Ekonomika
Nauda

Kādas ir Latvijas izredzes saglabāt izaugsmes līdera pozīcijas, vērtē “SEB banka”0


Laimas pulkstenis Vecrīgā.
Laimas pulkstenis Vecrīgā.
Foto: LETA

Pašlaik ekonomisko attīstību pasaulē bremzē daudzi faktori – darbaspēka trūkums, svārstīgie finanšu tirgi, tirdzniecības kari un citi politiska rakstura riski. Tomēr tie nav gana spēcīgi, lai izraisītu globālu lejupslīdi.

Savukārt Latvija gan šogad, gan nākamajā gadā saglabās izaugsmes līderpozīcijas Ziemeļvalstu reģionā, secināts “SEB bankas” jaunākajā globālās ekonomikas apskatā “Nordic Outlook”.

“SEB banka” ir samazinājusi globālās izaugsmes prognozi līdz 3,5% gan 2019., gan 2020. gadā. Bezdarba rādītāji attīstītajās ekonomikās (36 OECD dalībvalstīs) ir nokrituši līdz zemākajam līmenim kopš 1980. gada.

Tomēr izaugsmes temps būs pietiekams, lai bezdarba rādītāji pasaulē samazinātos vēl vairāk.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro, ka, sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies.

Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinējspēkiem, jo tam ir labvēlīga situācija darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ.

Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma, tāpat nozīmīgs faktors būs investīcijas, ko stimulēs ES fondi. Tomēr uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz samazināties ārējo apstākļu un augošo būvniecības izmaksu dēļ, atzīmē D. Gašpuitis.

ASV izaugsme sabremzēsies no līdz 2,4% šogad, jo jaudu noslodze ir pietuvojusies savam maksimumam. Savukārt Rietumeiropa saskaras ar vāju pieprasījumu. Eirozonas attīstības ātrums šogad nokritīsies līdz 1,6%.

Ar “Brexit” procesu saistītās neskaidrības rada aizvien graujošākas sekas Lielbritānijas ekonomikā, kuras izaugsme nepārsniegs 1,5% atzīmi pat neraugoties uz britu mārciņas vājumu.

“SEB bankas” pamatscenārijs joprojām paredz, ka izdosies izvairīties no “cietā” Brexit.

Baltija piebremzē, bet Norvēģija atgūstas

Pēc pārliecinoša snieguma 2018. gadā, strauji augošās Baltijas ekonomikas šogad nedaudz zaudēs ātrumu. To noteiks zemāks pieprasījums eksporta tirgos, turklāt ražotāji vairs nespēs saražot augstākam izaugsmes tempam nepieciešamo preču un pakalpojumu daudzumu.

Igaunijā un Lietuvā IKP pieaugums pietuvosies 3% atzīmei 2019. gadā un 2,5% 2010. gadā. Savukārt Latvijas ekonomikas attīstības ātrums šogad būs 3,5%.

Norvēģija demonstrē noturību pret izaugsmes ātruma samazināšanos citās valstīs un naftas cenu kritumu. Atgūstas arī Norvēģijas mājokļu tirgus un saglabājas spēcīgs privātais patēriņš, tādēļ IKP rādītājs šogad sasniegs 3%.

Arī Somija un Dānija turpina baudīt pozitīvos efektus, ko veido aktīvs darba tirgus, augsta jaudu noslodze un veselīga situācija mājokļu būvniecības nozarē.

Somijas ekonomika ir nedaudz palēninājusies, tomēr izaugsme sasniegs 2% gan šajā, gan nākamajā gadā. Īslaicīgi iemesli bremzēja Dānijas izaugsmi 2018. gadā, un šogad tā pieaugs par 2%.

Zviedrijas ekonomikā pieaug pretvēji

Pateicoties satraucošām tendencēm iekšējā tirgū un eksporta nozarē, ir sarucis Zviedrijas izaugsmes potenciāls. Ir vājinājušies tie ekonomiskie spēki, kas var līdzsvarot pašreizējo lejupslīdi mājokļu būvniecībā.

Saistītie raksti

Pērnā gada 3. ceturksnī novēroto IKP sarukumu daļēji noteica īslaicīgi faktori, piemēram, ar automašīnu lietošanu saistīto nodokļu izmaiņas, taču virkne citu indikatoru norāda uz ekonomikas bremzēšanos plašākā mērogā.

“SEB prognozē”, ka Zviedrijas IKP šogad pieaugs tikai par 1,6%, nevis iepriekš prognozētajiem 2,2%.

LA.lv