Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. jūlijs, 2016
Drukāt

Kā Karmena ar sibīrietes asinīm. Saruna ar mūziķi Kseniju Sidorovu (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Trešdien, 13. jūlijā, plkst. 20 uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalas festivālā kāps publikas iemīļotā un starptautiski atzītā Lielbritānijā dzīvojošā Latvijas akordeoniste Ksenija Sidorova, lai atskaņotu slavenākās ārijas no Žorža Bizē operas “Karmena”, kā arī Astora Pjacollas, Ernesto Lekuonas skaņdarbus un Latīņamerikas tradicionālo mūziku.

Ksenijas Sidorovas muzikālie partneri būs starptautiska mūziķu apvienība – Limā dzimušais pianists un komponists Klaudio Konstantīni, vācu ģitārists, ievērojamās cirka trupas “Cirque du Soleil” šovu komponists Rentko Dirks, sitaminstrumentālists Itamars Doari no Izraēlas, kā arī divi mūziķi no Venecuēlas – Vīnē dzīvojošais vijolnieks Alehandro Logersio un kontrabasa spēles virtuozs Roberto Kohs, kurš pamatoti tiek uzskatīts par vienu no meistarīgākajiem kontrabasistiem Venecuēlā.

Ksenija Sidorova nesen parakstījusi ekskluzīvu sadarbības līgumu ar Eiropā lielāko skaņu ierakstu kompāniju “Deutsche Grammophon”. Tās paspārnē 3. jūnijā klajā nācis talantīgās akordeonistes albums “Carmen”, kura centrā – liktenīgā mūžam nevaldāmā Karmena. Arī koncertā Ksenijas akordeona skaņās klausītāji atpazīs taktis no Žorža Bizē operas “Karmena”, kas šajā gadījumā izskan flamenko ritmos, čigānu mūzikas noskaņās, džeza aranžijās un saldkaisli romantiskās balādēs.

“Tikai nejautājiet man, kas tas būs par stilu,” teic mūziķe, “man ļoti patīk eksperimentēt. Vēlējos šajā mūzikā ienest ko jaunu, lai Karmenai ļautu runāt citā balsī. Mūsu “Karmenā” dziedātāju balss vietā būs gan vijole, gan akordeons, gan perkusijas. Akordeonam nav jāelpo tā kā dziedātājam, tādēļ tam, ko varu izdarīt ar šo mūziku, nav robežu,” medijiem klāstīja Ksenija Sidorova, neslēpjot, cik ļoti viņu fascinē Bizē “Karmena”.

Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā skolotā Ksenija Sidorova kļuvusi par akordeona spēles vēstnesi visā pasaulē. Viņas izsmalcinātais sniegums, emocionālā aizrautība un virtuozā meistarība dzirkstī gan kamermūzikas programmās, koncertējot ar pasaulē labi pazīstamiem dziedātājiem un instrumentālmūziķiem, gan solo uznācienos kopā ar simfoniskajiem orķestriem, gan radoši izteiksmīgajās soloprogrammās.

– Kā radās iecere ierakstīt tieši “Karmenu”?

Ksenija Sidorova: – Radošas attiecības ar “Deutsche Grammophon” man ir jau sen, esmu muzicējusi kopā ar tādiem ierakstu kompānijai piesaistītiem māksliniekiem kā ģitārists Milošs Karadagličs, vijolniece Nikola Benedeti, dziedātājs Džozefs Kaleja. Un, kad man piedāvāja ierakstīt solo disku, ui, cik daudz bija ideju! Izvēlējos “Karmenu”, jo tā ir vispopulārākā opera pasaulē. Kad savulaik piedzīvoja pirmizrādi, nekādas ažiotāžas gan nebija, uzvedums pat izrādījās diezgan neveiksmīgs. Bet Pēteris Čaikovskis jau toreiz sacīja, ka tā būs viena no vispazīstamākajām operām pasaulē, un tā arī ir noticis. Viens otrs, pat virtuvē gatavojot, dungo “Karmenas” tēmas, varbūt pat nezinot, no kurienes tās nāk… Katra ārija “Karmenā” ir hits.

