Kā vērtējat deputātu skaita samazināšanu mazajās pašvaldībās? 0
Tālis Salenieks, Lubānas novada domes priekšsēdētājs: ”Neatbalstu šo ideju. Protams, var teikt, ka deputātu ir par daudz un katrs velk deķīti uz savu pusi. Bet, kad notiek dažādu svarīgu jautājumu – novada teritoriālā plānojuma, attīstības programmas vai citu dokumentu – apspriešana, iedzīvotāju atsaucība un interese par tiem ir niecīga.
Tad vismaz deputāti izsaka savu viedokli, un šajā situācijā 13 ir labāk nekā deviņi. Tātad vairāk arī vērtējumu, ideju, ierosmju. Pēc kādiem aprēķiniem lemts par skaita samazināšanu, nav skaidrs. Finansiālais ieguvums būs niecīgs. Pārmest savu interešu lobēšanu arī nav īsti nopietni. Vienalga, vai 13, deviņi vai septiņi deputāti, viņi jebkurā gadījumā pārstāvēs kaut kādas savas vai savu iedzīvotāju intereses. Pilnīgi neitrālu deputātu nav. Pārsteidz arī, ka grozījumi likumā tiek pieņemti pēdējā brīdī. Iespaids tāds, ka reforma tiek veikta reformas dēļ. Tāpēc nav nedz aprēķinu, nedz argumentētu pamatojumu.”
Andris Neimanis, Raunas novada domes priekšsēdētājs: ”Mūs ne tik daudz uztrauc deputātu skaitliskais sastāvs, kā likumdevēja vēlme ierobežot deputāta un dažādu institūciju vadītāju amatu savienošanu. Mums, piemēram, pašvaldībā ir jauns un progresīvs pansionāta direktors, kurš lieliski pārzina sociālo jomu. Ja apstiprinās pašreizējo priekšlikumu, izrādīsies, ka viņš nemaz nevarēs kandidēt pašvaldības vēlēšanās. Bet tieši šis cilvēks vislabāk pārzina sociālās palīdzības un aprūpes jautājumus. Kāpēc skolu direktors drīkstēs būt deputāts, bet pansionāta vadītājs – ne? Mulsina arī šāds fakts: Raunas novadā, kurā dzīvo četri tūkstoši iedzīvotāju, ir 13 deputātu, bet Cēsu novadā ar 20 tūkstošiem iedzīvotāju – tikai 15 deputātu. Nav saprotams, kāpēc šāda proporcija. Finanšu ieguvums, samazinot deputātu skaitu mazajās pašvaldībās, būs nenozīmīgs. Deputāta atalgojums vidēji gadā ir ap 70 latiem, tātad kopā ietaupījums būs 280 latu. Pašvaldību vadu 23 gadus. Esmu pārliecinājies, ka deputātu skaitam nav lielas nozīmes. Būtiskākais ir personālijas, tas ir, cilvēki, kuri vēlas balotēties un kurus iedzīvotāji ievēl.”
Visvaldis Jansons, Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs: ”Mūsu novadā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2700. Deputātu skaita samazināšana, manuprāt, neiespaidos pašvaldības darbu, jo iepriekš, vadot Vaiņodes pagastu, pašvaldībā jau bija deviņi deputāti. Nekāda vaina. Finansiāla ietaupījuma gan arī tikpat kā nebūs, jo viņu atalgojums jau tāpat ir niecīgs.”
Guntis Liepiņš, Sējas novada domes priekšsēdētājs: ”Mums, mazajiem novadiem, vienmēr ir bijuši deviņi deputāti. Bet tad novadu reformas laikā piešķīra 13. Tagad atgriezīsimies pie vecās kārtības. Ko tas dos? Ja runājam par demokrātijas principiem, tad – jo vairāk pārstāvju, jo labāk. Kvalitatīvi vērtējot, gan nevar teikt, ka 13 būtu devuši sabiedrībai lielāku pienesumu nekā deviņi. Strādājot man nav bijis problēmu ne ar 13, ne ar deviņiem deputātiem. Tomēr nekorekti, ka šāviens atskan pēdējā brīdī pirms gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. Valdība šos jautājumus varēja apspriest arī agrāk. Taču mani vairāk interesē, kam turpmāk atļaus savienot savu amatu ar deputāta pienākumu veikšanu, tas ir, kuru iestāžu vadītāji būs tiesīgi balotēties un kuru ne.”
Fakti * Grozījumi Republikas pilsētas domes un novadu domes vēlēšanu likumā paredz no 13 uz deviņiem samazināt novada domē ievēlamo deputātu skaitu pašvaldībās, kurās reģistrēto iedzīvotāju skaits ir līdz 5000; * pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām novada domēs, kur iedzīvotāju skaits ir no 5001 līdz 20 000, deputātu skaitu samazinās no 15 uz 11; pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir no 20 000 līdz 50 000, deputātu skaitu samazinās no 17 uz 13, bet tur, kur pārsniedz 50 000, novada domēs ievēlēs nevis 19, bet 15 deputātus; * par deputātu skaita samazināšanu mazajos novados Saeima, iespējams, lems šo ceturtdien. |
