×
Mobilā versija
+6.0°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Ceturtdiena, 26. aprīlis, 2018
7. februāris, 2017
Drukāt

Kā radās leģenda par Nameja gredzenu un kas bija vēsturiskais Nameisis, pēta “Planētas Noslēpumi” (27)

Foto - Planētas NoslēpumiFoto - Planētas Noslēpumi
Viedoklis

Nameja gredzena leģenda ir populārs, tomēr neveikls un zemgaļu valdnieka dzīves laikam neatbilstošs savārstījums.

Viena no pazīstamākajām visjaunāko laiku latviešu leģendām saistīta ar vītu sudraba gredzenu, kādu esot valkājis zemgaļu valdnieks Namejs. Šī leģenda aktualitāti atguvusi ar vienas no Latvijas simtgades mākslas filmām – “Nameja gredzens”, angliski dēvētas “Karaļa gredzens”, filmēšanas uzsākšanu. Filmas veidotāji uzsver, ka ziņas, kas saglabājušās par vēsturisko Nameju, ir trūcīgas, tādēļ filma balstīta leģendas motīvos. Tomēr vēstures avotu rūpīga analīze sniedz pietiekami dramatisku zemgaļu valdnieka mūža beigu ainu, kas gan nelīdzinās 20. gadsimta latviešu literātu veidotajam nesalaužamā cīnītāja par tautas brīvību un kristietības ienaidnieka tēlam.

Nameiša uznāciens pie Tērvetes

No visām Latvijas sentautām kristiešu iekarotājiem visilgāk pretojās zemgaļi, tomēr šī pretošanās mijās ar ilgākiem miera periodiem. Tāds bija iestājies pēc zemgaļu vadoņa Viestarta veiksmīgās pretošanās, bet 1251. gadā, kad krustneši bija nodibinājuši draudzīgas attiecības ar Lietuvas valdnieku Mindaugu, Zemgalē negaidīti iebruka liels karaspēks Livonijas bruņinieku ordeņa mestra vadībā. Zemi izpostīja, un zemgaļi bija spiesti slēgt mieru. 1254. gada aprīlī virskundzību Zemgalē sadalīja starp ordeni un Rīgas arhibīskapiju.

Miers izbeidzās 1259. gadā, kad pēc ordeņa sakāves Lietuvā zemgaļi no savas zemes izraidīja ordeņa ieceltos tiesnešus jeb soģus. Pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem karagājieniem ordenis ap 1266. gadu uzcēla Jelgavas pili, kuras garnizons nemitīgi postīja zemgaļu sētas un laukus.

Regulāras postīšanas taktika izrādījās iedarbīga – 1271. gadā ordeņa rokās bez lielas pretošanās krita Tērvetes pils, kurā ordenis novietoja savu garnizonu. Nākamajā gadā bez cīņas padevās Mežotnes pils. 1272. gadā zemgaļu zemes vecākie ar mestru un arhibīskapu noslēdza miera līgumu, apņemoties pieņemt kristīgo ticību, atzīt virskundzību, piedalīties karagājienos un maksāt kunga tiesu, paturot savas tiesības un pārvaldi.

Minētajā gadā miera līgums bija labākais risinājums, jo zemgaļiem nebija sabiedroto. 1279. gada martā ordeņa karaspēks, kura sastāvā bija arī zemgaļu karotāji, ielauzās lietuviešu valdnieka Traideņa zemē un aplenca Kernoves pili, bet atceļā uz Rīgu to pie Aizkraukles pilnībā iznīcināja lietuvieši. Kaujā krita ordeņa mestrs un 71 ordeņbrālis. Zīmīgi, ka zemgaļi no piedalīšanās kaujā atteicās, kas liecina par jau iepriekš izplānotu darbību kopā ar lietuviešiem.

Pavasarī zemgaļi nolēma atgūt Tērvetes pili. 13. gadsimta 90. gados viduslejasvācu valodā sadzejotajā Atskaņu hronikā, aprakstot šo uzbrukumu, pirmoreiz minēts tā vadītājs – Nameisis (Nameise), kurš dēvēts par zemgaļu karavadoni (houbetman) vai karali (kunic). Par karavadoņiem baltu zemēs 13. gadsimtā dēvēja uz karadarbības laiku ievēlētos vadoņus, un no hronikas ziņām izriet, ka Nameisim bija tiesības iesaukt zemgaļu vīrus karā.

