Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja.
Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja.
Publicitātes foto

Ieva Vēja: Pretēji bažām eiro ieviešana neizraisīja strauju patēriņa cenu pieaugumu 1

Autore: Ieva Vēja, Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece

Jānis Slaidiņš: Krievi pastiprina savus spēkus Ļeņingradas apgabalā, lai veiktu lidojumus virs Baltijas jūras
Kāds sods draudēs jauniešiem par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta? Skaidro AM pārstāvis
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu 43
Lasīt citas ziņas

Jau pagājuši pieci gadi kopš tās dienas, kad 2014. gada 1. janvārī Latvija sekmīgi nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro, kļūstot par astoņpadsmito eirozonas valsti.

Latvijai tas neapšaubāmi bija vēsturisks notikums, kura būtiskākie pozitīvie ieguvumi ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un tālāka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES).

CITI ŠOBRĪD LASA

Pretēji plaši izskanējušajām bažām eiro ieviešana neizraisīja strauju patēriņa cenu pieaugumu.

Tieši pretēji – inflācijas līmenis nākamajos gados pēc eiro ieviešanas Latvijā saglabājās zems, un nu jau ar nelielu laika distanci varam arī izvērtēt, vai ir attaisnojušās uz eiro liktās cerības par straujāku un sekmīgāku ekonomikas attīstību.

Augošie kredītreitingi

Lai arī eiro ieviešanas tiešo ietekmi nav iespējams pilnībā atdalīt no kopējās situācijas attīstības Latvijā un pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējo piecu gadu laikā kopumā ir bijusi gana strauja, iekšzemes kopproduktam vidēji gadā palielinoties par 3,3%, – būtiski straujāk nekā auga ekonomika ES kopumā.

Pēdējos divos gados Latvijas ekonomikas izaugsme stabili ir starp straujākajām ES, un līdzīga dinamika sagaidāma arī 2019. gadā.

Kredītreitinga aģentūru un investoru skatījumā valsts spēja ievērot eiro ieviešanai nepieciešamos Māstrihtas kritērijus bija spēcīgs apliecinājums valsts ekonomikas un finanšu stabilitātei un uzticamībai.

Jau 2014. gadā, Latvijai kļūstot par eirozonas dalībvalsti, pasaules vadošās reitingu aģentūras par vienu pakāpi paaugstināja valsts kredītreitingus.

Kredītreitingu pozitīva virzība turpinājās arī nākamajos gados, un 2018. gadā starptautiskās reitingu aģentūras “Standard & Poor’s” Latvijai noteiktais kredītreitings jau bija pārsniedzis pirmskrīzes laikā sasniegto, veicinot labvēlīgāku investīciju vidi un labākas aizņemšanās iespējas gan valstij, gan privātajiem aizņēmējiem.

Augošie kredītreitingi un investoru uzticība nodrošināja valstij iespēju piesaistīt valsts budžeta un parāda saistību finansēšanai vajadzīgos resursus finanšu tirgos ar zemām procentu likmēm.

Tā rezultātā valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2018. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, bija samazinājušies par 66 miljoniem eiro, atvieglojot budžeta līdzekļu pieejamību valsts drošībai, veselības aprūpei, izglītībai un citām valstij svarīgām jomām.

Samazinājās kredītprocentu likmes mājsaimniecībām

Līdz ar risku mazināšanos, samazinājās ne tikai procentu likmes valsts aizņēmumiem.

Pazeminājās arī kredītprocentu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām, ko vēl papildus veicināja Eiropas Centrālās bankas stimulējošā monetārā politika un bāzes procentu likmju samazināšana līdz vēsturiski zemākajam līmenim.

Līdz ar izdevīgākiem kreditēšanas nosacījumiem 2016. gadā pirmo reizi pēc krīzes atkal sāka palielināties uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis un kopumā aizņemšanās izmaksas gan Latvijai kā valstij, gan uzņēmumiem un mājsaimniecībām pašlaik ir zemākas nekā eirozonā neietilpstošās kaimiņvalstīs.

Tajā skaitā arī valstīs ar ļoti stabilu un augošu ekonomiku, piemēram, Polijā, un šī procentu likmju starpība gadu gaitā tikai palielinājusies.

Atbalsts ekonomikas izaugsmei

Vienlaikus eiro ir devis tiešu atbalstu ekonomikai arī tādos aspektos kā valūtu konvertācijas izmaksu un valūtas risku samazināšanās, veicinot ārējo tirdzniecību un starpvalstu tūrismu.

Pirms eiro ieviešanas Latvijas Banka ietaupījumu no valūtas konvertācijas Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem bija lēsusi ap 70 miljonu eiro apmērā gadā. Piecu gadu laikā kopējais Latvijas preču eksports uz eirozonas valstīm palielinājies par 18%, bet pakalpojumu eksports audzis gandrīz par 90%.

Ievērojami palielinājies arī tūristu skaits no eirozonas valstīm, kas 2018. gada pirmajos trīs ceturkšņos bijis par 74% lielāks nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, un audzis straujāk nekā no pārējām valstīm iebraukušo tūristu skaits.

Lai arī eiro ieviešana ir veicinājusi ekonomikas attīstību, kopumā paši svarīgākie eiro ieviešanas ieguvumi viennozīmīgi ir saistīti ar pieaugušo drošību, kad, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai vai rodoties problēmām banku sektorā, vairs nerodas nacionālās valūtas devalvācijas draudi, kā arī ar izmaksu samazināšanos gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Šie ieguvumi vairāk nekā kompensē atsevišķos ar eiro ieviešanu saistītos zaudējumus un riskus, tajā skaitā neatgriezenisko atteikšanos no teorētiskās iespējas realizēt savu neatkarīgu monetāro politiku.

