Jaunie režisori: no klasikas līdz eksperimentam 0
Jaunā teātra festivāls “Homo Novus” nākamnedēļ pāršalks Latviju, parādot Latvijas teātri kontekstā ar norisēm pasaulē. Šī būs unikāla iespēja skatīt izrādes ar pasaules nozīmi, starp kurām kā īpaši būtiska mākslas pieredze izcelsies šobrīd Eiropas teātrī aktuālo režisoru Milo Rau, Filipa Kena un Romeo Kasteluči iestudējumi.
Latvijas teātrī svaigu elpu pēdējos gados it sevišķi iedveš gados jaunie režisori – daudzi no viņiem jau šobrīd darbojas gan pašu valstī, gan starptautiskajā vidē.
Kādi jauni režisori nupat ienākuši Latvijas teātros, un pie kā strādā tie, kuriem šosezon paredzētas debijas? No šāda aspekta uz jauno teātra sezonu palūkojamies šajās lappusēs.
Ar līdzīgu asinsriti
“Valmieras teātris ir sasniedzis tādu statusu, ka pie mums piesakās jauni režisori, vēlēdamies strādāt teātrī ar brīnišķīgu aktieru trupu,” saka Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze. “Tad mēs ar teātra literārās daļas vadītāju un štata režisoriem izvēlamies darbus, ko repertuāra kopainā redzam kā piederīgus Valmieras teātra virzienam, vai arī izraugāmies kaut ko ļoti eksperimentālu.”
Jaunais režisors, arī Maskavā roku izmēģinājušais Ģirts Ēcis pierādījis, ka ļoti labi jūt materiālu, viņa izvēlētās lugas ir brīnišķīgas. Viņš spēj strādāt psiholoģiskā teātra virzienā un panākt labu kontaktu ar aktieriem. Debijai Valmierā viņš izvēlējies mūsdienu franču autora Rolanda Topora par pasaku pieaugušajiem dēvēto lugu “Ziema zem galda” Mazajā zālē, kurā galvenā loma paredzēta Mārai Mennikai.
Šāgada Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) aktieru un režijas kursa absolvents Jānis Znotiņš, kurš pērn tieši Valmierā debitēja ar Patrika Hamiltona lugas “Virve” iestudējumu, šosezon Mazajā zālē uzvedīs ievērojamā angļu dramaturga Harolda Pintera darbu “Siltumnīca”.
Valmieras teātris joprojām par savu stipro pamatu uzskata psiholoģisko spēles veidu, tāpēc to saista jaunā režisora meklējumi tieši šajā virzienā. Vēl būdams trešā kursa students, Jānis Znotiņš kopā ar Reini Suhanovu iestudēja Anšlava Eglīša “Bezkaunīgos večus”.
“Katram jaunajam režisoram šosezon ir tikai viens iestudējums, lai izprastu viņu asinsrites saderību ar mūsu teātri,” piebilst Evita Sniedze.
Tāpat kā scenogrāfs Reinis Suhanovs un jau minētais Jānis Znotiņš šopavasar Kultūras akadēmijā režiju absolvējis arī Dmitrijs Petrenko, ko pazīstam gan kā TV raidījuma “100 grami kultūras” vadītāju, gan aktieri tādās izrādēs kā “Piemiņas diena” un “Vecenes” Nacionālajā teātrī. Līdz šim Dmitrijs ļoti interesantus iestudējumus radījis “Dirty Deal Teatro”. Viņa piedāvājums iestudēt Tenesija Viljamsa “Stikla zvērnīcu” Valmieras teātrim šķitis ļoti pievilcīgs.
Jaunajā Rīgas teātrī pamanītā Inese Mičule, kurai JRT izdevās spēcīgs “Mušas” iestudējums, kā arī “Galvas maiņas” uzvedums Nacionālajā teātrī, nu jau kādu laiku pārcēlusies uz dzīvi Valmierā, un viņai nopietns izaicinājums būs pirmā izrāde šā teātra Lielajā zālē. No vairākiem piedāvājumiem, kas saistīti ar Valmieras teātrī reiz bijušiem nozīmīgiem iestudējumiem, Ineses un teātra izvēle krita uz “Meldermeitiņu”.
