Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. aprīlis, 2013
Drukāt

JAUNS! Vakariņas – draugam vai ienaidniekam?

Foto - www.andriskozlovskis.lvFoto - www.andriskozlovskis.lv

Vai, neēdot pēc sešiem vakarā, iespējams samazināt ķermeņa svaru un uzlabot veselību? Zinot, ka jebkurā pieņēmumā ietverta arī kāda gudrība, 36,6 °C eksperimentā pārbaudām, vai tas izdodas. It īpaši tiem, kuru dzīves ritms ir saspringts un izaicinājumu pilns.

 

Diētas ārste un ājurvēdas uztura speciāliste Guna Selecka uzskata – visus nevar likt vienā maisā. taču pārēsties pēc sešiem vakarā nav ieteicams nevienam.

Katram no mūsu eksperimenta dalībniekiem ir sava motivācija tajā piedalīties.

Inese Ļaščenko (30 gadi), vairumtirdzniecības uzņēmuma menedžere: “Pēc dabas esmu trakule – kāpēc nepamēģināt? Dabūt nost kilogramus piecus man nāktu tikai par svētību – tad uz gadumijas ballīti varbūt ielīstu kleitā, kas pagaidām ir par šauru.”

Ineses vīrs, Aleksandrs Ļaščenko (33 gadi) paziņu skatījumā ir cilvēks orķestris – firmas direktors, menedžeris, bet, ja nepieciešams, – arī krāvējs. Diemžēl ar diennakts 24 stundām viņam bieži vien šķiet par maz.

“Tu piedalies kaut kādā eksperimentā? Bez manis? Protams, ka arī es vēlos atbrīvoties no kāda lieka kilograma!”

Grāmatvede Diāna Grīnberga (39 gadi): “Darbs, ģimene, visādi apstākļi – dienas steiga bieži vien beidzas tikai ap vienpadsmitiem vakarā. Pārbaudīt sevi uz neēšanu pēc sešiem – man tas būtu īsts izaicinājums.”

 

Ieteikumi, kas organisma labsajūtas nodrošināšanai der visiem

1. Ēst regulāri – trīs līdz četras reizes dienā, turklāt vienā un tajā pašā laikā, rūpējoties, lai organisms saņemtu 50 procentus ogļhidrātu, 20 procentus olbaltumvielu, 20 līdz 30 procentus svaigu un termiski apstrādātu augļu vai dārzeņu. Svarīgi, lai maltītes saturētu visas sešas garšas – saldu, sāļu, skābu, asu, rūgtu un savelkošu (sīvu).

Bieži vien vakarā ēst gribas tāpēc, ka dienā neesam uzņēmuši vajadzīgo enerģijas un barības vielu, minerālvielu un vitamīnu daudzumu. Nereti tieši vakariņās notiesājam gandrīz 80 procentus no visas dienas ēdiena normas.

2. Novērtējot ķermeņa veselību, ļoti būtiska ir organisma prasība pēc brokastīm (tās var izlaist tikai atsevišķu ķermeņa konstitūciju cilvēki). Pusstundu pirms ēšanas vēlams izdzert glāzi karsta ūdens – tā ir kā rīta duša mūsu gremošanas sistēmai.

Brokastīs ieteicamākās ir pilngraudu putras, kuru garšu var padarīt interesantāku ar riekstiem, sēklām, žāvētiem augļiem, medu. Brīvdienās der zirņu miltu, pilngraudu un rupja maluma miltu pankūkas, omlete ar dārzeņiem. Visiem ēdieniem vēlams pievienot garšvielas. Ja brokastis bijušas agras, laikā no 10 līdz 12 apēdams kāds auglis.