“Karmena” man piestāv ne tikai kā personāžs, bet arī mūzika operā ir tāda, kurā ar savu instrumentu varu ienest ko jaunu. Var teikt, koncertā skanēs zināmas ārijas, bet negaidītos aranžējumos. Ierakstā diskā piedalījās Stambulas orķestris ar slaveno Sašu Getcelu no Austrijas. Te Jūrmalā muzicēšu tikai ar saviem draugiem, taču skaņa tāpēc nebūs mazjaudīgāka, toties intīmāka. Tā nu koncertā esam mūziķi no visas pasaules – no piecām pilsētām trijās valstīs. Neviens producents nezināja, kas ir “Karmena” uz akordeona, bet Guntars Ķirsis uzticējās pirmais un ataicināja šurp. Diska ieraksts notika pusotra gada laikā, pirmais koncerts jau aizvadīts Vācijā, otrs būs tūlīt rīt Latvijā, pēc tam brauksim koncerttūrē pa Ameriku. Rītdienas koncerts būs arī jaunā diska prezentācija.

– Kur pirmoreiz dzirdējāt “Karmenu”, un kurš palicis atmiņā kā līdz šim visspilgtākais iestudējums?

– Pirmoreiz “Karmenu” droši vien dzirdēju, mācoties tepat mūzikas skolā un ejot uz Operu, bet līdz šim neesmu dzirdējusi spožāku Karmenu kā Elīna Garanča.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ksenija piedzimusi zem laimīgas zvaigznes! Dzīvē ļoti veicas un izdodās! Ļoti skaisti spēlē! Varētu klausīties dienām! Lai tik turpina spēlēt, radīt un ierakstīt! Viss viņai dots! Talants, darba spējas un ārējais šarms!

  2. Starptautiski atzītā Lielbritānijā dzīvojošā Latvijas akordeoniste satiksies ar starp tautiski neatzītajiem Latvijā dzīvojošajiem klausītājiem.

  3. vecs FRA skolas audzēknis Atbildēt

    te4v večuk paurē” vēji svilpo un iemeties viens lielsw jēlums- atrodotioes pasaules lielākajā info resursā tu nevari uzzināt kā dzīūvo sibīrieši šodien, bet tumsonīga baura manierē piesardzīgi bubini “blakus pagastā dzirdēju…”..Un kas tie bija par maziņajiem “ciberejiešiem”? vietējās ciltis vai slāvi??
    ap 60-65. gadu varēja būt maziņi, – kara laika paaudze…

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Tu savu FRA skolas izglītību godam attaisno un arī tava uzvedība ir atbilstoša! Man prieks.
      Savā darba mūžā esmu bijis Sibīrijā vairākkārt- Čeļābinskā, Omskā un Novosibirskā. Taču tie nav sibīrieši, tie ir iebraucēji no visas PSRS. Bet karaskolā bija ap 500 sibīriešu no daudzām ģerevņām, pilsētelēm un arī pilsētām.Protams, ka krievi, starp viņiem nemanīju nevienu šķībacaino. Kāpēc tā, nezinu. Varbūt, ka tad no tālām briežkopibas un medību vietām armijā neiesauca?

  4. Ksenija ir brīnišķīga. Es ļoti lepojos, ka mums Latvijā ir tādas meitenes!

  5. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Ksenija, protams, ir tīrradnis. Viņa ir talantīga mūziķe un arī skaista sieviete.
    Ja par sibīriešu asinīm- tās varētu būt, ja kādreizējie kolonizatori ir sajaukušies ar vietējo tautu pārstāvjiem. Citādi tā ir tikai iedoma.
    Pirms vairāk kā 50 gadiem (protams, ka pa šiem gadiem nekas nav stāvējis uz vietas) mani paķēra krievos un tur trāpījās būt mācību pulkā kopā ar sibīriešiem. Mani pārsteidza: 1. visi maziņi vīreļi,
    2. gandrīz visiem aiz zābaku šektes kārtīgs nazis. Tos ”šmona” laikā regulāri atņēma, bet nez no kurienes šiem nazis visai drīz bija ATKAL. 3. Apmēram 80% slimoja ar māgas jēlumu un speciāli viņiem vārīja mannas putras.
    Varbūt, ka tagad kaut kas ir mainījies uz labo pusi, bet nez vai.

Draugiem Facebook Twitter Google+