Atkal – “Ilgu tramvajs”
Ar Ineses Mičules vārdu saistās arī, iespējams, šīs sezonas Notikums kultūras dzīvē – Tenesija Viljamsa lugas “Ilgu tramvajs” iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī. Protams, daudzi skatītāji tūlīt atcerēsies leģendāro aktrisi Antru Liedskalniņu Nacionālā teātra slavenajā iestudējumā. “Ja ir tik lieliski aktieri, būtu grēks šo lugu neuzvest,” tā preses konferencē tradicionāli pārliecinoši sacīja JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Galvenās lomas iedalītas Elitai Kļaviņai un Andrim Keišam.
Jau minētās Ineses Mičules vārds ieraugāms arī Nacionālā teātra afišā. “Dejas Lūnasa svētkos” būs viņas otrā sadarbība ar Nacionālo teātri, kuram šī sezona visnotaļ bagāta ar jauno režisoru darbiem. Kopš pagājušās sezonas diviem jaunajiem štata režisoriem – Elmāram Seņkovam un Valteram Sīlim – būs pa vienai izrādei Lielajā zālē, kā arī Jaunajā un Aktieru zālē. Mazajos spēles laukumos strādās arī Dāvis Auškāps, Kārlis Krūmiņš un, iespējams, Vladislavs Nastavševs.
“Kad ieminējos, ka kopš “Sudraba slidām” pāris gadus nav bijušas jaunas izrādes bērniem, Elmārs Seņkovs tūlīt atsaucās, sacīdams, ka viņam būtu interesanti veidot izrādi arī bērniem,” stāsta Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis,
“kaut man būtu gribējies, lai Elmārs kā pirmo iestudējumu uz mūsu Lielās skatuves veidotu kaut ko nopietnāku, jo viņš jau radījis tādus lieliskus darbus kā “Raudupiete” Valmierā un “Indrāni” M. Čehova Krievu teātrī (starp citu, šajā sezonā E. Seņkovs šajā teātrī iestudēs M. Gorkija “Vasarniekus”).” Pēc trim mēnešiem, izlasījis desmitiem darbu, Elmārs atnācis ar “Sarkangalvīti”.
Savukārt Valteram Sīlim, kurš Nacionālā teātrī veidojis divus ļoti nopietnus darbus un zināms arī kā leģendāro “Leģionāru” iestudētājs, teātra direktors ieteicis pamainīt žanru un šosezon veidot komēdiju vai gluži pretēji – lielu traģēdiju. Valters Sīlis izšķīries par Ričarda Bīna komēdiju “Divu kungu kalps. Anno 1963”, kas nav tradicionāls sitkoms, bet īsta melnā komēdija.
Ar Kārļa Krūmiņa (viņš iepriekšējās sezonas nogalē veidoja “Mērfiju” pēc Semjuela Beketa romāna) režisēto “Truša alu” noslēgsies sadarbības projekts “Tests” starp Nacionālo teātrī un “Dirty Deal Teatro”.
Savukārt Dāvis Auškāps debitēs Nacionālajā teātrī, iestudējot uz tā skatuves savu kursa darbu, Jevgēņija Griškoveca lugu “Satisfakcija”.
Par aktiermākslu un režiju Dāvis sapņojis jau sen, tagad iestājies Kultūras akadēmijas Teātra fakultātes Režijas nodaļā un uz Nacionālo teātri atnācis ar vēlmi savā kursadarbā strādāt tieši ar aktieri Ivaru Pugu, kuram iecerētais laiks laimīgā kārtā izrādījies brīvs.
Ar interesi var gaidīt Valtera Sīļa iestudēto Jāņa Baloža lugu “Sāksim ar krīzi” Mazajā zālē. Dramaturga un režisora kopdarbs būs par cilvēkiem, kuri satiekas desmit gadus pēc skolas absolvēšanas un atklāj, ar kādām ilūzijām un cerībām beiguši skolu un kas pēc desmit gadiem ar viņiem un mums visiem noticis, izejot cauri dzīves “gaļasmašīnai”. Iespējams, nākamajā pavasarī izrādi saistībā ar Ojāra Vācieša dzeju veidos Vladislavs Nastavševs, kurš Nacionālajā teātrī iestudējis tādas izrādes kā “Pērnvasar negaidot” un “Vecenes”, kas nominēta kā Gada labākā izrāde. Patlaban Vladislavs Nastavševs strādā pie jaunas izrādes Jaunajā Rīgas teātrī, kā arī Pēterburgā un Maskavā, kur Gogoļa centrā iestudē “Medeju” ar Jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu galvenajā lomā.
