Latvijā
Novados

Kafija ar politiķiem un skrējiens saulrietā 16


Dundagas “Brīvā laika pavadīšanas centra” darbiniece Ieva Kristiņa pasākuma dalībniekus iepazīstina ar savā novadā paveikto.
Dundagas “Brīvā laika pavadīšanas centra” darbiniece Ieva Kristiņa pasākuma dalībniekus iepazīstina ar savā novadā paveikto.
Publicitātes foto

Šajā pavasarī ir beidzies pirmais starptautiskās partnerības projekta “Europe Goes Local: Supporting Youth Work in Municipal Level” gads. To īsteno Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA), kas sniedz atbalstu Latvijas pašvaldībām, lai kopīgiem spēkiem attīstītu un veicinātu darbu ar jaunatni mūsu novados.

 

Projektā piedalās 21 ES valsts

Tās septiņas pašvaldības, kuras piedalās projektā – Auces, Brocēnu, Dundagas, Kocēnu, Limbažu un Saulkrastu novads un Valmieras pilsēta – uzsver, ka projekts esot bijis nozīmīgs atspēriena punkts, lai arī turpmāk veicinātu jauniešu politikas attīstību.

“Šis ir unikāls projekts, jo tajā piedalās 21 Eiropas Savienības (ES) valsts,” lepojas JSPA direktore Daina Sproģe. Projekts ilgst trīs gadus, un kopumā atbalsts tiks sniegts 21 Latvijas pašvaldībai. “Esam gandarīti par pirmajā projekta gadā sasniegto. Turklāt ļoti būtiski, ka pašvaldībām šajā laikā izdevās “Erasmus+: Jaunatne darbībā” un citus JSPA administrētos projektus saskatīt kā instrumentus, kas noder ilgtermiņa mērķtiecīgam darbam ar jaunatni.” Gada laikā tika rīkotas dažādas aktivitātes, kas veicinājušas jauno cilvēku interesi par novadā notiekošo. Sākotnēji katra pašvaldība veica situācijas izpēti savā novadā, pēcāk devās pieredzes braucienos uz Slovēniju un Igauniju, jaunieši tikās ar politiķiem, lai kopā risinātu aktuālākās problēmas.

 

Ieguvums – sadarbība ar citām pašvaldībām

“Darbs ar jaunatni nav tikai jauniešu lietderīgā brīvā laika iespēju nodrošināšana, bet atsevišķa svarīga politikas nozare, kas ietekmē visas sabiedrības labklājību un drošību ilgtermiņā,” akcentē IZM jaunatnes politikas eksperte Alma Brinkmane.

Septiņas pašvaldības, kas iesaistījās šajā projektā, sevi dēvē par “Lielisko septiņnieku”, paužot viedokli, ka projekts ir bijis ļoti vērtīgs un ieguvumi no tā ir lieli. “Arī pirms tam Auces novadā notika dažādas aktivitātes, kuras bija paredzētas jauniem cilvēkiem. Tomēr šis projekts veicināja attīstību,” gandarījumu pauda Auces novada izglītības nodaļas vadītāja Valda Zvirbule. “Sākot projektu, izveidojām anketu, kas bija paredzēta jauniešiem. Patīkami pārsteidza, ka viņus tiešām interesē, kas notiek mūsu novadā. Jaunieši pauda vēlmi īstenot savas idejas, vēlējās noskaidrot, kā to izdarīt. Rīkojām pasākumu “Kafija ar politiķiem”, kura laikā amatpersonas kopā ar jauniešiem pārrunāja gan Eiropas līmeņa, gan vietējās nozīmes problēmas. Smēlās jaunas idejas. Brīnišķīgi, ka bija iespēja iepazīties ar citu pašvaldību pārstāvjiem, ieguvām jaunus draugus un domubiedrus,” stāstīja V. Zvirbule. Arī divi ārzemju braucieni esot bijuši vērtīgi, jo gūta jauna pieredze un izpratne par to, ko pašvaldība spēj, ko ne.