3. Pusdienām, ko vēlams ieturēt no 12 līdz 14, jākļūst par dienas pilnvērtīgāko ēdienreizi.

4. Pēdējai ēdienreizei – vieglai bezgaļas maltī
tei – vajadzētu būt no 17.30 līdz 18.30 vakarā, vēlākais – 19. Tieši te meklējams racionālais kodols ieteikumam neēst pēc sešiem vakarā. Vienkāršoti skaidrojot: kamēr laukā gaišs, vielmaiņa, līdz ar to gremošana, aktīvāka. Ājurvēdas redzējums ir niansētāks: pēc sešiem organisms pārslēdzas uz tā saukto kaphas laiku – ķermenis nomierinās un gatavojas miegam, tāpēc vielmaiņa kļūst lēnāka. Šajā laikā ēstais bieži vien kļūst par liekā svara vaininieku.

5. Jāmācās pieņemt, ka mums ir ne tikai fiziskais, bet arī emocionālais ķermenis, kas prasa pavisam cita veida barību. Tas var būt izsalcis arī tad, ja organisma fizioloģiskajai funkcionēšanai vajadzīgā pārtika nodrošināta. Negausīga rīšana vakaros visbiežāk ir dienā sakrāto emociju apēšana.

Var teikt arī tā: taukšūnas uzkrāj mūsu emocijas – vientulību, mīlestības sāpes, skumjas un pašapziņas trūkumu.

6. Ļoti svarīgi vakaru pavadīt tā, lai arī emocionālais ķermenis tiktu pabarots ar kaut ko patīkamu. Tas nozīmē – visiem līdzekļiem censties atstāt dienas rūpes otrpus sliekšņa un izbrīvēt laiku nodarbēm, kas sagādā prieku un pacilātību. Iepazīt pasauli sev apkārt. Parotaļāties ar bērniem, apmeklēt tamborēšanas pulciņu, iet uz koncertu – katram laimes hormonu avots būs cits. Galvenais – nesākt bezmērķīgu nīkšanu pie televizora vai ledusskapja durvju virināšanu!

7. Var gadīties, ka arī pēc laikus paēstām vakariņām ap deviņiem tomēr gribas kaut ko iekost. Ja tas ir izsalkums, nevis līdz rijīgumam sakāpināta bezsāta apetīte, šādu vēlmi ignorēt nevajag. To provocē no kontroles izgājušais, svaidīgais un nemierīgais gaisa elements (pēc ājurvēdas – vāta). Gaisa jeb vātas došai piederīgos vislabāk nomierina salda un sāļa garša, tāpēc arī vakara ēstgribas uzplūdā nekārojas ne rūgtu miežu kafiju, ne rukolas salātus.

Kā veselīga alternatīva der:

* glāze uzvārīta svaiga govs vai kazas piena, kam pievienota šķipsniņa ingvera, kurkumas, muskatrieksta, maltu krustnagliņu, koriandra un safrāna kopā ar dažām mandelēm un rozīnēm;

* krūze nomierinošas tējas ar medu;

* nedaudz mannas vai kādas citas putras;

* pāris mutē iemestu krustnagliņu, fenheļa sēkliņu vai kardamona graudiņu – košļājot tās gan atsvaidzina elpu, gan palīdz gremošanai.

8. Doties pie miera ne vēlāk kā desmitos vienpa-
dsmitos vakarā – kaphas laikā, kad vielmaiņa norimst, nevis vēlāk, kad milzīgajā organisma laboratorijā sākas pitas laiks – gremošanas uguns atkal uzliesmo, mudinot aknas pārstrādāt gan dienā savāktās emocijas, gan barību.

 

 

Eksperimenta norise

* Zinot, ka atbrīvošanās no visa liekā labāk veicas dilstoša Mēness fāzē, eksperimenta norises laiku daktere Selecka iesaka no 27. novembra līdz 12. decembrim.

* Dalībnieki ierodas pie speciālistes un tiek iepazīstināti ar vēlo maltīšu fizioloģisko un psihoemocionālo kaitējumu veselībai.

* Katram dalībniekam tiek izskaidrota viņa ķermeņa konstitūcijas (ājurvēdā – došas) un dzīvesveida ietekme uz vielmaiņu un gremošanas uguns intensitāti, tiek sniegti individuāli ieteikumi tās uzlabošanai, tātad – eksperimenta sekmīgai norisei.

