Latvijā
Politika

“Populisti”, “demonizētāji”, “sāpīgs rezultāts”. Ko par EP vēlēšanu iznākumu saka partiju spices?0

Foto: Zane Bitere/LETA, Evija Trifanova/LETA, Paula Čurkste/LETA, EK AV dienests, kolāža: “LA.lv”

Krauze: Neraugoties uz iespējamu neiekļūšanu EP, ZZS pozitīvi vērtē savu sniegumu šajās vēlēšanās

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pozitīvi vērtē savu rezultātu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas politiskajam spēkam ir otrs labākais kopš Latvija izvēlas savus eiroparlamentāriešus, aģentūrai LETA pauda ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Neraugoties uz to, ka saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ZZS, iespējams, nemaz nav izdevies iegūt vietu eiroparlamentā, Krauze pozitīvi novērtēja to, ka ZZS, pēc pašreizējās informācijas, ir pārvarējusi 5% barjeru.

Krauze arī atzīmēja, ka “populistiskās partijas – Jaunā konservatīvā partija un partija “KPV LV” – ir palikušas aiz mums un nav pārvarējušās 5% barjeru”.

“Tas parāda, ka vēlētājs ir novērtējis šo populistu melus un darbošanos Saeimā, kas kopumā ir destruktīva,” akcentēja politiķis, kura politiskais spēks šajā Saeimas sasaukumā darbojas opozīcijā.

Krauze arī norādīja, ka par problēmām vēlēšanu organizācijas procesā jāuzņemas atbildība konkrētiem ministriem, jo šī situācija esot samazinājusi aktivitāti, par vairākiem tūkstošiem vēlētāju, kuri nevarēja izmantot iecirkņa maiņu tiešsaistes sistēmā, un tas esot veicinājis “pretvalstisku elementu” nonākšanu EP.

Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) jāuzņemas atbildība par to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde rīkojusies nekompetenti, pauda ZZS valdes priekšsēdētājs.

Savukārt par to, ka netika nodrošināta datu apmaiņa tiešsaistes sistēmā, lai tūkstošiem cilvēku varētu nobalsot citā iecirknī, atbildība ir jāuzņemas satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), pauda politiķis.

Krauze atsaucās uz viņa rīcībā esošo informāciju, ka par kādu no problēmām ar tiešsaistes sistēmu esot atbildīgs Satiksmes ministrijas pārziņā esošais Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

ZZS valdes priekšsēdētājs norādīja, ka valsts drošības iestādēm ir jāpārbauda, vai atsevišķi politiķi vai ierēdni neesot rīkojušies ar mērķi samazināt balsstiesīgo dalību vēlēšanās.

Krauze neizslēdz arī citu cēloni situācijai, bet secinājumi esot jāizdara atbildīgajām institūcijām.

Pavļuts: Vēlēšanu rezultāti liecina, ka AP ir vērā ņemams politiskais spēks ar lielu perspektīvu

Neoficiāli zināmie provizoriskie Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti liecina, ka “Attīstībai/Par!” ir vērā ņemams politiskais spēks ar lielu perspektīvu, aģentūrai LETA pauda partiju apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas “Attīstībai/Par!” varētu būt ieguvusi vienu EP deputāta mandātu. Vēl vienu mandātu, pēc neoficiālas informācijas, varētu būt ieguvusi “Latvijas Krievu savienība” (LKS), bet pa diviem – “Jaunā Vienotība” (JV), “Saskaņa” un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNK).

Pavļuts izteica pateicību visiem iedzīvotājiem, kas devušies vēlēt, un pauda gandarījumu, ka, neraugoties uz sarežģījumiem ar iepriekšējo balsošanu, salīdzinot ar pēdējām EP vēlēšanām, iedzīvotāju aktivitāte vienalga ir pieaugusi.

