Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. maijs, 2016
Drukāt

Jundzis: neatkarīgā Latvijā pieredzēts daudz negāciju, tomēr to nevar salīdzināt ar PSRS (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Lai arī neatkarīgā Latvijā ir pieredzēts daudz negāciju, tomēr to nevar salīdzināt ar PSRS režīmu, kurā iepriekš tika dzīvots, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents un bijušais Augstākās Padomes deputāts.

Jundzis, kurš 1990.gada 4.maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, atklāja, ka Augstākās padomes deputāti deklarāciju izstrādājuši mēnesi un līdz pašām beigām nav bijis skaidrs vai izdosies savākt 2/3 balsu. “No šodienas informācijas viedokļa, mēs redzam, ka bijām tuvu Sibīrijai, cietumam un padomju tankiem. Tolaik par to visu mēs gandrīz nedomājām. Mēs jutāmies, ka esam kopā ar tautu un bailes bija pilnīgi svešas,” sacīja Jundzis.

Viņš atzina, ka Neatkarības deklarācijas pieņemšanas laikā deputāti svētku sajūtu nav izjutuši, jo bijis nepārtraukti jādomā par nepieciešamo balsu skaitu. Svētku sajūta sākusies pēc tam – ejot ārā uz mītiņu Daugavas krastā.

Jundzis uzsvēra, ka šobrīd cilvēkiem nepieciešams atcerēties, ka dzīvojam brīvā valstī. “Viss ir mūsu rokās. Negāciju ir daudz piedzīvots, [bet] tās ir nesalīdzināmas lietas ar to režīmu, kurā dzīvojām,” teica Jundzis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, Rīgā un Latvijā paredzēta plaša kultūras pasākumu programma.

Svētku programmā paredzēts svinīgais 4.maija pasākums, dienas un vakara koncerti, kā arī kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošana pie Brīvības pieminekļa, sarīkojums “Smaidi, Latvijas, Tev pieder mana sirds!” ģimenēm ar bērniem Vērmanes dārzā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) svinīga atklāšana pēc rekonstrukcijas, tradicionālais 4.maija Latvijas filmu maratons kinoteātrī “Splendid Palace”, kā arī koncerti Rīgas kultūras centros un baznīcās.

Programma Rīgā 4.maija rītā sāksies ar ekumenisko dievkalpojumu Sv. Jēkaba katedrālē, bet jau no plkst.11 pie Brīvības pieminekļa iedzīvotāji aicināti vērot Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē un koncertu. Plkst.14 notiks tradicionālā ziedu nolikšanas ceremonija, bet plkst.15 laukumā pie Brīvības pieminekļa, piedaloties orķestriem no Liepājas, Ventspils, Jelgavas un Rīgas, kā arī pazīstamiem solistiem, notiks koncerts “Dzimtenes melodijas”. Tajā skanēs Raimonda Paula kompozīcijas, Ulda Marhilēviča skaņdarbi, latviešu komponistu patriotiskās dziesmas, kā arī latviešu tautasdziesmu programma.

Vakara svētku koncerts “Mūsu balsis brīvībai” pie Brīvības pieminekļa sāksies plkst.20. Tajā piedalīsies apvienotais koris diriģenta Inta Teterovska vadībā, instrumentālā grupa, solisti Ieva Akurātere, Daumants Kalniņš, Andris Ērglis, Ieva Sutugova, Zane Dombrovska, Kalvis Bormanis un Ainārs Virga.

Valsts svētkiem veltīti pasākumi notiks arī kultūras centros, muzejos un baznīcās. Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs animācijas filmu seanss bērniem un koncerts “‘Likteņlīnijas”, kultūras centrā “Imanta” koncertēs Ieva Kerēvica, Andris Ērglis un Igo, bet kultūras centrā “Iļģuciems” iedzīvotāji aicināti uz koncertu “Mana uguns”. Rīgas Sv. Jāņa baznīcā klausītāji gaidīti koncertā “Brīvība. Dzīvība”, savukārt Rīgas Sv. Pētera baznīcā apmeklētājus priecēs koncerts latviešu kormūzikas koncertu ciklā “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”. Latviešu kora dziesmas skanēs arī “Lielajā ģildē”, koncertā “Laika vēji Latvija” un Latvijas Nacionālajā teātrī, kur notiks svētkiem veltīts kormūzikas un tautas deju koncertuzvedums “Pie Daugavas”.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Kulturasindustrija.lv Atbildēt

    Vai Padomju Savienībā 70/80-tajos gados cilvēks tiesu izpildītāju patvaļas dēļ varēja palikt bez mājokļa tik viegli, kā tas iespējams šobrīd?

  2. Tagad totalitārisma seku likvidācijas komisija būs sarēķinājusi Latvijas tautai nodarītos zaudējumus miljardiem eiro apmērā. Pašreizējā LR ir no PSRS saskaņā ar PS konstitūciju izstājusies «brālīgā» republika un ir LPSR tiesību un pienākumu mantiniece, kurai arī jāsedz visi radītie zaudējumi. Vēl daudzi Latvijas Komunistiskās partijas vadoņi ir dzīvi ir kļuvuši par miljonāriem un ir piedalījušies Komunistiskās partijas Augstākās padomes vēlēšanās un arī tikuši ievēti un realizēja Komunistiskās partijas uzdevumus. Apķīlāt ofšoros noguldītos kontus un īpašumus un naudu atgriezt sociālā budžetā.

  3. Lielākā necieņa – visā rakstā tā arī nav pateikts kā šo cienījamo cilvēku sauc pilnā vārdā!

  4. var salīdzināt, var!

  5. Jundzi,tev neliekas,ka esi vien Pļutkins savā darbība?

    • ne tikai Pļutkins, bet kremļa šesķorka – bija sliktāk, būs vēl sliktāk, ja nedarīs, kā kremļa jenotība nolēma…
      Dzen vistas kautuvē.
      “Gaišais spēks” kurš nīcina laukā Latviju !

  6. Salīdzināt var un vajag, kamēr vēl dzīvi tie, kas redzējuši abas. Un ne vienmēr salīdzinājums būs par labu otrajai brīvvalstij …

  7. Kur palikusi dziesma “Vairogi”, kuru kādreiz dziedāja “Līvi”? Atkal aizliegta?

  8. Salīdzināt var visu un visus. Tikai salīdzinot cilvēks spēj novērtēt. Pašreizējā LR ir no PSRS saskaņā ar PS konstitūciju izstājusies «brālīgā» republika. LPSR tiesību un pienākumu mantiniece, kas piesevinājusies 18. Novembra Latvijas himnu, karogu, ģerboni, īpašumus u.c.

Draugiem Facebook Twitter Google+