* Dalībnieki apņemas divas reizes nedēļā dažos teikumos elektroniski vai pa telefonu informēt par eksperimenta norisi.

* Eksperimentam beidzoties, pārrunās ar dakteri tiek izvērtēti rezultāti un izteikti secinājumi.

 

 

Beidzot saprotu, kas man vajadzīgs20121212-184058-19

Inesei Ļaščenko enerģija šļakstās uz visām pusēm. Tiklīdz kļūšot miljonāre, ierīkošot dzīvnieku patversmi, bet pagaidām garā darbdiena jāspēj vadīt tā, lai katrā telefonsarunas vārdā skanētu apliecinošs spriganums. Vēlāk jāpagūst uz jogas nodarbībām, jāsadala rūpes un mīļums starp vīru un diviem mopšiem, jāatrod laiks dažādu pavārmākslas brīnumu radīšanai virtuvē.

Pēc pirmās tikšanās reizes ar dakteri Gunu Selecku

– Tagad zinu, ka man ir pietiekami daudz problēmu ne tikai ar gremošanas sistēmu, bet arī ar emocionālo līdzsvarotību. Saprotu, ka to nosaka piederība tam ķermeniskajam tipam, ko vada gan uguns stihija – doša pita, gan no līdzsvara izsitusies gaisa stihija – doša vāta. Vātu – šo vēju – man jāmēģina mazliet disciplinēt.

Mans dzīvesveids nav no pareizākajiem. Brokastis neēdu. Diemžēl arī dienā papusdienot neizdodas. Strādāju vairumtirdzniecībā, bet pārdošana notiek telefoniski. Visu dienu nonstopā: pārliecināt, pierunāt, ieteikt. Katrs mirklis ir nozīmīgāks par ēšanu.

Un nozīmīgs arī pats par sevi, jo mani šis darbs aizrauj. Pusdienu pārtraukumus nepazīstu. Nevis tāpēc, ka tos kāds būtu atcēlis, – ir kolēģes, kuras gan starpbrīžus ievēro, gan normāli papusdieno. Taču, ja man piezvana iespējamais klients, nevaru paziņot, ka sarunu atliksim, jo iešu ēst. Vārda vistiešākajā nozīmē: man laiks ir nauda.

Tad nu saēdos vakarā. Bieži diezgan nežēlīgi. Ja izdotos notievēt vismaz par pieciem kilogramiem, būtu laimīga. Īsti neticu, ka pa divām nedēļām tas iespējams, tomēr esmu apņēmības pilna pildīt ārstes norādījumus. Ieradumu – visu dienu dzīvot ar tukšu vēderu, bet pieēsties vakarā – tagad domāju pamainīt, kā pati saku: par godu jaunai kleitai.

Uzzinājis par manu nodomu piedalīties eksperimentā, pamēģināt uzreiz pieteicās arī vīrs. Viņš, ja kaut ko nolemj, no uzņemtā kursa parasti nenovēršas. Taču Aleksandrs paziņoja: visus dakteres ieteikumus pildīšot, taču atskaites papīrus, ja tādi būs vajadzīgi, lai kārtojot es. Apņēmos to izdarīt.

 

Iespaidi eksperimenta gaitā

– Beidzot ēdam brokastis – šorīt bija vārīta ola ar plaucētiem spinātiem un graudu maizi. Pirms tam, protams, karstais ūdens. Intensīvi strādāju, lai tiktu mājās pirms sešiem un ātrāk ķertos pie vieglo vakariņu gatavošanas. Ēstvārīšana ir mans vaļasprieks. Diemžēl darbā, kā bieži mēdz gadīties, nācās aizkavēties līdz astoņiem. Neēst nemaz? Tā jau būtu badošanās, no kā daktere brīdināja tāpat kā no pārēšanās. Pagatavoju mannas putru ar āboliem, izēdu kārtīgu porciju. Vēl kaut ko prasījās – notiesāju šķēli graudu maizes ar skābētu gurķi. Un saujiņu lazdu riekstu. Likās ārkārtīgi garšīgi. Diemžēl pulkstenis jau bija ap deviņiem.