Mūsdienās vairāk lieto vārda formu “Namejs”, lai gan vēsturiski atbilstošāka tomēr būtu “Nameisis” vai “Nameiķis”, jo baltu personvārdiem 13. – 14. gadsimtā bieži sastopamas izskaņas -aiķis un -eiķis, bet ne -ejs. Līdzīga ir arī forma “Nameiksis”, jo šāds vārds – Nameyxe – minēts 14. gadsimta vidusdaļas Kuldīgas komturejas lauksargu nodokļa maksātāju sarakstā Aizputes pilsnovada Dzeldes ciemā. Valodnieki K. Būga un H. Kiparskis vārda nozīmi skaidro šādi – “pie nama piederošs”, “savējais”.

Atskaņu hronikā uzsvērts, ka nav izsakāms, cik daudz goda un cienības Nameisis saņēmis no ordeņbrāļiem. Visticamāk, ar to domātas dāvanas un lēņi, ar kuriem viņš tāpat kā citi formāli kristījušies baltu vadoņi apveltīts pēc miera noslēgšanas. Tālākie notikumi un citi vēstures avoti atklāj, kas bija Nameiša “atkrišanas” iemesls.

Tērvetes priekšpili zemgaļi ieņēma uzreiz. Tajā nogalināti visi kristīgie, izņemot kādu strēlnieku Bertoldu, kurš zemgaļiem izdalīja priekšpilī esošos arbaletus un apmācīja ar tiem rīkoties. Tā nav bijusi piespiedu rīcība, jo arbaletus nemēdza glabāt priekšpilī, bet gan arsenālā pilī. Tātad nodevība gatavota ilgi, un tāda nemēdz būt vērsta pret taisnīgu un cienītu komandieri. Ordeņbrāļi patvērās pilī, kuru garnizona komandieris – komturs vai fogts – lika aizdedzināt, tādējādi saviem karavīriem atstājot tikai divas iespējas: sadegt vai izlauzties.

Arī tas liecina par komandiera nežēlību. Nameiša vadītie zemgaļi, Atskaņu hronikas vārdiem runājot, izlauzušos “sakāva lupatās”. Pēc dažām stundām zemgaļi noturēja tiesu, liekot kādam sagūstītajam ordeņbrālim iet apļa vidū un sakapājot to gabalos. Dažus gūstekņus Nameisis aizsūtīja lietuviešu valdniekam Traidenim. Tas liecina, ka viņš bija Traideņa pakļautais, jo tajā laikā ķīlniekus mēdza nosūtīt valdniekam, turklāt, ņemot vērā, ka par ordeņbrāļu atbrīvošanu Traidenis varēja pieprasīt izpirkuma maksu, gūstekņi uzskatāmi arī par vērtīgu dāvanu.

GALERIJĀ – FOTO NO FILMAS TAPŠANAS

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. Labdien Tautieši!
    Izlasīju komentārus, un palika nožēla, ka mums ir viena nelāga īpašība viens otru apsaukāt un visādi pazemot.
    Gribu teikt, ka šī necieņa vienam pret otru ir ļoti nožēlojama!
    Iesaku padomāt par šo Tēmu, jo tas parāda, ka mūsu tautiešu vidū joprojām ir iesēdusies šī POST-Padomijas sērga, necieņas izrādīšana vienam pret otru. Necienot sevi mēs nevaram cienīt citus un otrādi sanāk tas pats rezultāts!
    Ar cieņu no Vācijas.

  2. Latgaļu gredzens Atbildēt

    Nameja gredzens

    Viens no populārākajiem baltu rotu atdarinājumiem ir Nameja gredzens – gan rotkaļi, gan arheologi, gan rotu nēsātāji lieto šo jēdzienu konkrēta gredzena veida apzīmēšanai. Visbiežāk šo gredzenu redzam vīriešu pirkstos, bet to labprāt nēsā arī sievietes. Gredzena oriģināli atrasti latgaļu teritorijās un Daugavas krastu pilskalnos.
    Nameja gredzens ir samērā rets atradums, jo tā izgatavošanai bija un joprojām ir nepieciešams rūpīgs un lietpratīgs rotkaļa darbs, un, domājams, arī maksa par to nebija maza, jo gredzeni parasti tika veidoti no sudraba. Ar zemgaļu vadoņa Nameja vārdu šo gredzena veidu sāka saistīt 20. gs. 30. gados, kad Daugmales pilskalnā tika atrasti divi šādi gredzeni un to sāka plaši atdarināt un nēsāt. Gredzena popularitāti un tā nosaukuma rašanos veicināja arī A. Grīna romāns “Nameja gredzens” un L. Liberta gleznotais Nameja portrets – mākslinieka iztēles auklējums.
    Taču pats Namejs laikam gan šādu gredzenu nebija pat redzējis – senkapos atrastie gredzeni datēti ar 12. gs. vai vēlākais 13. gs. sākumu, kad Namejs vēl nebija dzimis, bet viņa dzīves laikā šādus gredzenus vairs nenēsāja. Turklāt tā bija latgaļu rota, kuru zemgaļi nelietoja un kuras atradums Daugmales pilskalnā skaidrojams ar to, ka šeit senatnē krustojās daudzu tautību amatnieku un tirgotāju ceļi.