“Tas apliecina, ka jaunievedumus vēlēšanu sistēmā vajag un mums ir jāturpina meklēt veidi, kā padarīt iedzīvotājiem balsošanu vēl pieejamāku. Sevišķi uzmanība šim jautājumam būtu jāpievērš arī saistībā ar diasporas latviešiem,” pauda Pavļuts.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo neoficiālo informāciju, “Attīstībai/Par!” EP ir ieguvusi vienu mandātu. Pēc Pavļuta teiktā, rezultāts ir apmierinošs, jo tas liecina, ka partija ir vērā ņemams politiskais spēks ar lielu perspektīvu.

“Ir skaidrs, ka EP vēlēšanas būtiski atšķiras no Saeimas, jo vēlētāji savu izvēli izdara, balstoties uz konkrētām personām un viņu vēsturisko sniegumu, tādēļ asociācija ar viņu darbu ir ļoti nozīmīga. Mēs esam vienīgais no spēkiem, kam ir izdevies ielauzties parlamentā, turklāt ar kandidātiem, kas nekur iepriekš nav kandidējuši. Tas ir vērā ņemams sasniegums, ja varam izaicināt tādus grandus kā Robertu Zīli vai Valdi Dombrovski,” viedokli pauda Pavļuts.

Komentēt to, kurš no EP iekļuvušajiem deputātiem varētu tikt nominēts Eiropas komisāra amatam, Pavļuts patlaban nevēlējās, norādot, ka vēl ir jāsagaida oficiālie vēlēšanu rezultāti, lai būtu skaidri zināms gan vietu sadalījums, gan ievēlētās personālijas.

Ždanoka cer, ka jaunajā Eiropas Parlamentā vairs nebūs Eiropas Tautas partijas un sociālistu vairākums

Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka cer, ka jaunajā Eiropas Parlamentā vairs nebūs Eiropas Tautas partijas un sociālistu vairākums, aģentūrai LETA sacīja politiķe.

“Šī koalīcija ir pretdabiska, un tāda tā izskatījās jau pirms 2014.gada vēlēšanām. Tāpēc ceru, ka vairākums būs citām, līdz šim mazākām EP frakcijām, kuras arī varētu veidot Eiropas Komisijas vadību,” sacīja Ždanoka.

Viņa piebilda, ka, vadoties pēc šī principa, Latvijai eirokomisāra amatam būtu jāvirza nevis Valdis Dombrovskis (JV), bet kādas citas partijas pārstāvis. “Dombrovska darbību vienmēr esmu vērtējusi ļoti kritiski,” uzsvēra Ždanoka.

LKS rezultātus EP vēlēšanās Ždanoka skaidroja ar to, ka partijai ir “ļoti uzticīgs vēlētājs”. “Daudzi cilvēki man ir teikuši, ka, neskatoties ne uz ko, vienmēr balsos par LKS. Mums ir stabils un uzticams elektorāts,” sacīja Ždanoka.

Citu partiju rezultātus EP vēlēšanās Ždanoka nevēlējās komentēt.

Jautāta, vai jaunajā EP sasaukumā turpinās darboties “Eiropas brīvās apvienības” grupā, Ždanoka atbildēja apstiprinoši.

VL-TB/LNNK nepieciešamības gadījumā būs gatava virzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, bet procesu nesasteigs

Ja būs nepieciešams, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) virzīs jaunu kultūras ministra amata kandidātu, aģentūrai LETA apliecināja nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Ņemot vērā, ka pašreizējā kultūras ministre Dace Melbāde (VL-TB/LNNK) varētu tikt ievēlēta Eiropas Parlamentā (EP), VL-TB/LNNK būtu jāpiedāvā savs kandidāts ministra amatam.

Dzintars norādīja, ka pagaidām gan ir pāragri komentēt, kurš varētu būt kandidāts uz šo amatu. Vispirms ir jāsagaida oficiālie vēlēšanu rezultāti, un tad VL-TB/LNNK arī diskutēs par iespējamām kandidatūrām.

Ja oficiālie vēlēšanu rezultāti apstiprinās, ka Melbārde iegūst EP deputāta mandātu, tad politiskais spēks pārāk nesasteigs jaunas ministra kandidatūras virzīšanu. Vismaz pāris nedēļas nacionālā apvienība par šo jautājumu rūpīgi diskutēs partijas iekšienē, solīja Dzintars.

