Kādus risinājumus tiesvedības uzlabošanai saskata prokurori? 0
“Latvijas Avīzes” aptaujā piedalās Ģenerālprokuratūras pārstāvji . Gints Bērziņš, Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors: “Civilprocesā ir būtiskas nepilnības, kas ļauj lietas dalībniekiem tiesas procesu paildzināt.
Ir jāregulē jautājums par slimošanu. Kapacitāte un slodžu sadalījums arī ir problēma. Tagad pie mums strīds par simt latiem iziet vairākas instances. Ir vesela lietu kategorija, kuras varētu krietni vienkāršot. Piemēram, komunālo maksājumu parāda lietas.”
Juris Juriss, Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors:
“Jāizšķir, manuprāt, divas lietas, kas savstarpēji ir saistītas. Pirmā: cik daudz mēs normatīvo aktu ietvaros varam izdarīt, lai efektīvāk un ātrāk beigtu tiesas procesu? Otrā lieta ir tā praktiskā dzīve, kas nāk līdzi šiem normatīvajiem aktiem. Respektīvi, cik bieži mums ir iespēja savlaicīgi uzrunāt lieciniekus un cik pamatoti mums ir iespējams kontolēt, kāpēc persona nav ieradusies uz tiesu. Nenoliedzami jautājums ir par katras lietas sarežģītību. Ja runa ir, piemēram, par 13. janvāra grautiņu, tad jāsaprot, cik tehniski ir iespējams savākt visus apsūdzētos un aizstāvjus vienkopus, nodrošinot tiesas procesa nepārtrauktību. Katru reizi izskatīšanas procesu atliekot uz vēlāku laiku, lieta tiek vilkta garumā un sarežģītāk to ir noslēgt, jo atkal kopā jāpulcē visi iesaistītie. Tāpēc procesu vajadzētu sadalīt.”
Ēriks Kalnmeiers, ģenerālprokurors:
“Kriminālprocesa likums nosaka vienu kritēriju – samērīgumu. Procesam jābūt saprātīgā garumā, bet, ja ar dažādām metodēm to novilcina, termiņš pagarinās. Savukārt pagarināts termiņš var būt pamats soda samazināšanai. Atsevišķos gadījumos personas ir ieinteresētas vilcināt laiku, ja cilvēks prognozē, ka tiesas spriedums būs viņam nelabvēlīgs. Tādējādi, novilcinot laiku, vainīgais var cerēt uz nosacītu sodu. Ja vienā lietā ir vairāki apsūdzētie, gadās, ka katrs “slimo” rindas kārtībā. Tāpēc Tieslietu ministrijā ir darba grupa, kas strādā pie priekšlikumiem, lai uzlabotu procesu norisi. Plānots, līdzko rodas aizdomas par lietas kavēšanu un aizstāvja advokāts arī bieži neierodas uz sēdēm, piešķirt apsūdzētajam valsts apmaksātu advokātu, kas nebūtu ieinteresēts procesa vilcināšanā.”
Alēns Mickevičs, Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors:
“Ir jautājums, vai ātrums sarežģītās lietās mums ir svarīgākais, vai arī spriežam tiesu, izvērtējot visus apstākļus, kā pienākas. Šobrīd notiek pārrunas par Krimināllietu tiesu palātas likvidāciju, pēc kā apelāciju izskatīs tikai apgabaltiesa. Ņemot vērā atcelto spriedumu skaitu Augstākajā tiesā, manuprāt, šāds solis ir pāragrs. Tagad Tiesu administrācija sagatavo ieviešanai elektronisko noslodzes kalendāru. Tas ļaus tiesnešiem redzēt aizstāvju un prokuroru dienas grafikus, nosakot piemērotāko lietas izskatīšanas laiku.”
