Latvijā
Izglītība

Kāpēc Tartu universitāte ir pirmā un arī lietuvieši krietni virs augstskolām Latvijā? 6


Tartu universitātes panākumu atslēga ir ieguldījumi pētniecības attīstībā.
Tartu universitātes panākumu atslēga ir ieguldījumi pētniecības attīstībā.
Foto – Scanpix Ohtuleht

Kamēr kaimiņvalsts Igaunijas prestižākā augstskola – Tartu universitāte – ierindojusies 1. vietā starptautiskā augstskolu reitingā, kurā iekļautas tā saukto jauno Eiropas Savienības (ES) valstu augstskolas, Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – šajā reitingā ieņem tikai ap 30. un 40. vietu. Krietni virs mūsu augstskolām ir arī Lietuvas augstāk novērtētā augstskola – Viļņas universitāte, kas reitingā ieņem 15. vietu.

Iekļautas 53 labākās

Šāds Jauno Eiropas valstu universitāšu reitings veidots pirmoreiz. Jauno reitingu radījuši tie paši eksperti no pētniecības organizācijas “Times higher education”, kas veido arī vienu no prestižākajiem starptautiskajiem augstskolu reitingiem, kurā tiek iekļautas ap 900 augstskolu no visas pasaules. Savukārt jaunajā augstskolu ranžējumā ietvertas tikai to valstu, kas ES iestājušās pēc 2004. gada, augstākās izglītības iestādes. Metodoloģija gan izmantota tā pati, kas veidojot Pasaules universitāšu reitingu. “Jaunās Eiropas” reitingā ir tikai 53 augstāk novērtētās augstskolas, līdz ar to zināmā mērā sasniegums jau ir iekļūšana šajā reitingā. Uz to norāda arī LU rektora vietnieks studentu un sociālajos jautājumos Jānis Stonis, sakot: jau LU iekļūšana reitingā parāda, ka “esam atpazīti un ar mums rēķinās”.

Jāņem vērā, ka no 13 jaunajām ES dalībvalstīm reitingā iekļautas 12 valstu augstskolas, jo neviena no Maltas augstskolām nav spējusi iekļūt labāko 53 augstskolu pulkā. Savukārt visplašāk pārstāvēta šajā reitingā ir Čehija – reitingā iekļautas 13 šīs valsts augstākās izglītības iestādes. Tai seko Polija ar 12 augstskolām, Ungārija ar septiņām un Rumānija ar piecām. No Igaunijas reitingā iekļauta arī Tallinas Tehnoloģiju universitāte, kas ieņem 18. vietu. Arī no Lietuvas reitingā iekļuvušas divas augstskolas – bez Viļņas universitātes sarakstā kā pēdējā iekļauta Kauņas Tehnoloģiju universitāte. Jāuzsver gan arī, ka reitinga veidotāji vērtējuši un ranžējuši tikai tā sauktās zinātņu universitātes, tātad tās, kurās ir pietiekami attīstīta pētniecība.

Atpaliekam pētniecībā un citējamībā

Reitingā ņemti vērā tādi kritēriji kā studiju kvalitāte, zinātniskā darbība, citējamība, sadarbība ar industriju, starptautiskā sadarbība un prestižs. Salīdzinot punktu skaitu, ko katrā no šiem kritērijiem ieguvusi Tartu universitāte un Latvijas augstskolas, kas iekļuvušas reitingā, redzams, ka pašmāju augstskolas visvairāk no igauņu labākās universitātes atpaliek tieši citējamībā, proti, šajā kritērijā tiek skaitīts, cik bieži uz attiecīgās augstskolas mācībspēku un pētnieku publikācijām atsaucas citi zinātnieki. Tartu universitāte šajā kritērijā ieguvusi 83,6 punktus, bet LU – 20 un RTU – tikai 14,8 punktus. Savukārt otrās vietas ieguvēja Kipras Tehnoloģiju universitāte saņēmusi visvairāk punktu šajā rādītājā – 88,6. Krietna atpalicība mūsu augstskolām ir arī pētniecības rādītājā, kurā Tartu universitāte saņēmusi 25,3 punktus, bet LU un RTU attiecīgi 9,3 un 11,3. Jāpiebilst, ka Tartu universitāte saņēmusi augstus vērtējumus teju katrā kritērijā, taču zinātniskās kapacitātes jomā tā saņēmusi visaugstāko vērtējumu no visām vērtētājām augstskolām. Savukārt vienā rādītājā – sadarbībā ar industriju – RTU ir pārspējusi slaveno Tartu universitāti, jo par šo kritēriju RTU saņēmusi 39 punktus, kamēr Tartu universitāte – vien 33,5. LU daudz no kaimiņiem šajā ziņā neatpaliek – tās sadarbība ar uzņēmējiem novērtēta ar 32,3 punktiem. Vidējais punktu skaits Tartu universitātei ir 44,6, Viļņas universitātei – 25,3, LU iekļauta augstskolu grupā, kas saņēmusi 16,8 līdz 19,1 punktu, bet RTU – augstskolu grupā ar 12,6 līdz 16,7 punktiem.