Putnis: “Progresīvajiem” šo vēlēšanu rezultāts ir ļoti sāpīgs

Partijai “Progresīvie” Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāts ir ļoti sāpīgs un liks pārdomāt situācijas cēloņus, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda partijas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis.

Balstoties uz aģentūras LETA rīcībā esošajiem neoficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem, “Progresīvie” nupat notikušajās EP vēlēšanās nav ieguvuši nevienu mandātu.

Pēc Putņa teiktā, partijas iekšienē nopietni tiks izvērtēts, “kāpēc esam tur, kur esam,” tomēr kā iespējamos iemeslus šādam rezultātam viņš minēja vairākus.

Viņaprāt, priekšvēlēšanu laikā tradicionāli tika izmantota cīņa starp latviešu un krievu vēlētājiem, kas noticis arī pirms Saeimas vēlēšanām.

“Teju visas partijas iesaistījās cīņā pret Nilu Ušakovu (S) un otrādi, taču mēs to nedarījām, jo neuzskatām, ka tas ir Eiropas mēroga jautājums,” teica Putnis.

Tāpat viņš norādīja, ka partijas sliktie rezultāti varētu būt saistīti ar to, ka Latvijas sabiedrība joprojām ir samērā konservatīva.

Tāpat kā iemeslu viņš minēja to, ka aktīvākie vēlētāji joprojām ir seniori, taču “Progresīvie” esot jaunās paaudzes politiskais spēks, bet jaunā paaudze vēlēšanās vienmēr esot nedaudz mazāk aktīva.

“Mēs daudz zaudējām arī uz to, ka bija liegta iespēja balsot jebkurā iecirknī. To sevišķi izjutām studentu vidū, jo daudzi patstāvīgi dzīvo Rīgā, taču ir deklarēti citur,” teica politiķis. Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultātu partija apstrīdēt neplāno.

Putnis sacīja, ka “partijai priekšā gaidāms grūts laiks” un ka tai būs nepieciešams liels atbalsts un cilvēku līdzdalība turpmākajā darbā.

Pēc Putņa teiktā, partija izdarīs secinājumus no EP vēlēšanu kampaņas un rezultāta un sāks gatavoties 2021.gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Savukārt zemo vēlētāju aktivitāti Putnis skaidroja ar zemo uzticēšanās līmeni politikai kopumā. Politiķis uzskata, ka EP deputātiem jābūt aktīviem arī starpvēlēšanu laikā, jo, pēc viņa teiktā, nereti ievēlētie personāži uz pieciem gadiem nozūd un aktualizējas tikai gadu pirms vēlēšanām.

“Līdzīgi arī pēc Saeimas vēlēšanām netiek pildīti solījumi. Tas neveicina cilvēku uzticēšanos un demoralizē viņu piedalīšanos vēlēšanās,” sprieda Putnis.

Komentēt to, kurš no ievēlētajiem deputātiem būtu jāvirza eirokomisāra amatam, politiķis atturējās.

Smiltēns: EP vēlēšanas drīzāk bija loterija

Sestdien notikušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas drīzāk bija loterija, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) vadītājs Edvards Smiltēns.

“Ir pamats domāt, ka tā bija labi koordinēta loterija, kurā rezultātu izšķīra nevis vēlētāju pozīcija un balsojums, bet gan apzināti vai neapzināti radītas nejaušības,” sacīja Smiltēns.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LRA aplēsēm vēlētāju aktivitātei vajadzēja būt ap 40%.

“No pašvaldībām regulāri pienāca ziņas, ka katru iepriekšējās balsošanas dienu datu apmaiņas sistēmas problēmu dēļ vairāki desmiti cilvēku bija spiesti aiziet no iecirkņiem nenobalsojuši. Pat ja katrā iecirknī nespēja nobalsot desmit cilvēki, tie jau ir 10 000 vēlētāju dienā, bet, pēc mūsu aplēsēm, nobalsot nespējušo skaits ir daudz lielāks,” skaidroja Smiltēns.

