā sauktu ‘Saules dāvana’, kurai augļi ir rudens saules krāsā, gaļīgi, blīvi un smagnēji; ar agrīnajiem un ātraudzīgajiem lielaugļu bumbuļiem ‘Rally F1’ un ‘Berberana F1’; ar rievainajiem skaistuļiem ‘Beauty Lottringa’; ar lielajiem, gaļīgajiem un miltainajiem ‘Delicious’, kas spēj sasniegt patiesi dižus apmērus (pasaulē lielākais šīs šķirnes auglis esot bijis smagāks par trim kilogramiem); ar oranžajiem gardeguņiem ‘Buratino’, kas esot īpaši miltaini. Tā ir tikai daļa no Madaras izvēlētajām tomātu šķirnēm. No tām, kuras šķiet neatbilstošas kvalitātes prasībām, jaunā dārzniece atsakās un izmēģina citas šķirnes.

– Pērn bija problēmas ar rozā tomātu šķirni ‘Pink Top’, kas slimoja ar lapu puvi, arī citus stādus aplipināja, tāpēc no šīs šķirnes atteicāmies, kaut tā bija ražīga un garšīga. Vēl man jākļūst profesionālākai, regulējot tomātu laistīšanu. Tā notiek automātiski, taču sistēmu palaižu es. Kā zināms, pārliecīgs mitrums kaitē augļiem – tie sāk sprēgāt. Pērn bija tāda liga, kamēr sapratu, kas par iemeslu.

Šogad vēlā pavasara un saules trūkuma dēļ pirmā tomātu raža ienākusies pāris nedēļu vēlāk nekā parasti – ap Jāņiem. Stādi ražojot līdz oktobrim, sezonas laikā novācot ap trim tonnām produkcijas.

 

Interešu zona

Tomātu audzēšanai Madara pievērsusies vairāk racionālu apsvērumu un ģimenes tradīciju dēļ, turpretim puķu stādu audzēšana, dārzu iekopšana un ainavu arhitektūra ir tās jomas, ar ko meitene vēlas saistīt savu nākotni. Teorētisko un praktisko zināšanu pamati ielikti Bulduru dārzkopības vidusskolā, kur apgūta parku un dārzu kopšana, tagad viņa audzē muskuļus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē.

 

– Lai gūtu vajadzīgās iemaņas, paralēli darbiem siltumnīcā apkopju pāris dārzu Tukumā un Jūrmalā. Esmu arī uzrakstījusi projektu, lai ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu varētu iegādāties dārza tehniku. Drīz plānoju uzsākt skujeņu audzēšanu, lai nodrošinātos ar stādāmo materiālu, kad nopietnāk pievērsīšos ainavu arhitektūrai,

 

– nākotnes iecerēs dalās Madara un atklāj, ka ar stādu audzēšanu sākusi ņemties, domājot par dārzu iekārtošanu.

– Pirmajā patstāvīgā darba gadā audzēju ļoti maz puķu stādu, jo gribēju pārliecināties, vai man sanāk. Kad sajutos droša par sevi, puķkopību papletu plašumā. Tagad pircējiem piedāvāju daudzgadīgo un viengadīgo (leduspuķes, samtenes, stāvās pelargonijas, begonijas, lobelijas) puķu stādus, kā arī nokarenos augus podos (lielziedu begonijas, pildītās petūnijas, verbenas, pelargonijas, fuksijas). Ar tiem pagaidām neaizraujos, jo vēl jāmācās, kā ar šiem diezgan kaprīzajiem augiem pareizi apieties.

No lieltirgotājiem (SIA “Onava”, veikalā – vairumtirdzniecības bāzē “Schetelig LV”) pērkot gan puķu sēklas, gan pasūtot spraudeņus, kūtsmēslus vedot no tuvējās zemnieku saimniecības, bet kūdru iegādājoties no SIA “Silu Kudra”.

 

Darbaudzinātāja

Šī ir pirmā vasara, kad Madaras siltumnīcās strādā divi praktikanti – Bulduru dārzkopības vidusskolas audzēkņi. Jaunā komersante stāsta, ka liels viņas palīgs esot vecmāmiņa, kura aizstājot mazmeitu Tukuma tirgū, kad Madarai augstskolā jākārto sesija, piepalīdzot arī citkārt.

– Kaut arī uzņemties atbildību pār praktikantiem man šķiet izaicinājums, tomēr tas vienlaikus ir stimuls pašai papildināt zināšanas, apgūt kaut ko jaunu. Starp mums notiek arī informācijas apmaiņa, jo Bulduros aktīvi seko līdzi aktualitātēm puķu audzēšanā.

Trīs reizes nedēļā Madara dodas uz Tukuma tirgu, kur pati pārdod savu produkciju – puķu stādus, tomātus, salātus, kartupeļus un garšaugus. Viņa novērtē šo tiešo kontaktu iespēju, jo tā var uzzināt, kādas ir pircēju prasības un vēlmes.

 

– Daudzi netic, ka pati esmu izaudzējusi puķes un tomātus, vaicā, vai tie nav no Polijas. Bet, kad uzsākam sarunu par šķirnes īpatnībām, vēl dažiem specifiskiem, ar tomātu audzēšanu saistītiem jautājumiem, aizdomas pazūd, – nosmej simpātiskā meitene.

 

Bet kā ar jaunības baudīšanu – vai izklaidēm arī atliek laika?

– Atliek. Šovasar braukšu uz kādu no mūzikas festivāliem – “Positivus” vai “Summer Sound”.

Arī mukt no Latvijas Madara nedomājot, ja nu vien iesaistīties kādā studentu apmaiņas programmā.

– Mēs kursā esam 60 cilvēku. Visi ir apņēmības pilni saimniekot šeit, Latvijā, jo saskatām iespējas to darīt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+