Paldies nevalstiskajiem teātriem
Tā saka Dailes teātra direktors Andris Vītols, kura vadītajā teātrī šajā sezonā arī tiks atļauts strādāt vairākiem jauniem režisoriem. “Nevalstiskie teātri ir tie starta laukumi, kur valsts teātri noskata jaunos, viņu spējas un atbilstību katra teātra stilam un skatuves valodai.”
Iepriekšējās sezonas beigās Dailes mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers nolūkoja jauno režisoru Viesturu Roziņu, nupat viņš ir uzaicinājis Dmitriju Petrenko, kurš Kamerzālē debitēs ar izrādi – vingrinājumiem utopijā “Biedre Zariņa”. Lugas autore ir Dramaturgu ģildes vadītāja Rasa Bugavičute. Pērn Dailes teātris sāka sadarbību ar Juriju Djakonovu, kura Kamerzālē uzvestā Martina Makdonas luga “Vienrocis no Spokānas” izpelnījās īpašu skatītāju atzinību. Šajā sezonā jaunajam režisoram uzticētas divas izrādes – Mazajā zālē V. Jerofejeva luga “Maskava–Gailīši” un sezonas otrajā pusē modernā baltkrievu dramaturga Pāvela Prjažko “Lauks” Kamerzālē.
Ik pa laikam uzrodas aktieri, kas sajūt nepieciešamību izpausties arī kā režisori. Tā Intaram Rešetinam radusies interese pamēģināt Kamerzālē uzvest pēc filmas scenārija veidotu izrādi “Nakts vēl nav galā”. Savukārt Guntars Silakaktiņš veidos izrādi pagraba telpās ar nosaukumu “Kauli”.
Režisore Laura Groza-Ķibere, kura līdz šim visnotaļ veiksmīgi veidojusi uzvedumus mazajos spēles laukumos, šosezon debitēs uz Dailes Lielās skatuves ar izrādi “M. Buterfly”. Iepriekšējā sezonā jaunā režisore lielajā zālē veiksmīgi veidoja izrādi “Vārnu ielas republika” mazajiem skatītājiem. “M. Buterfly” būs viņas pirmā izrāde pieaugušajiem uz lielās skatuves. “Tā ir liela teātra uzticība jaunai režisorei,” saka Andris Vītols.
Ar vienu skatuvi
Liepājas teātrim savā ziņā pietuvinājies Dailes mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers, kurš nu jau regulāri Liepājā uzved divus iestudējumus sezonā. “Galvenā mūsu problēma – ir tikai viena skatuve un tā pati ideāli liela. Mums nav Mazās zāles, ar kuru varētu piesaistīt jaunus režisorus bez ievērojamas pieredzes tikt galā ar lielo skatuvi un tās paslēptajām viltībām,” atklāj Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.
Ņemot vērā šo teātra problēmu un runājot ar kolēģi Dž. Dž. Džilindžeru, nonākuši pie domas piedāvāt darbu Liepājā jaunajai režisorei Laurai Grozai-Ķiberei. Herberts Laukšteins saka – jaunajai māksliniecei piemīt arī pietiekami nopietna lielās skatuves domāšana un viņai tūlīt bijis arī materiāls, ko likt priekšā – galvenokārt tādēļ, ka Liepājas trupā ir aktrise Agnese Jēkabsone, kura, Laurasprāt, perfekti atbilst Edītes Piafas tēlam Pemas Džemas lugā “Piafa”.