    Taču tautas apziņā, vēsturei savijoties ar teiku, radusies leģenda, un svarīga ir ideja, nevis precīzie gadskaitļi un vēsturiskā patiesība. Nameja gredzens kļuvis par latvietības zīmi, un, jebkurā pasaules malā sastopot cilvēku ar šādu gredzenu pirkstā, pazīstam savējo – pat ja viņš ir citas tautas pārstāvis, pat ja viņš pats Latvijā nemaz nav bijis, gredzens liecina, ka viņu kaut kas saista ar šo zemi.

  3. Neesiet naivi, neesiet akli! Patiesos latviešu tautas un tās senču – baltu cilšu un to vadoņu izcilos varoņdarbus, panākumus gan kara, gan lietisķajās mākslās slēpt, nonievāt, pārveidot un jēgu, būtību pazemināt ir mūsu naidnieku un to pakalpiņu ikdienas netīrais darbs! Un tas velakas jau gadsimtiem, sākot no krustnešu laiku vācu pārvaldes , īpaši intensīvs šis process top cara okupantu laikos un vēl pastiprinātāk turpinās psrs krievu okupantu laikā. Un šo melu institūciju darbība nav beigusies arī mūsdienās, tikai maskētākā veidā kremļa uzpirkto un sponsorēto melkuļu – vēsturnieku atlasīta plejāde turpina šo netīro darbelli. Kāpēc klusē vēsturiskās patiesības zinātāji, vai tiešām prēmijas un amata vietu solijumi ir to nākotnes kauna vērts? Nekad jau Patiesību nenoslēps pavisam un uz visiem laikiem – veltas gļēvo un iztapīgo cerības uz to! Filmas veidotājiem tomēr vajadzēja atrast sevī spēkus un kaut intervijās pateikt patiesību gan par uzspiestajām izmaiņām, gan par “ieteikumiem” no kuriem nevarēja atteikties!

  4. ka gredzeni nav nekads kristiesu atklajums, ne ievedums. Tie, tapat ka cekistiskie okupanti, noliedz visu latvisko un izcel sevi ka pasaules un kulturas centru, kadi tie nebut nav, ja ne tiesi otradak – tas kulturas citigi nidetaji, kam vajadzigi tupi vergi bez sajegas, bez savas tautas apzinas.
    Gredzeni, tiesi vitie, bija jau gan senajam gallu ciltim, gan vel agrak – senaja Persija, skitiem, utml.
    Bet tiesam iesparda musu TA SAUKTAS zinatnes, jeb keksisa zinatnes, uz ka celt savu iedomu un augstpratibas troni, totali zemais limenis, kurs, iespejams, speciali tads tiek uzturets un kultivets, ka pat vestures profesors var nezinat musu pasu hronikas rakstito… Ta ka, ko tur vel piebilst…. Vairak ka nozelojami. Tur maca visu ko un neko. Seviski neko par musu vesturi un tas sakaribu ar vispasaules vesturi, kuru sie “zinatnieki” ne vien neizprot, bet pat nenojaus…

  5. Iespārda jau divi meli – 1) ka gredzeni ir kristiešu ievedums, 2) ka vītie gredzeni nav arheoloģiski raksturīgi Latvijai. Kuru formu izvēlas modernam simbolam, tas nav arheoloģijas jautājums. Viens no lienošās okupācijas paņēmieniem ir simbolu nomelnošana un apgānīšana. Ko krievu okupanti darīja pirmo? Kapu apgānīšana un savējo miroņu ierakšana visur kur vajag un nevajag. Bet tādas lietas, ka krievi častuškas aizņēmās no Eiropas, matrjoškas ir japāņu izgudrojums, bet patvāris – holandiešu. Tēju ar citronu iemācījās no angļiem, boršču no ukraiņiem, bet dzert kafiju tā arī nepaguva.

