Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. maijs, 2013
Drukāt

Jautā lasītājs: Kā pārdot dāvinātu zemi?

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Kam un kad es varu pārdot man uzdāvināto zemi? Kādi nodokļi man būs jāmaksā? Zemesgrāmata izdota 2007. gadā
. V. Petrovs Rēzeknes novadā

 

Nodokli rēķina no peļņas

Jā, diemžēl jau vairākus gadus par pārdoto nekustamo īpašumu ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 15 % no gūtās peļņas (proti, starpība starp iegūšanas vērtību un pārdošanas cenu). Ir arī vairāki izņēmumi – ja pārdod īpašumu, kurš ir pārdevēja vienīgā deklarētā dzīvesvieta, un ja lauksaimniecības zemi pārdod lauksaimniekam, kurš atbilst vairākiem nosacījumiem.

Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) komunikāciju daļas vadītāja Evita Teice-Mamaja sīkāk paskaidroja, ka fiziskai personai šos 15 % aprēķina no kapitāla pieauguma (peļņas), Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzot deklarāciju par ienākumu.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no īpašuma pārdošanas cenas atņemot tā iegādes vērtību. Ja zemi esat saņēmis dāvinājumā uz līguma pamata un 2007. gadā tā reģistrēta zemesgrāmatā uz fiziskās personas vārda, par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata dāvinājuma līgumā norādīto vērtību.

Ja tā nav uzrādīta, iespējami divi varianti:

1) ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim, par iegūšanas vērtību uzskata aktuālo tā kadastrālo vērtību ieguves gadā, kuru koriģē, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma dāvināšanas (zināšanai: CSP noteiktais patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem 2013. gadam ir 172,6 %);

2) ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000. gada 31. decembra, par iegūšanas vērtību uzskata tā kadastrālo vērtību attiecīgā gada 1. janvārī.

Lai samazinātu nodokļa summu, iegādes vērtībā varat iekļaut arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu (piemēram, notāra pakalpojumi un valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā).

 

Kad nav jāmaksā?

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā trijos gadījumos:

ja nekustamais īpašums – zeme ar māju vai dzīvoklis kopš reģistrācijas brīža zemesgrāmatā cilvēkam pieder ilgāk par 5 gadiem (60 mēnešiem) un šajā laikā vismaz 12 mēnešus pēdējo 60 mēnešu laikā pirms pārdošanas ir bijusi pārdevēja deklarētā dzīvesvieta (tas teikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktā). Tas nozīmē, ka cilvēks šajā īpašumā pārdošanas dienā var arī nebūt deklarējies. Pietiek, ka viņš ir bijis deklarējies agrāk. Šajā gadījumā zemesgabala platībai ierobežojumu nav, tie var būt kaut vai 100 vai 200 ha. Toties, ja pārdod zemi bez ēkām, kaut vai nelielu gabaliņu – 3 vai 5 ha, pat ja tas ir cilvēka vienīgais īpašums, diemžēl jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo nav izpildāms nosacījums par personas deklarēto dzīvesvietu (klajā laukā dzīvesvietu deklarēt nevar). Tādi diemžēl ir likumi;

ja nekustamo īpašumu pārdod “Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” noteiktajā kārtībā (piemēram, jauna ceļa būvei) un gūto ienākumu 12 mēnešu laikā izlieto jauna funkcionāli līdzīga īpašuma iegādei. Piemēram, valsts atpērk no cilvēka zemi ceļa būvei, un viņš par šo naudu gada laikā nopērk citu zemes gabalu;

Ja pārdotā pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme un tās pārdevējs un pircējs atbilst likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 117.panta trešajā daļa noteiktajiem kritērijiem.

Proti, ar nodokli neapliek ienākumu no lauksaimniecības zemes pārdošanas, ja ir izpildīti visi trīs nosacījumi:

1) zemi nopērk persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicējs;

2) vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī tas no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks;

3) lauksaimniecības zemes pārdevējs atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

a) veic lauksaimniecisko darbību un atbilst 2. punktā noteiktajiem kritērijiem,

b) pirms lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ir nodarbojies ar lauksaimniecisko darbību un atbildis 2. punktā noteiktajiem kritērijiem,

c) viņam kā bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” atjaunotas īpašuma tiesības uz lauksaimniecības zemi,

d) lauksaimniecības zemi saņēmis mantojumā no šā punkta “a”, “b” vai “c” apakšpunktā minētajām personām,

e) lauksaimniecības zemi saņēmis uz dāvinājuma līguma pamata no šā punkta “a”, “b”, “c” vai “d” apakšpunktā minētās fiziskās personas, kuru ar dāvinājuma saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

Ja pārdod nekustamo īpašumu, ko veido lauksaimniecības zeme un mežs, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu piemēro proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.

Citos gadījumos, arī pārdodot nekustamo īpašumu tuvam radiniekam, iedzīvotāju ienākuma nodoklis diemžēl ir jāmaksā.

Pārdodot apbūves zemi vai nelietotu nekustamo īpašumu, iespējams, būs jāmaksā ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Par to VID der konsultēties individuāli.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+