Pirms gulētiešanas, kā tagad darām katru vakaru, – karsts piens ar garšvielām. Varbūt tāpēc, ka jutos vainīga, ka atkal ēdu vēlu un pārēdos, slikti gulēju. Pareizāk teikt – negulēju nemaz.

Toties šodien gan centīšos paēst arī pusdienas – jau vakar izvārīju šķelto zirņu biezputru ar ceptiem sīpoliem.

Saša lūdza paziņot, ka viņam, kaut ēd tāpat kā es, ar naktsmieru problēmu nav. Tas tāpēc, ka viņš šajās dienās ļoti cenšas ieskriet kādā kafejnīcā un iekost siltas pusdienas. Laikam tāpēc pāris karotes vēlās mannas putras viņam par sliktu nenāca.

 

Pēc eksperimenta beigām

– Katru rītu kāpu uz svariem, bet tie rāda to pašu, ko pirms trim un piecām nedēļām. Kleitai vēl jāpagaida.

Jā, gribējās pēc sešiem neēst, bet pat šajās kontroles dienās dažbrīd sanāca, ka atkal sagrēkoju. Atnāk draugi – jāpacienā. Viendien pat sava prieka pēc uzcepu vēja kūciņas. Divas pannas bija, un līdz gulētiešanai abas izrādījās tukšas. Es notiesāju divas, kur palika pārējās, var tikai minēt. Pa vienai varbūt tika abiem mūsu mopšiem.

Salīdzinājumā ar mani Saša turējās godam. Tā kūciņu reize bija vienīgā, kad nogāja no ceļa. Tāpēc arī eksperimenta pēdējā dienā varēja līksmi saukt no vannasistabas, ka viņam gandrīz divi kilogrami nost.

Man iecerēto neizdevās ievērot. Joprojām, atsteigusies no darba, attaisu ledusskapi, notiesāju kādu maizīti. Aizeju izstaigāties ar suņiem, tad sāku riktēties uz vakariņām. Ap astoņiem, kad pārrodas vīrs, ēdiens gatavs.

Tomēr ir doma, ka režīms jāpārkārto, uz to virzāmies, diemžēl eksperimenta laikā to īstenot neizdevās.

 

 

Ineses secinājumi

* Esmu sapratusi, ka divās nedēļās notievēt var tikai ar īpašu diētu, un manā gadījumā tas būtu – neēst nemaz. Tik brutālam piegājienam neesmu gatava.

* Galvenais šo dienu ieguvums – Gunas iedvesmota, esmu sapratusi, ka vēlos turpināt rūpēties par savu ķermeni un izzināt sevi vairāk.

Neilgi pirms eksperimenta sākuma abi ar vīru sākām apmeklēt jogu. Pēc katras nodarbības jūtos labāk, izskatos savādāk. Lai arī svars nezūd, augums tomēr kļuvis stingrāks, audi it kā savelkas. Tāpēc nav tā: divas nedēļas nācu, parunājos, tagad iešu mājās un viss paliks pa vecam.

Akcija beigusies, bet nu man priekšā ikdiena, kurā prioritātes centīšos pārbīdīt mazliet citādi.

 

 

Vērtē Guna Selecka

Inese savu vielmaiņu pamatīgi sabojājusi – visvairāk ar garajiem neēšanas cēlieniem. Tas vājina gremošanas uguni, un pilnīgi saprotams, ka šādi novārdzināts ķermenis uz divu nedēļu pārmaiņām reaģē ļoti kūtri. Lai sasniegtu vēlamo, jāstabilizē gremošanas uguns, ne tikai nodrošinot ķermeni ar regulāri ēstām brokastīm, pusdienām un vakariņām, bet nopietni strādājot pie fiziskās un mentālās veselības saremontēšanas. Organisms vispirms kārtīgi jāattīra, tikai pēc tam būs iespējams to ievirzīt piemērotā režīmā. Te der salīdzinājums ar mašīnu – kad tā sabojāta, nekādi aizrādījumi par uzmanīgāku apiešanos vai prātīgāku braukšanu vairs nelīdz – ja nevēlies nokļūt avārijā, tā kapitāli jāremontē. Vienīgā atšķirība – automobili dzenam uz servisu, sevi jādabū līdz kārtībai pašai.

