Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. decembris, 2013
Drukāt

Kā panākt būtisku drošības situācijas uzlabošanos ceļu satiksmē?

Foto - LETAFoto - LETA

Normunds Vilūns, 
auto instruktors:
 “Īsā laikā šajā jomā krasu uzlabojumu panākt nevar. Tas ir daudzu gadu darbs. Ja tagad kaut ko maina apmācībā un kontrolē, praksē tas atspoguļosies tikai pēc gadiem. Vienīgais veids, kā rīkoties tūlīt – drastiski palielināt sodus par pārkāpumiem un uz ceļiem izvietot nevis stacionāros fotoradarus, bet slēptos. Ja vadītājs zina, kur fotoradars ir, tur pabrauc lēnām un pēc tā atkal dod virsū. Ja radari būtu slēpti, viena liela daļa šoferu uz ceļa uzvestos prātīgāk. Kas attiecas uz autovadītāju apmācību, ir nepieciešams palielināt minimālo braukšanas stundu skaitu. Ja cilvēks atnāk uz nodarbībām ar zināmām prasmēm, es viņu nevaru piespiest braukt vairāk par minimālajām 14 stundām, jo eksāmenam pēc būtības viņš ir gatavs, tomēr ikdienas braukšanai gan nez vai. Pa šīm 14 stundām nevar paspēt izbaudīt visu spektru. Arī citu valstu prakse liecina, ka akcents jāliek tieši uz praktiskajām apmācībām. Vācijā, piemēram, teorētisko apmācību stundu ir ļoti maz, un teorijas eksāmenam jaunie vadītāji gatavojas individuāli, taču daudz vairāk pievēršas tieši praktiskai braukšanai. Jo vairāk jaunais ceļu satiksmes dalībnieks brauc pēc noteikumiem, jo vairāk viņam nostiprinās šīs iemaņas.”

Inese Tropa, 
auto instruktore:
 “Ir stingrāk jāsoda noteikumu pārkāpēji. Vēl piekrītu, ka vismaz reizi desmit gados, kad jāatjauno tiesības, būtu atkārtoti jānokārto vismaz teorijas eksāmens. Noteikumi aizmirstas, un netiek sekots līdzi jaunajiem likumiem, bet nezināšana neatbrīvo no atbildības. Attiecīgi, ja vadītājs nevar nolikt teorijas eksāmenu ar pirmo reizi, noteikt arī obligātu braukšanas eksāmena kārtošanu. Tas, manuprāt, ļoti uzlabotu drošību uz ceļiem. Palaižot jaunos vadītājus dzīvē, apkārtējie vadītāji viņus piespiež iemācīties pārkāpt noteikumus. Instruktori iemācījuši, kāpēc ir jāievēro noteikumi, bet apkārtējo vadītāju braukšana to izposta. Te nonākam pie uzraudzības. Ja atļautais ātrums pilsētā ir 50 km/h, kāpēc policisti piever acis uz šiem 10 – 15 km/h, kas tiek pārsniegti? Nedrīkst pieļaut atkāpi no noteikumiem, tas arī viss. Nav uzreiz jāliek milzu sods, bet vismaz brīdinājums jāizsaka nekavējoties. Vadītājs aizdomāsies. Arī CSDD vēl vairāk un biežāk jāveido sociālās kampaņas. Ar apmācībām vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, taču autoskolām – instruktoriem, pasniedzējiem – nav laba sadarbība ar CSDD. Tā būtu jāveido ciešāka, lai instruktori uzzinātu par jaunumiem, par aktuālajiem likumiem, to interpretāciju un ieviešanu dzīvē. Esmu bijusi lieciniece, kad instruktori baidās zvanīt uz CSDD un ko vaicāt. Tas tāpēc, ka vēl aizvien darbojas stereotips, ka tad, ja es par kaut ko interesēšos, CSDD mani atcerēsies, sāks iegāzt manus kursantus utt. CSDD ir jāveido normālāks dialogs ar apmācību daļu. Daudz biežāk jāveido semināri.”

Ēriks Griģis, 
Latvijas profesionālo autoskolu federācijas valdes priekšsēdētājs:
 “Cilvēks brauc tā, kā dzīvo. Ja viņš ir pieradis dzīvot ne tā, kā pienākas, tad tas parādās arī uz ceļa. No otras puses, cilvēks dzīvo tā, kā viņam ļauj dzīvot. Tur, kur viņš tiek kontrolēts, viņš noteikumus ievēro, bet, kur ne – dara, kā grib. Vadītājs autoskolā mācās vienu, bet, nonākot uz ceļa, redz, ka viss notiek citādi. Viņš apjauš, ka no viņa ir svarīgi iekasēt naudu. Tāpēc arī sākas braukšana pēc citiem noteikumiem – pārkāp likumu, un varbūt tevi nepieķers, bet, ja pieķers, – samaksāsi. Ir jāmaina visa sistēma, jo patlaban viss notiek aplami. Autovadītāji tiek kontrolēti tikai naudas dēļ. Tas ir kļuvis par biznesu. Pirmkārt, radari jāizvieto pareizās vietās. Tad cilvēki zinātu – tur, kur ir radari, ir bīstama vieta, nevis no manis iekasēs naudu. Skaidrs, ka valsts budžetā vajadzīga nauda, taču ne šādā veidā jāmēģina to maksimāli piepildīt. Dati par drošības līmeņa uzlabošanos ir iegūti, pie galda sēžot, jo uz ceļa par to nekas neliecina. Ir jāmaina šī politika, kad noteikumos rakstītais un autoskolā mācītais ir kaut kas no citas pasaules. Vajadzētu dubultot arī mācību braukšanas stundas auto skolās, jo patlaban pamatstundu laikā neko lāgā nevar paspēt iemācīties.”

Fakti


 Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā informācija liecina, ka galvenie ātruma pārkāpēji ceļu satiksmē ir vīrieši vecumā no 26 līdz 28 gadiem, kuru pieredze auto vadīšanā ir mazāka nekā desmit gadi.

 Avārijās uz Latvijas ceļiem vīrieši ir iesaistīti gandrīz 3,5 reizes vairāk nekā sievietes.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+