  6. Ka jau nameizis, tad NAMEIZIS. Viss pārējais ir stulbā Erika pļāpāškkakna. Duraks.

    • Anna vanna panna kanna
      Man spekaina putra prata tik vien…
      Tapec trakna un loooti gudra..,
      Ar zabaku gan nevar sacensties.., tas, maita, gudraks…
      Bet, ja butu klusejusi, i nemanitu, cik “gudra”..

  7. Kā bija patiesībā mēs laikam uzzināsim tiki pēc laika mašīnas izgudrošanas,bet ja šis arīi8r kļuvis par latviešu lai kurā t pasaules malā pazīšanās zīmi,tad tas vienīgais ir svarīgi! A.Grīna savārstījums neskaitās-viņam ir arī labāki darbi!

  8. Jā nav ko rakstīt,tad tādus Murgus nevajag…

  9. Vnk iesparda kaut kada gara un tuksa vavulosana, faktiski uzpusta demagogija, ka tagadejas uz vestures nosaukumu pretendejosas nozares pamatiezime – SPEKULACIJAS ar savam fantazijam un ne uz ko nepamatotiem PIENEMUMIEM. Kaut vai demagogesana par Namejs, Nameisis, Namexis, utml., kas vairak velk uz merktiecigu realitates sagrozisanu, kas laikam joprojam seit aktuala musu vel neatgutas valsts kangariem, lai noniecinatu musu senatni.
    In drika hronika jau bija ieviesusas “jaunrades” pec tulkotaja gribas un “pareizibas” izpratnes skietamibas PATVARIGI PARVEIDOJOT originalos tekstus, ko var identificet tikai un vienigi ka LAUNPRATIBU pret vesturi un realitati. Kuru, pateicoties jau nakama izdevuma tulkotaja godapratam un inteligences limenim, laboja, atstajot originalu.
    Runa ir par originalo terminu, etnonimu NEPIELAUJAMU SAGROSISANU pec kada iedomam, ka “ta vajag”…, un konkreti par hronika minetas SENIGALLU cilts pardevesanu par tagad partaisiti zemgali.
    Tadi “specialisti”, ka izskatas, skola nav gajusi un nav dzirdejusi tadu jedzienu ka varda ETIMOLOGIJA, tatad izcelsme, no ka izriet elemntarais, ka velakais, PARVEIDOTAIS vards, etnonims, nevar but pamats, bet jamekle senais, autentiskais. So bernisko patiesibu, diemzel, pie mums censas ignoret un sagrozit daudzi sevi par zinatniekiem uzskatosie. Iemesli tam daudzi, varbut ari kaitnieciba, bet galvenais ir nespeja iedzilinaties, jeb aprobezotiba, kada valda saja sfera. Jo, lai saprastu dzilakas saknes un sakaribas, musu tautas vietu pasaules konteksta, ir jaiepazist un padzilinati jaizpeta ari plasaka vesture.
    Un ta liecina to, kas jau bijis zinams Ulmanlaikos, bet nez kapec?? “pazaudets” tagad, ka musu cilsu cels ir no D Eiropas. Ari lietuviesu izcilais petnieks Basanavics nonacis pie secionajuma, ka vismaz dala, jo musu tauta sastav no vairakam ciltim, ir trakiskas cilmes. Tada mums ir SELLI. Iespejams ari KURETI, ka kursus deveja vel lidz 16. gs.
    Bet attieciba uz SENIGALLIEM neparprotami ir izteicies Bartolomejs Anglis, ka sis cilts nosaukums ir tads tadel, ka galli, galati seit iecelojusi un sajaukusies ar vietejiem.
    E. Senbergs, ko musu “zinatnieki” kritize, jo “neredz aiz kokiem mezu”, ir atklajis sis un citu tautu valodu klatbutni musu vietvardos.
    2. gallu cilts ir LATGALLI.
    Bet ta sauktajiem zemgaliem, jeb SENIGALLIEM ir pieejama konkreta etimologija, ja palasa Polibiju – SENIE; SENIE GALLI: SENIGALLI : SENONI, utml Un, visdrizak, tie ari ir musu senci, kuri bijusi lielaka un senaka gallu cilts un nakusi no vel tagad Burgundija esosas pilsetas SENS. Pec tam parcelusies uz Piealpu Galliju, kur uzcelusi pilsetu Sena gallica, jeb Senigallia, kur kopa ar radniecigo cilti BOII 2 reizes iekarojusi Romu un bijusi spiesti atkapties to velaka parspeka del. Boii ir boijeru, baijeru, bavariesu un bohemiesu senci.
    Bet tagad, pec gara ievada, par NAMEJU. Kad helvetiem uzbruka Cezars, tie glabas, pametot savas zemes. Bet kopa ar tiem kaiminu cilts LATAviki (vicus – ciems, tatad LATIESU ciems) NAMEJA !!! vadiba.
    Si ir konkreta lieciba par tadas cilts esamibu un izcelosanu. Japiebilst, ka tautu celosanas bija nevis kaut kas arkartejs, bet sistematisks process tiesi savstarpejo karu un teritoriju aiznemsanas del.
    G. Merkelis “Vidzemes senatne” ari piemin tautu SENIE. Ta paradas vairaks Eiropas vietas. acimredzot pa celam sadaloties.
    Ta ka, ja sak petit, tad var ko ari atklat.
    Tikai nozelojamakais, ka sis VISAI TAUTAI NEPIECIESAMAIS smagais darbs nav pat apzinats un atmests dazu LOOOOOOTI RETU fanatu PRIVTA zina, ka PERSONIGA problema – ja jau izzina ta neliek mieru… Un tas ir vairak ka nozelojami, ja ne noziedzigi gan pret musu tautu, gan tas dizo vesturi, kuru joprojam ieintereseti slept tikai musu nelabveli.

