Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. aprīlis, 2013
Drukāt

Kā pasargāt sevi no krāpniecības ātrās kreditēšanas jomā

Foto - LETAFoto - LETA

Gadījumi, kad krāpnieki uz citas personas vārda noformē ātro kredītu, kļūst arvien biežāki. Lai gan konkrētas statistikas šobrīd nav, par problēmas aktualitāti liecina
gan Valsts policijas ziņojumi, gan masu medijos arvien biežāk publicēta informācija par krāpniecisko darbību upuriem. Arī ātro kredītu kompānijas cīnās ar krāpniekiem, taču uzsver – par savas naudas drošību vislabāk rūpēties pašiem.

„Pret saviem bankas dokumentiem izturieties kā pret savu intīmo dzīvi vai pat vēl stingrāk,” uzsver SIA „Ferratum Latvia” valdes loceklis Dmitrijs Horoņko.

Novērst krāpnieciskos gadījumus ir diezgan vienkārši – cilvēkiem tikai jāievēro šie pieci priekšnoteikumi:

1. Neatklājiet nevienam savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī nekad nesūtiet šos datus elektroniskajās vēstulēs. Visbiežākie krāpniecisko darbību gadījumi notiek cilvēku neuzmanības un pārliekas uzticēšanās dēļ.

2. Nelūdziet citiem cilvēkiem jums palīdzēt ar rēķinu apmaksu vai citu darbību veikšanu internetbankā. Ja šāda palīdzība ir nepieciešama, drošāk būs to saņemt tuvākajā bankas filiālē.

3. Neatklājiet savu personas kodu, ja vien neesat pārliecināti, ka tas patiešām ir nepieciešams.

4. Savā interneta bankā piesakiet SMS pakalpojumu paziņojumu saņemšanai par ienākošajiem/izejošajiem maksājumiem. Tas palīdzēs krāpniekus notvert „uz karstām pēdām”.

5. Rakstisku informāciju par konta numuru un internetbankas paroli glabājiet tādā vietā, lai tos nevar atrast citi cilvēki. Tas novērsīs gadījumus, kad paroles atrod bērni vai citi radinieki un kredītu noformē slepus.

D.Horoņko: „Bieži vien vecāka gadagājuma cilvēki nesaprot, ko nozīmē pieeja bankas kontam. To bieži izmanto krāpnieki. Taču krāpnieciskām darbībām ir pakļauti arī gados jauni cilvēki. Ir vairāki veidi, kā parasti notiek informācijas izkrāpšana, taču viens no biežāk sastopamajiem ir, kad cilvēki uztic krāpniekiem savas internetbankas pieejas kodus, jo domā, ka tas nepieciešams iekārtošanai darbā vai tamlīdzīgiem mērķiem. Krāpnieki atsūta ātrās kreditēšanas uzņēmumam pieteikumu par kredītu un identifikācijas maksu no upura bankas konta. Pēc tam ātrās kreditēšanas uzņēmums visbiežāk arī akceptē pieteikumu un piešķir kredītu, ko krāpnieki arī ātri noņem no upura konta.

Pēc Valsts Policijas (VP) datiem, pašlaik VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) izmeklēšanā ir lieta par SMS kredītu izkrāpšanu organizētā grupā, kur katrai no četrām iesaistītajām personām ir bijusi pat sava loma kredītu izkrāpšanā. Savukārt vairākas SMS kredītu izkrāpšanas lietas tiek izmeklētas Rīgas reģiona pārvaldes iecirkņos un citās Latvijas reģionu pārvaldēs. Daudzos gadījumos cilvēki nolemj vispār nesūdzēties par krāpšanu, jo jūtas neērti, ka tikuši apmuļķoti.

D.Horoņko: „Krāpnieki var būt izdomas bagāti un darboties grupā, pēc iepriekš izdomātas shēmas. Taču, ja ievērosiet iepriekš minētos noteikumus, no krāpnieciskām
darbībām sevi varēsiet pasargāt. Tāpat, ja ir notikusi krāpšana, par to ir nekavējoties jāinformē gan atbildīgie dienesti, gan iesaistītais mikrokreditēšanas uzņēmums.

Iespējams, izkrāpto naudu vēl paspēs atgūt, savukārt vainīgo saukšana pie atbildības novērsīs citu cilvēku apkrāpšanu un pamudinās mikrokreditēšanas uzņēmumus uzlabot drošības mehānismu.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+