Ineses gadījumā nav runa par apstākļiem, bet par pašas akceptētām prioritātēm.

Ne jau viņai vienīgajai mūsdienās jāatbild uz jautājumu, kas nozīmīgāks – veselība vai darbs, lai būtu nauda, ar ko uzturēt veselību.

Pēc šādu eksperimentu iedarbības cilvēki nosacīti iedalāmi vairākās grupās. Pirmajai pieder ļaudis ar nesabojātu veselību un stabilu vielmaiņu. Viņiem iet pie ārsta nav vajadzības, jo nekas nopietns dzīvi netraucē, arī emocionālais stāvoklis ir līdzsvarots. Bet tādu ir maz. Tomēr neēšana pēc sešiem uz tiem iedarbojas ļoti efektīvi. Kilogrami zūd, atlikušo vakaru viņi bez pūlēm piepilda ar emocijām, kas priecē dvēseli.

Lielāko daļu, arī Inesi, varētu iekļaut otrajā grupā – ir gan šādas tādas kaites, gan emocionālās problēmas. Tai piederošie tikai ar neēšanu vakaros neko daudz uzlabot nevar. Vajadzīgs individuāls darbošanās plāns. Vismaz Inesei prioritāte nav svara zaudēšana, bet gan dzīvesveida maiņa. Lai tas notiktu, nepieciešama motivācija, mērķis un gatavība ilgstošam, nopietnam darbam.

Pēc ājurvēdas Inese ir jaukta pita–vāta doša. Vātas tipa cilvēkiem ir nepieciešams režīms, tomēr jārēķinās, ka visos apstākļos vāta liks prātam iedegties jaunām idejām tā, ka uzliktās robežas tiks pārkāptas. Tāpēc jāsāk pamazām – ļaujot jaunajai kārtībai lēni iefiltrēties ikdienas dzīvē. Moto: viss labais nāk ar gaidīšanu.

Inese ir ļoti mērķtiecīga personība, bet viņai vajadzīgs atbalsts un spēcīga motivācija turpināt iesākto.

 

Divi kilogrami – zudībā!

20121212-183514-7Aleksandrs Ļaščenko eksperimentā rāmi uzklausīja ārstes padomus, tad nopietni rīkojās, tos pildot. Par niansēm daudz nerunājot, divu nedēļu laikā – gandrīz divi kilogrami nost.

Vērtē Guna Selecka

Arī Aleksandrs ir izteikta pitas personība. Viņam dzīvē ir nepieciešami izaicinājumi un sevis pierādīšana. Ātri saprata, kas jādara, stingri turējās pie ieteiktā režīma, tāpēc arī ir rezultāti. Pat neraugoties uz gardajām vēja kūkām, svars krities. Zaudēt vairāk svara divu nedēļu laikā nemaz nav vēlams.

Taču, zinot, ka Aleksandrs ir gardēdis, bet viņa sieva – lieliska ēdienu gatavotāja, abiem nāktu tikai par labu vakarā tomēr baudīt veselīgāku un organismam piemērotāku ēdienu. Zivju maltīšu vietā izvēlēties ar garšvielām gatavotus dārzeņus, graudaugus, zupas.

Bet pirmsaizmigšanas pienam biežāk pievienot safrānu – tā ir lieliska garšviela romantiskiem mirkļiem divatā, jo paasina maņas un ļauj atklāt vēl nebijušus emocionālos apvāršņus.