    • Kāpēc angliski nevar tulkot kā karaļa Nameija gredzens??? Kāpēc tā tukši – Karaļa gredzens??? Lai tik latviesa vards neizskanētu pasaulē? Tas tā speciāli???

    • Nevis SENIGALLI, bet SEMIGALLI, kas drīzāk nozīmētu pa pusei galli, ja nu mēs pieturāmies pie šīs teorijas.

      • Saksim un beigsim ar to, ka FAKTUS, ETIMOLOGIJU nevajadzetu saukt par teoriju.
        Ta ir realitate, kas jasaredz un jaizprot.
        Nestridesos ari par tadu sis temas interpretaciju , ka pus galli, kas nebus melots, jo tiesam tie ir sajaukusies ar vietejiem. Jo tiru tautu nav bijis ne tad, ne tagad. Ta celosana un jauksanas bijis pastavigs process.
        Protams es piemineju ta pasa Polibija aprakstito tikai pamata etimologisko kediti, kurai ir ari citas variacijas, ka SIMIGALLI, SINIGALLI, utt. Kaut teoretiski varetu SEMIGALLI meklet to PUS variacijas iespeju, bet praktiski ieprieks mineta konteksta, tas izskatas vien pec etimologiskas, vai pat izrunas dazadibas rindas, kas neatcel pamatu.
        Protams par visu var un vajag diskutet un petit, bet prieks manis pietiek ar so, ka pat tik talu NEVIENS !!! nav ticis, un tapec, lai nezaudetu citu milzigo kopsakaribu loku, kuras tas ieklaujas, neredzu iemeslu parskatit un pazaudet virzienu.
        Atgadinasu, kas ir tikai neliels ieskats milzigo sakaribu un uz mums attiecinamas vestures kopsakara.

  10. Neuzticos pēc deguniem Atbildēt

    Ieaku neaizrauties ar mūslaikos iznirstosajam Latvijas vēstures interpretācijām.
    Pat nelasu, jo neticu.
    Tagad vēsturi pārraksta krustneši.
    Pietiek ar šo novēroto tendenci, lai netērētu laiku.
    Lasīšu Latvijas laiku vēsturi, lai neinficētos ar krustenšu utīm.

    • Neuzticos pēc deguniem Atbildēt

      Seit pa diagonāli lasot, lielus pazemes akmeņus nemaniju.
      Bet esiet uzmanīgi ar sīm tēmām!

    • Erika komentārs ļoti veiksmīgs, un taisnība ka vēstures ,,budžetnieki,, ārpus rāmjiem un saviem amata pienākumiem, neko vairāk nemeklē, nekādas kopsakarības neatklāj un tas ir aizdomīgi, laikam jau tikai tāpēc ka jāuztur jau pad.laikā un pirms tā cara laika rusikācija? mēs izgājām cauri Vācu tautas izredzētības laikiem un tagad nonākam dižo Rusu pasaules draudzīgajos apkampienos un visiem kā uz burvju mājienu vajag nomelnot ,,mazās,, tautas kurām kā izra’dās pēc dižo tautu teorijas vispār nav tiesību ne uz ko !

Draugiem Facebook Twitter Google+