Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. oktobris, 2012
Drukāt

Kā vērtējat iespējas atrast labu darbu?


Ilona Sakoviča Daugavpilī: “Manuprāt, atrast labu, perspektīvu darbu ir samērā vienkārši. Pirmkārt, daudzi aizbraukuši uz ārzemēm, un konkurence darba tirgū samazinājusies.

 

Otrkārt, Nodarbinātības valsts aģentūra pastāvīgi apkopo un izveido samērā plašu darba piedāvājumu klāstu. Ja cilvēks nespēj atrast algotu darbu, ir vērts padomāt par privātās iniciatīvas attīstīšanu. Ir daudzi ES fondi, kas atbalsta konkrētas nozares. Arī viens no valdības deklarācijā ietvertajiem punktiem ir balstīts uz reģionālo attīstību. Ja nav attiecīga darba pilsētā, ir visas iespējas pievērsties uzņēmējdarbībai lauku reģionos. Tiem, kuriem ne uzreiz paveicas darba meklējumos, iesaku turpināt sevi pilnveidot, jo – nav sliktu darbu, mēdz būt tikai slikti darītāji. Manuprāt, tuvākajā laikā pieaugs darba vietu skaits un prasības pēc noteiktas nozares speciālistiem.”

 

Signe Krūzkopa Smiltenē: “Ja vien pietiek apņēmības un centības, ir iespējams atrast darbu. Viss atkarīgs no tā, kā cilvēks definē “labu darbu”. Ja ekonomiskā ziņā pietiek ar mazumiņu, proti, cilvēks seko principam – “galvenais, lai vispār ir darbs un alga”, tad atrast nodarbošanos var bez problēmām. Bet vēlme darīt to, kas patīk, saņemt augstu atalgojumu un strādāt perfektos apstākļos varētu izrādīties par nopietnu izaicinājumu. Lai situāciju uzlabotu, tā vispirms jāizprot. Ieteiktu politiķiem ieskatīties mājaslapā “izdzivot.lv”, kur attēlotas bezdarbnieku ikdienas dzīves grūtības. Būtu nepieciešams sniegt lielāku atbalstu darba meklētājiem. Atbalstam nebūtu jāizpaužas vienīgi pabalsta maksājumos. Lielāks uzsvars jāliek uz uzņēmējdarbības veicināšanu, īpaši jau Latgalē, kur bezdarba līmenis ir visaugstākais. Jāpiebilst, ka arī augstākā izglītība nenodrošina laba darba atrašanu. Jauniešiem jāapzinās, ka ne uzreiz izdosies atrast savu sapņu darbu.”

 

Mārtiņš Mačukāns Saldū: “Labu darbu nodrošina laba izglītība darba tirgū pieprasītā sfērā. Ir jomas, kur trūkst darbinieku un uzņēmumi nevar atrast speciālistus, pat solot Eiropas līmeņa algu. Valstij būtu jāslēdz studiju programmas, ar kuru diplomu nevar uzreiz pēc augstskolas beigšanas atrast darbu. Ja nebūs nekvalitatīvu izglītības programmu, nebūs vāja līmeņa speciālistu. Tas savukārt strauji uzlabos kopējo situāciju.”

 

Vija Malecka Rīgā: “Neticu, ka cilvēkiem, kuriem nav kādu īpašu kontaktu, ir iespējas atrast labu darbu. Problemātiski ir arī jauniešiem, kuri nupat pabeiguši augstskolu un nesaņem darba piedāvājumu savā nozarē. Tā vietā viņiem vai nu jāstrādā tā saucamais melnais darbs, vai arī jāturpina studijas maģistrantūrā, cerot, ka pēc laika situācija uzlabosies. Taču šajā ziņā esmu skeptiska.”

 

Uzziņa

70% iedzīvotāju iespējas atrast labu darbu vērtē kā sliktas (36% – ļoti sliktas, 34% – drīzāk sliktas), 20% tās vērtē kā viduvējas, 5% – labas, 1% – ļoti labas.

18% iedzīvotāju ir pozitīvas prognozes par to, kā turpmākā gada laikā varētu mainīties viņu un viņu ģimenes materiālais stāvoklis, 12% – negatīvas. 53% uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis būtiski nemainīsies.

59% uzskata, ka valsts pašreizējais ekonomiskais stāvoklis ir slikts, tikai 4% domā, ka stāvoklis ir labs.

Avots: SKDS aptauja; aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+