Viņš norādīja, ka pirmā vēlētāju selekcija notikusi, jau izsūtot vai neizsūtot paziņojumus par dalību vēlēšanās.

Šāda selekcija būtiski pasliktināja izredzes tām partijām, kuras balansēja uz 5% robežas, sacīja Smiltēns, norādot, ka tiem cilvēkiem reģionos, kas nesaņēma paziņojumus un kuriem nav interneta pieslēguma, kļuva sarežģītāk noskaidrot, kurā iecirknī jābalso.

“Otrā selekcija, kas no vēlētāju pulka izfiltrēja ārā reģionu iedzīvotājus, bija spēles noteikumu maiņa spēles laikā. Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji varēja aiziet uz to iecirkni, kurā ir pierakstīti, taču tūkstošiem cilvēku, kuri mācās vai strādā Rīgā, bet kuru iecirknis ir attālākā reģionā, to nevarēja izdarīt. Arī piektdienas pēcpusdienas paziņojums, ka tomēr var nobalsot jebkurā iecirknī, daudzus reģionu iedzīvotājus nesasniedza un ieguvēji bija rīdzinieki,” sacīja Smiltēns.

LRA vadītājs pauda viedokli, ka visu šo darbību rezultātā ieguvēji bija “Jaunā Vienotība”, VL-TB/LNNK, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība.

“Nepilnības ar vēlēšanu norisi svārstīgajiem deva papildus motivāciju neiet un nebalsot. Mākslīgi samazinot vēlētāju aktivitāti, LKS līderei Tatjanai Ždanokai radās iespēja iekļūt EP, bet valdošajai koalīcijai – iegūt kādu papildu mandātu,” sacīja Smiltēns.

Viņš uzskata, ka kādam par to vajadzētu atbildēt.

“Vienīgā līdz šim dzirdētā atbildība bija kautrīga Valsts prezidenta atvainošanās, bet viņam tas nebija jādara. Valsts varas galvenais uzdevums ir nodrošināt godīgas un demokrātiskas vēlēšanas, kas netika izdarīts. Uzskatu, ka atbildība jāuzņemas iekšlietu ministram, kura pakļautībā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kā arī jānomaina Centrālās vēlēšanu komisijas vadība,” uzsvēra Smiltēns.

LRA vadītājs norādīja, ka pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu saņemšanas notiks LRA valdes sēde, kurā šie rezultāti tiks izvērtēti.

Jautāts, vai LRA apstrīdēs vēlēšanu rezultātus, Smiltēns sacīja, ka par turpmāko rīcību tiks lemts, konsultējoties ar juristiem.

“Demokrātijas mugurkauls ir brīvas un godīgas vēlēšanas. Tagad ir saņemts nopietns trieciens uzticībai, daudzi cilvēki ir neapmierināti. Jāsaprot, kā tagad tālāk dzīvot,” sacīja Smiltēns.

Ušakovs: Centieni “demonizēt” “Saskaņu” ir izgāzušies

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāts pierāda, ka centieni “demonizēt” partiju “Saskaņa” ir izgāzušies, paziņojumā medijiem pauž no Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atstādinātais domes deputāts Nils Ušakovs (S), kurš saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošajiem neoficiālajiem datiem varētu būt ievēlēts EP.

Ušakovs norāda, ka “Saskaņas” ideju atbalstītāju Latvijā ir ļoti daudz un ka vēlēšanās pausts atbalsts ne tikai partijai, bet arī viņam personīgi.

“Vēlētāji atbalstīja mūs mūsu partijai, iespējams, pašā grūtākajā laikā. Par šo atbalstu mums tagad ir jāatbild ar savu galvu. Gan tiem, kas strādās Eiroparlamentā, gan tiem, kas strādā Saeimā un Rīgas domē. Pievilt cilvēkus, kuri atbalsta saskaņas vērtības, mums nav nekādu tiesību,” pauž Ušakovs, norādot, ka priekšā gaidāmi mēneši un gadi smaga darba un pārbaudījumu.