Pieaudzis atbalsts eiro

Šos ieguvumus no eiro ieviešanas pilnībā ir arī novērtējuši Latvijas iedzīvotāji, kas sākotnēji visai skeptiski vērtēja Latvijas pievienošanos eirozonai.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ja atbalsts eiro kā Eiropas vienotajai valūtai Latvijā 2012. gadā bija tikai 34% un 2013. gadā īsti pirms eiro ieviešanas – 43%, jau 2014. gadā, redzot eiro sniegto papildu drošību, augot ģeopolitiskajam saspīlējumam, atbalsts eiro sāka strauji augt, gada beigās sasniedzot 74%.

Savukārt 2018. gadā pēc Eirobarometra aptaujas datiem atbalsts eiro Latvijā jau bija pārsniedzis 80%, un Latvija bija kļuvusi par vienu no eiro-optimistiskāk noskaņotajām valstīm ES.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Jānis Slaidiņš: Krievi pastiprina savus spēkus Ļeņingradas apgabalā, lai veiktu lidojumus virs Baltijas jūras
Kāds sods draudēs jauniešiem par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta? Skaidro AM pārstāvis
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
FOTO. “Mani visu laiku dzīve ir mocījusi…” aktieris Mārtiņš Vilsons ar asarām acīs atceras par smagāko, ko piedzīvojis dzīvē
Skatītājs jautā: Valstī nav naudas medicīnai, bet kāpēc atrod miljonus, lai varētu padancot?
Lasīt citas ziņas
“Aizvestie. Neaizmirstie.” Levits par izsūtīšanām: Mums ir pienākums atklāt pasaulei Krievijas patieso seju
Aizvadīta Zemes stunda! Miljoniem cilvēku pasaulē izslēdza apgaismojumu, veltot šo stundu Zemei
VIDEO. Amata trako – VUGD bijis spiests doties palīgā upē iekritušam laivotājam
Neaizmirsti – naktī uz svētdienu ir pāreja uz vasaras laiku. Pulksteņa rādītāji jāgriež stundu uz priekšu
“Būvniecība ir segments, kas digitalizējas lēni.” Ēku automatizācijas projektu īstenotāju “Echoo Group” pieredzes stāsts
21:10
Anda Līce: Ukraina šajā ziņā ir kļuvusi par lakmusa papīru visai pasaulei
20:22
Ostapenko iekļūst Maiami “WTA 1000” turnīra astotdaļfinālā
20:17
FOTO. Stiliste Žanna Dubska “heiteru” dēļ kādu brīdi ir nolēmusi iepauzēt ar piedalīšanos TV šovos
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
FOTO. Saulkrastos ūdenī nolaists pirmais šogad uzbūvētais kuģis – tas tapis pusgada laikā
Juris Lorencs: Tagad Moldovas un Rumānijas iedzīvotāji beidzot runā vienā valodā – ne tikai “de facto”, bet arī “de iure”
Kāds sods draudēs jauniešiem par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta? Skaidro AM pārstāvis
Vai patiešām 123 valstis ir pavisam aizvērtas Krievijas prezidentam? Jurists: “Tas ir diezgan īpatnēji”
Vēstnieks paziņo, ka Polija iesaistīsies karā, ja Ukraina zaudēs. Ko nozīmē šāds paziņojums?
“Latvijā pašlaik absolūti ignorē primāro veselības aprūpi.” Ārsts Apinis uzsver, ka ģimenes ārsts nav tikai tas, kurš izraksta recepti un uzkar kaklā fonendoskopu
Zelenskis: Munīcijas trūkuma dēļ Ukraina pagaidām pretuzbrukumu nevar sākt
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Britu izlūki: Pēc nepārliecinoša uzbrukuma Krievija Ukrainā atgriežas pie aizsardzības
Vieni vienlīdzīgāki par otriem jeb kāpēc Saeimas ēkā joprojām ir oficiāla smēķētava?
VIDEO. Ārsts apgalvo, ka viņa ķermenis bioloģiski ir 20 gadus jaunāks par viņa vecumu. Pieci ēdieni, ko viņš ēd, lai būtu “mūžam jauns”
Mediķi ceļ trauksmi – pieaug narkotiku lietotāju skaits un nāves gadījumu skaits no pārdozēšanas
Pirms “Nord Stream” eksplozijām gāzesvadu tuvumā bijuši vairāki Krievijas karakuģi
Kas ar ko izcili labi sader ēdienos? Pieredzējušo saimnieču virtuves gudrības
VIDEO. Neparasta kafejnīca – apmeklētāji “iegremdējas” baseinos, kas pilni ar košām koi karpām
Latvijai Amerikā neviens lēto gāzi “pakaļ nemeta”
VIDEO. Lietuvas slēptās kameras nofilmē, kādām metodēm nelegālie migranti šķērso Baltkrievijas robežu
“Ķīnai ir vajadzīga nesabrukusi, bet vāja Krievija – paklausīga”, Ķīna tam jau laikus gatavojās, tā pētniece
Reizē ar pavasari klāt arī mājas ģenerāltīrīšana. Plašs padomu klāsts veiksmīgākam darbam
Rīgas Zoodārzs brīvdienās īpašā Pavasara maršrutā aicina aplūkot nesen dzimušos zvēru mazuļus
Bites sāk sezonu – jāiet steigšus skatīties, kas notiek dravā. Kā pavasari sagaida bites?
Svētdien palaikam gaidāms lietus, laiks būs dūmakains
Daudzas deportēto Latvijas pilsoņu personu lietas tā arī palikušas dažādos Krievijas arhīvos…