Tieši Liepājas teātrī režijā šosezon debitēs Armands Zvirbulis, kuru līdz šim pazīstam vairāk kā ar televīziju un kino saistītu mākslinieku. Savulaik viņš sācis kopā ar liepājniekiem Inesi Kučinsku, Egonu Dombrovski, dailēnieti Vitu Vārpiņu, Sigitu Jevgļevsku – tā dēvēto Liepājas teātra 4. studiju, kuru teātrī uzņēma Herberts Laukšteins. “Bet jau pēc pirmā kursa mums ar Armandu vajadzēja šķirties, jo jau tad viņš jutās vairāk kā režisors – visu ko štukoja…” atceras teātra direktors. Liepājas teātrī Armands Zvirbulis šajā sezonā iestudēs mūsdienu franču autora M. Kamuleti lugu “Boing, boing”. “Mūsu noruna ar Armandu ir nevis turēties žanra – situāciju komēdijas – rāmjos, bet mēģināt atrast attaisnojumu lugas varoņu darbībai viņu psiholoģijā, atklāt cilvēcisko un rīcības dzinuļus,” ieceri paver Herberts Laukšteins.
Līdz šim bērnu izrādes iestudējušais aktieris Leons Leščinskis šajā sezonā ar krievu klasiķa A. Volodina lugu “Pieci vakari” ķēries pie uzveduma pieredzējušiem skatītājiem.
Labai dramaturģijai piekritīgajā lugā spēlēs Liepājas teātra premjeri Inese Kučinska, Egons Dombrovskis, arīdzan jaunie aktieri, scenogrāfija uzticēta Mārtiņam Vilkārsim.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) šā gada absolventi režisori (kursa vadītājs Mihails Gruzdovs): Reinis Suhanovs, Jānis Znotiņš, Paula Prozoroviča, Viesturs Roziņš, Georgijs Surkovs Šoruden režijas studijas LKA uzsākuši seši cilvēki. Kursa vadītāja Māra Ķimele. Asistents Elmārs Seņkovs.
|
Viedoklis
Ko teātra direktors gaida no jauna režisora, lai viņam atvēlētu zāli, teātra resursus un uzticētu aktierus?
Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis: “Reizumis man nav tik svarīgi, lai jaunajam režisoram būtu ārkārtīgi liela pieredze, kas jaunam cilvēkam nemaz nevar būt, bet lai viņa domāšanas veids būtu mūsdienīgs un lai ar darba izvēli atklātos, cik būtiski šodienas sabiedrībai ir tas, par ko jaunais režisors grib runāt. Mani interesē, kāda ir jaunā censoņa attieksme pret teātri, kā viņš spēj saprasties ar aktieriem, kā spēj iedvesmot trupu, kādu materiālu atlasi pats spēj piedāvāt, cik daudz lasījis un cik liela viņam interese par literatūru. Ko viņš domā par pasauli, un kādu viņš tajā redz teātra vietu? Un ko teātrī grib pateikt skatītājiem. Man, piemēram, ir svarīgi, ko Valters Sīlis vēlējās pateikt ar “Indrāniem”, šo ļoti seno, taču ārkārtīgi labo Blaumaņa darbu. Un vai režisors spēj Blaumaņa ideju savienot ar šodienas domāšanu. Tāpat Elmāra Seņkova “Purva bridējā” man bija ļoti svarīgi saprast, ko jaunais režisors vēlējās pateikt ar divām Kristīnēm uz skatuves vienlaikus? Ir diezgan vienkārši paņemt nezināmu darbu un skatītājiem atklāt tā vēstījumu. Bet ar visiem pazīstamu stāstu pateikt kaut ko vairāk par visiem zināmo, lūk, tā ir problēma un meistarības pārbaude.”
Vārds kritiķim
Vai “jaunais režijas vilnis”?
Kā vērtējat gados jauno režisoru iesaisti šobrīd Latvijas teātra procesā?
Teātra kritiķe Mārīte Gulbe: “Pašlaik notiek laba, veselīga jaunas režisoru paaudzes ienākšana teātrī – jaunajiem ir iespēja strādāt “Dirty Deal Teatro”, ĢIT, ar viņiem sadarbojas lielie repertuārteātri, viņiem veidojas auglīga sadarbība ar vienaudžiem – dramaturgiem (R. Bugavičūte, J. Balodis). Līderos pelnīti izvirzījušies V. Nastavševs, E. Seņkovs, V. Sīlis. Ļoti interesē V. Meikšāna radošais darbs, tas ir lieliski, ka viņam pašlaik ir iespēja gūt profesionālo pieredzi ārpus Latvijas. A. Karapetjana sakari ar teātri ir intriģējoši, tajos ir šarms, cits temperaments un domāšanas veids. Jaunums ir aktieru masveidīga pievēršanās režijai, man šķiet, lielākajai daļai tas tomēr būs eksperiments un īslaicīga sevis pārbaude, izņēmums varētu būt I. Slucka ar savu stila izjūtu un iedziļināšanos materiālā.