 

 

 

 

 

 

Kad būs vairāk laika, rīkošos20121212-113429-4 Diāna Grīnberga tik vien kā atnāca uz pirmo konsultāciju, tad izrīkojās kā partizānis – ne ziņas, ne miņas. Sazvanīta atbild ar mūsdienu cilvēkiem raksturīgo frāzi: nav laika. Tas ietekmējis arī sekmes eksperimentā.

– Piekritu piedalīties eksperimentā, jo gribēju pārbaudīt, vai spēju noturēties un pēc sešiem neēst. Ļoti jau gribējās kādu kilogramu nomest. Man tā ir problēma. Ilgi svēru tikai 50 kilogramus, tad sapazinos ar tagadējo draugu un atmetu smēķēšanu. Dažos gados pieņēmos svarā par 37 (!) kilogramiem. Briesmīgi.

Ko tik neesmu izmēģinājusi, bet labuma nekāda.Vienīgā metode, kas man derēja – tāda īsti nikna sevis nokausēšana trenažieru zālē. Septiņi kilogrami izplēnēja, bet tad savainoju roku un no trenēšanās bija jāatsakās. Tāpēc šoreiz nopriecājos – varbūt tiešām tā pulksten sešu robeža izrādīsies par brīnumlīdzekli.

Efekts – nulle. Jo secināju, ka atturēties no kārtīgām vakariņām nespēju – apstākļu sakritība, darba grafiks, ģimenes rūpes… Viss kopā.

Ģimenē esam pieraduši, ka pusdienās ārpus mājas tiek iestrēbta tikai viegla zupiņa, bet īstā ēdienreize ir vakarā. Kārtīgs otrais. Gatavoju citiem, gribas pašai. Normālā laikā, ap sešiem, bet gulēt tieku tikai ap pusnakti, tāpēc jau pēc deviņiem kārojas vēl.

Pirmajā eksperimenta nedēļā, kā ieteica daktere, mēģināju izkārtot, lai pusdienas ir pamatīgākas, bet vakariņas vieglas. Mājiniekiem cepu karbonādes, sev liku vienīgi salātiņus. Vai pavisam mazu gaļas gabaliņu. Bet nesanāca man tāda dalīšana. Nav ko niekoties ar neēšanu, ja ēst gribas. Un enerģija vajadzīga, jo rūpe rūpes galā. Taču to, ka no eksperimenta nav bijis nekāda labuma, gan nesaku.

Ik pa laikam atceros dakteres padomu, ka rīta kafijas vietā man labāk izmalkot glāzi karsta ūdens ar ingveru. Esmu apmierināta – parasti man dienā bija vajadzīgas trīs pamatīgas tases kafijas, nu pietiek ar divām.

Tagad pēc viņas ieteikuma cenšos kontrolēt ēstgribu. Kad pusdienās jūtu, ka vēl varētu apēst otrtik, piespiežu sevi tomēr piecelties un iet prom. Nekādu bulciņu. Un skat – pēc pusstundas iestājusies tīkama sāta sajūta.

Var jau būt, ka sadomāšu savā dzīvē kaut ko mainīt arī radikālāk. Taču vienīgi tad, kad būs vairāk laika un mazāk klapatu.

 

Vērtē Guna Selecka

Diāna pēc ājurvēdas ir tipiska pi-
ta – ļoti ātra un tieša, turas pie saviem principiem kā rodeo jātnieks pie vērša. Kamēr dzīve pamatīgi nesapurinās, vaļā grožus nelaidīs! Bet man ir prieks, ka vismaz kāds padoms viņai ir aizķēries un noderējis. Varbūt ar laiku radīsies vēlme arī pēc dziļākām pārmaiņām.

Diāna pieder personības tipam, kam dzīvesveida maiņas nepieciešamību vajag sīki pamatot un izskaidrot. Šim konstitūcijas tipam vajag Diānas pieminēto svara nokausēšanu, jo fiziska slodze gan vairo spēku, gan palīdz atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Moto: īstajā laikā at-
nāks pareizie risinājumi.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+