Foto no LA arhīva

Redzēt, kā žāvē čiekurus? Vijciema čiekurkaltē sākusies jaunā sezona 0

Līdz ar janvāri AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Vijciema čiekurkaltē sācies intensīvais čiekuru žāvēšanas process, kuru aicināts vērot ikviens interesents, informē uzņēmumā.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Čiekuru žāvēšana ir laikietilpīgs un interesants process, kas sākas ar čiekuru nogādāšanu kaltes trešajā stāvā. Pēc tam tos mēra ar īpašu iekārtu un ber ruļļos, kas veidoti no metāla stieņiem. Smagos ruļļus nedēļu groza četras līdz astoņas reizes dienā un darbinieki regulāri pārbauda žāvēšanas temperatūru, kas nedrīkst pārsniegt 48 grādus. Izbirušās sēklas attīra no čiekuru piemaisījumiem, samitrina un spēcīgi berž, lai no tām atdalītos lidspārni. Tad sēklas vēlreiz tiek žāvētas, līdz tiek iegūtas pilnībā tīras un smalkas sēkliņas jaunu stādu audzēšanai.

Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā, taču uz citu pasaules čiekurkalšu fona tā izceļas īpaši, jo ēkā saglabājušās oriģinālās žāvēšanas iekārtas, kas ir 100 gadus vecas un joprojām veic savas funkcijas. Objekts iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, turklāt 2008. gadā tam piešķirts arī neparastā kultūras mantojuma statuss.

CITI ŠOBRĪD LASA

Čiekurkalte pārsteidz ne tikai ar tajā izmantotajām tehnoloģijām, bet arī tās bagātīgo vēsturi. Kad 19. gadsimtā Ziemeļvidzemes mežus postīja plaši ugunsgrēki, to atjaunošanai tika uzbūvēta čiekuru kalte. Tās uzdevums bija nodrošināt nepieciešamo sēklu apjomu postīto teritoriju atjaunošanai. Čiekurkalte bez pārtraukumiem strādāja no tās atklāšanas 1895.gadā līdz pat 20.gadsimta 70.gadiem. Pēc gandrīz ceturtdaļgadsimtu ilgas dīkstāves Vijciema čiekurkalte savu darbu atsāka 1992.gadā.

Plānots, ka čiekuru žāvēšana noritēs līdz pat 15. martam. Dodoties uz Vijciemu, iespējams izveidot plašāku pastaigu maršrutu, kurā bez čiekurkaltes apmeklējuma var doties arī uz Vijciema medību pili, mežniecību un Strenču kokaudzētavu. Vēsturiskās ēkas apmeklējumu vēlams iepriekš saskaņot ar čiekurkaltes pārzini Ivaru Paleju (tālr. +371 26478620).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.