Teātra zinātniece, kritiķe Ieva Rodiņa: “Jaunā režijas viļņa” ienākšana un nu jau nostiprināšanās Latvijas teātra aktuālajā procesā ieviesusi patīkamu daudzveidību. Jaunākajā teātrī vērojamas krasi pretējas tendences, režisoriem eksperimentējot ar divām dažādām teātra tradīcijām – reālpsiholoģiskā un spēles teātra šabloniem, turklāt radoši tos izmantojot gan režijas, gan aktierspēles līmenī. Jauno režisoru eksperimenti būtiski paplašina teātra iespēju robežas – gan estētiskā un filozofiskā līmenī, gan skatītāju uztveres ziņā, aktualizējot teātra kā dzīva, šeit un tagad notiekoša procesa izpratni, kurā iesaistīti ne tikai aktieri, bet bieži – arī skatītāji.”
Aptauja
Kas jūs pamudināja kļūt par režisoriem un ko cerat ar savu darbu sniegt sabiedrībai?
Justīne Vaivode, šogad LKA sāks studēt režiju: “Studēt teātri man bija tāda sirdī dziļi paslēpta vēlme, kura ar katru mirkli arvien vairāk lauzās uz āru. Mācību procesā man ir svarīgs darbs ar sevi. Vēlos radošajā darbā notvert pēc iespējas vairāk tos dievišķos mirkļus, kas liek apjaust, kāpēc esam šeit. Man aktuāla ir Mārtiņa Zīverta un Māras Zālītes daiļrade. Noteikti kaut kad nākotnē vēlētos iestudēt kādu no viņu lugām.”
Māra Uzuliņa, šogad LKA sāks studēt režiju: “Par iespēju studēt režiju domāju jau četrus gadus, jo teātris ir fantastiska terapija ne tikai skatītājiem, bet arī veidotājiem. Iestājeksāmenos bija iespēja izveidot etīdi ar diviem potenciālajiem aktieriem. Kad sēdi starp skatītājiem un redzi, ko kopā ar aktieriem divu stundu laikā esi sadomājis un uztaisījis, sajūta ir ārkārtīgi baudāma, bet pati gatavošanās – ļoti izglītojoša. Man gribas veidot izrādes, uz kurām cilvēks nevis atnāk un aiziet, bet atnāk un paliek. Viņš divas stundas pavada teātrī, bet izrāde viņā pašā nebeidzas, jau dodoties mājās un varbūt ilgāk.”
Viesturs Roziņš, šogad LKA absolvēja režiju: “Režija ir profesija, kurā vari vismaz pamēģināt mainīt cilvēku dzīves, mēģināt mainīt sevi pašu, skatīties uz lietām no dažādiem skatupunktiem, un, protams, visam pamatā – domāt par cilvēku, nevis likumu, pareizību/nepareizību, standartiem, kodeksiem utt. Mani pašu interesē cilvēks un sabiedrība, mūsdienu problemātika, jaunais cilvēks, tāpēc vairāk aizraujos ar mūsdienu dramaturģiju, nevis klasiku. Mans mērķis ir Latvijā pēc Zviedrijas Klusuma teātra, ASV Nacionālā Nedzirdīgo teātra un Francijas Zīmju teātra piemēra izveidot profesionālu Zīmju teātri, pie kura izveides jau strādāju. Pirmais eksperiments ir noticis, savedot kopā profesionālu nedzirdīgu aktrisi Jolantu Znotiņu (nominēta kā spilgtākā debija šī gada “Spēlmaņu naktī”) ar dzirdīgajiem aktieriem Dailes teātrī izrādē “Sabojātie”.”
Georgijs Surkovs, šogad LKA absolvēja režiju: “Jau vidusskolā sapratu, ka režija ir vienīga profesija, kurai gribētu sevi veltīt. Šobrīd iestudēju izrādi par Marinu Cvetajevu, kuras pirmizrāde notiks 20. oktobrī “Dirty Deal Teatro”. Pamatā mani interesē mūsdienu dramaturģija.”
Sagatavojusi IEVA GRŽIBOVSKA