Pēc viņa paustā, lai gan pēdējos mēnešus no mediju un politiķu puses “tika darīts viss”, lai pat vārds “Saskaņa” cilvēkos izraisītu riebumu, centieni “demonizēt” partiju ir izgāzušies.

Ušakovs pauž pateicību Latvijas vēlētājiem, profesionālajai komandai, kā arī ģimenei, norādot, ka bez visu šo līdzcilvēku atbalsta pārdzīvot pēdējos mēnešus būtu bijis ļoti grūti.

Pateicību par izrādīto uzticību vēlētājiem pauž arī pašreizējais Rīgas domnieks, bijušais vicemērs Andris Ameriks (GKR), kurš arī, visticamāk, varētu būt ieguvis EP deputāta mandātu. Vienlaikus viņš aģentūrai LETA norādīja, ka līdz oficiālo rezultātu paziņošanai sīkākus komentārus par gaidāmo darbu EP nesniegs.

Dombrovskis “Jaunās Vienotības” rezultātu vēlēšanās vērtē kā labu

“Jaunās Vienotības” (JV) rezultāts Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vērtējams kā labs, uzskata JV saraksta līderis, Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Politiķis aģentūrai LETA pauda, ka 26% atbalsts ir vērtējams pozitīvi, par ko viņš arī pateicas vēlētājiem. Komentējot to, ka JV varētu iegūt divus mandātus jaunajā EP sasaukumā, politiķis skaidroja, ka attiecībā uz vietām daudz ko nosaka, kā atbalsts sadalās matemātiski.

Vērtējot neoficiālos vēlēšanu rezultātus, Dombrovskis norādīja, ka JV nebija tālu līdz iespējai iegūt arī trešo mandātu.

Runājot par Latvijas pārstāvību EP, Dombrovskis norādīja, ka negatīvi varētu vērtēt to, ka “Saskaņai” un partijai “Latvijas Krievu savienība” kopā būs par vienu mandātu vairāk nekā līdzšinējā EP sasaukumā.

Pēc politiķa domām, to kaut kādā mērā noteica arī sadrumstalotība starp tā dēvētajām latviskajām partijām.

Daudzās Eiropas Savienības valstīs vēlēšanās notiek svētdien, taču Dombrovskis cer, kā Eiropas Tautas partija (ETP), ar kuru sadarbojas JV, pārliecinoši startēs arī citās valstīs, saglabās savas pozīcijas un varēs uzņemties iniciatīvu EP, kā arī jaunā EK sastāva veidošanā.

Taujāts par to, kad varētu sākties diskusijas par Latvijas virzīto eirokomisāru, Dombrovskis atsaucās uz iepriekš Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pausto, ka šis jautājums būs darba kārtībā uzreiz pēc EP vēlēšanām.

“KPV LV” saraksta līderis Kaspars Ģirģens: EP varētu būt iekļuvuši cilvēki, kuriem tur nevajadzētu atrasties

Provizoriskie Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti liecina, ka, iespējams, EP deputātu mandātus saņems cilvēki, kuriem eiroparlamentā nevajadzētu būt, aģentūrai LETA sacīja partijas “KPV LV” vēlēšanu saraksta pirmais numurs un Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

“Iespējams, ka deputātu mandātus saņems cilvēki, kuriem nevajadzētu būt EP, bet kuriem būtu jāpaliek Rīgā un jāstrādā pie pilsētas sakārtošanas,” sacīja Ģirģens.

Tāpat viņš pauda nožēlu par ļoti zemo vēlētāju aktivitāti, kas tikai nedaudz pārsniedza 33%.

Ģirģens gan norādīja, ka pagaidām nekādus plašākus komentārus nevēlētos sniegt, jo ir jāsagaida oficiālo vēlēšanu rezultātu paziņošana.