 

Pārgājiens ar “lēmuma pieņēmējiem”

Viens no lielākajiem ieguvumiem ir septiņu pašvaldību sadraudzība. Tā esot nebijusi pieredze un atbalsts. Dzinulis turpmākajam darbam. “Vērtīgi bija iepazīties ar citu pašvaldību pieredzi, jebkurā laikā sazināties ar speciāl­istiem, kuri palīdzēja risināt dažāda veida problēmas. Ieguvām jaunus un noderīgus kontaktus, kā arī sadarbības partnerus jaunatnes jomā,” akcentēja Limbažu novada jaunatnes lietu speciāliste Simona Putniņa. Šā gada laikā Limbažu novadā tika rīkota jauniešu diena un forums, pārgājiens ar “lēmuma pieņēmējiem”, izbraukumi uz pagastiem, apmācības jauniešu domei un neformālas tikšanās “Savējie iedvesmo”. Brocēnu novadā ir četri pagasti, tajā dzīvo 6207 cilvēki. Iesaistoties projektā, jauniešu aktivitāšu skaits būtiski pieaudzis. “Iesaistījāmies, jo vēlējāmies veicināt jauniešu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē,” skaidro Brocēnu novada pašvaldības projektu speciāliste Rudīte Muraševa. “Secinājām, ka jauniešiem ir diezgan zemas komunikācijas prasmes, arī motivācijas un aktivitātes līmenis. Lai veicinātu sadarbību, organizējām tikšanās starp iestāžu pārstāvjiem. Jaunieši tikās ar politiķiem, ciemojāmies pie limbažniekiem. Ieguvumu ir daudz, piemēram, mums ir brīvprātīgie no Spānijas un Francijas, realizējām arī apmaiņas projektu.”

Sākot projektu, Saul­krastu novada pašvaldība mērķtiecīgi attīstīja mārketingu. Ņemot vērā to, ka aktivitātes paredzētas jauniešiem, tas notika ar sociālo tīklu palīdzību. “Viena no jaukākajām aktivitātēm bija Saulkrastu saulrieta skrējiens, kura organizēšanu uzticējām pašiem jauniešiem,” lepojas Saulkrastu “Jauniešu mājas” darbinieks Renārs Peksis. Atsaucība bija liela. Skrējienā piedalījās aptuveni 200 dalībnieku, tādēļ arī šogad tas tiks rīkots.

 

Jauniešus aicina pievērsties uzņēmējdarbībai

Atšķirībā no citām pašvaldībām Valmiera izceļās ar to, ka šā projekta laikā tā ir attīstījusi jauniešu uzņēmējdarbības iespējas. “Šis bija viens no mūsu prioritārajiem mērķiem, kas cieši sasaistās ar Valmieras pilsētas attīstības plānu,” stāsta Valmieras jaunatnes centra “Vinda” jaunatnes lietu speciāliste Kristīne Lāce. Valmierā rīkotās apmācības ļāva iepazīties gan ar dažāda līmeņa uzņēmējiem, gan uzklausīt speciālistu ieteikumus, kā veiksmīgāk ienākt darba tirgū, piedāvājot inovatīvas idejas.

Savukārt Dundagas novada pašvaldība priecājas par veiksmīgi īstenoto forumu, kurš pavēra plašas iespējas turpmākai sadarbībai ar citu institūciju pārstāvjiem un uzņēmējiem. “Aktivitāšu bija ļoti daudz. Kopā devāmies talkā, apciemojām seniorus, cepām piparkūkas, kuras dāvinājām sociālo aprūpes namu iedzīvotājiem, tomēr forums, mūsuprāt, ir pats lielākais ieguvums no šā projekta,” uzsver Dundagas “Brīvā laika pavadīšanas centra” darbiniece Ieva Kristiņa.

Kocēnu novadā ir pieci pagasti, jauniešu maz, viņi ir gana tālu viens no otra. Kocēnu novada priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, secinājusi, ka jauniešiem trūkst izpratnes par sadarbību ar pašvaldību. Būtiski ir veicināt jauniešu vēlmi darboties pašiem, un pašvaldību pārstāvjiem jārod dažāda pieeja atsevišķām jauniešu grupām, jo intereses atšķiras.

Šogad projektu turpina nākamās septiņas Latvijas pašvaldības, kas tāpat kā pirmās tika izvēlētas konkursa kārtībā – Liepājas pilsēta, Viļānu, Beverīnas, Vecumnieku, Valkas, Jēkabpils un Salacgrīvas novada pašvaldības.

LA.lv