Jautāts, kā vērtē “KPV LV” rezultātu vēlēšanās, partijai, visticamāk, nesaņemot nevienu deputāta mandātu, Ģirģens sacīja, ka partijai būs jāizanalizē pašu pieļautās kļūdas, kā arī to, kādu informāciju sabiedrībai nodod “KPV LV” Saeimas frakcijas darbība.

“Protams, ka būtisks arī vēlēšanu kampaņas finansējums, kas mums bija vismazākais, bet galvenais tomēr ir analizēt pašiem savu darbību,” sacīja Ģirģens.

JKP ar vēlēšanu rezultātiem ir apmierināti un apstrīdēt tos neplāno

Jaunā konservatīvā partija ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātiem ir apmierināta un apstrīdēt tos neplāno, aģentūrai LETA norādīja partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošajiem neoficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem, JKP nupat notikušajās EP vēlēšanās ieguvusi 4,3% balsu, kas neļauj tai tikt pie neviena EP deputāta mandāta.

Pēc Bordāns teiktā, par šādu vēlēšanu rezultātu viņam nav jākaunas, jo partija piedāvājusi Latvijas vēlētājiem “cienījamu līderu sarakstu”.

“Acīmredzot vēlētāji ir izvēlējušies vairāk liberālo vērtību piekritējus, un mēs viņu izvēli cienām,” sacīja Bordāns, norādot, ka JKP vēlētājiem kā konservatīvo vērtību piekritējiem, iespējams, lielāka motivācija esot domāt par “savu zemi un māju”, nevis Eiropas mēroga lietām.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka vēlētāji bieži vien EP vēlēšanās balso par konkrētām personām un viņu līdzšinējiem darbiem. “Mūsu izvirzītie līderi ir vēl jauni un mēs apzināmies, ka viņiem sevi jāpierāda. Taču ar rezultātu esam apmierināti un ievēlētajiem deputātiem novēlam veiksmi darbos, izņemot [Andrim] Amerikam, [Nilam] Ušakovam un [Tatjanai] Ždanokai,” sacīja Bordāns.

Tāpat Bordāns pauda viedokli, ka līdz ar vēlēšanām partija ir ieguvusi jaunu līderi – politologu Andi Kudoru – kurš darbu partijā turpinās.

Līdzīgi kā citu partiju līderi, arī Bordāns nevēlējās komentēt, kurš pārstāvis būtu jāvirza eirokomisāra amatam, norādot, ka par to tuvākajā laikā lems koalīcija.

Apstrīdēt vēlēšanu rezultātus JKP neplāno.

Dzintars: Vēlētāji šoreiz vairāk uzticējušies pārbaudītām vērtībām

Vēlētāji Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vairāk uzticējušies pārbaudītām vērtībām, aģentūrai LETA sacīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars, komentējot neoficiālos vēlēšanu rezultātus.

Dzintars norādīja, ka nacionālā apvienība ir uzlabojusi savu rezultātu, par ko partijas pārstāvji ir gandarīti un pateicīgi saviem atbalstītājiem.

“Tāpat jāuzteic vēlētāji kopumā, kas, spītējot pesimistiskākām prognozēm un dažādām ar balsošanu saistītām likstām, tomēr palielināja līdzdalības procentu,” piebilda politiķis.

Tomēr ar to nebija pietiekami, un “prokrieviskās partijas” palielināja savu pārstāvību EP, iegūstot trīs vietas no astoņām, norādīja politiķis.

Vērtējot vēlēšanu rezultātus, viņš arī secinājis, ka vismaz EP balsotāju vidū “pabalējis 13.Saeimas vēlēšanās pieredzētais revolucionāro pārmaiņu noskaņojums”.

Kā ziņots, pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem EP deputātu mandātiem varētu iegūt “Jaunā Vienotība” (JV), “Saskaņa” un VL-TB/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pa vienai deputāta vietai, saskaņā ar neoficiālo informāciju, varētu iegūt apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) un partija “Latvijas Krievu savienība” (LKS).

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde, Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Vēlēšanu provizoriskie rezultāti gan tiks paziņoti naktī uz pirmdienu, kad vēlēšanas noslēgsies visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

LA.lv