Tartu universitātes rektora vietnieks attīstības jautājumos Ēriks Pūra teic, ka Tartu universitātes attīstības stratēģija nav vērsta uz reitingu iekarošanu, tomēr augstais novērtējums ir patīkams, jo apliecina, ka Tartu universitāte ir attīstījusies straujāk nekā citas jauno ES dalībvalstu augstskolas. Tas gan nenozīmē, ka Tartu universitāte var gulēt uz lauriem – augstskola vēlas sa­sniegt ziemeļvalstu labāko universitāšu līmeni, un līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Tartu universitāte daudz mācās no citām veiksmīgām augstskolām. Lai sadarbība ar tām būtu ciešāka, universitāte iesaistījusies Eiropas zinātņu universitāšu ģildē, kā arī ir asociētā dalībniece Eiropas zinātņu universitāšu līgā. Šīs organizācijas dibinātas, lai veicinātu zinātnes un inovāciju attīstību Eiropā, un Latvijas augstskolas vismaz pagaidām nav tajās iestājušās. E. Pūra uzskata: arī dalība šādās organizācijās ceļ Tartu universitātes prestižu, līdz ar to arī var pakāpties reitingos.

Ē. Pūra arī atzīst, ka viena no universitātes prioritātēm ir bijusi tieši pētniecības kapacitātes celšana. Tas saskan ar Igaunijas kopējo politiku: viens no tās mērķiem ir panākt, lai igauņu pētnieki būtu starp pasaulē vadošajiem un iegūtu aizvien lielāku finansējumu no ES fondiem saviem pētījumiem.

Jautāju gan Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Tartu universitātes pārstāvjiem, kādas reformas Igaunijā veiktas augstākās izglītības jomā. Ministrijas pārstāvis Stens Ostmā pastāstīja, ka pēdējā reforma Igaunijas augstākajā izglītībā notikusi 2013./2014. studiju gadā, kad visi studenti, kas studē valsts augstskolās igauņu valodā, sāka studēt par valsts līdzekļiem. Vienlaikus tika mainīta augstskolu finansēšanas sistēma: bāzes finansējums, kas atkarīgs no studentu un piedāvāto studiju programmu skaita, ir tikai 80 procenti no kopējā valsts piešķirtā finansējuma, bet 20 procenti finansējuma ir tā sauktais snieguma finansējums, kas atkarīgs no tā, cik lielā mērā augstskolām izdodas izpildīt dažādus kvalitātes kritērijus. Interesanti gan, ka Ē. Pūra toties uzskata: finansējuma sistēmas maiņai nav bijis būtiskas ietekmes uz Tartu universitātes attīstību. Lielāka nozīme bijusi senākiem lēmumiem par pētniecības un studiju infrastruktūras attīstību.

Saistītie raksti

Tomēr tieši ar finansējuma apjoma un sistēmas atšķirību kaimiņu augstākās vietas reitingā skaidro Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā. Tās Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadošais nozares eksperts Jānis Paiders norāda uz to, ka Igaunijas un Lietuvas augstāk novērtētās universitātes Latvijas augstskolas visvairāk pārspēj tieši pētniecības un citējamības rādītājos. “To lielā mērā var saistīt ar finansējumu, kas tiek piešķirts pētniecībai kopumā. Latvijā tie ir 0,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, Lietuvā – 0,8, bet Igaunijā – pat 1,3. Attiecīgi arī finansējums, ko lielākās augstskolas saņem pētniecībai, kaimiņvalstīs ir krietni lielāks,” viņš skaidro. Arī kopējais finansējums Tartu universitātei ir daudz lielāks nekā Latvijas vadošajām augstskolām. Piemēram, 2015. gadā uz vienu Tartu studentu finansējums bijis 12 000, uz vienu LU un RTU studentu – ap 5000 eiro. J. Paiders atgādina, ka arī Latvijā daļa augstskolu finasējuma ir atkarīgas no to snieguma. Taču tā sauktais snieguma finansējums ir tikai 7 procenti no kopējās valsts dotācijas augstskolām. Turpmāk gan plānots snieguma finansējuma proporciju padarīt lielāku.

J. Paiders atzīst, ka jaunais reitings ir nozīmīgs augstskolu prestiža veidošanā, tomēr pauž, ka potenciālajiem studentiem tas maz ko pasaka par konkrētu studiju programmu kvalitāti. Šajā ziņā noderīgāks esot ar ES atbalstu veidotais tā sauktais multirangs, kas augstskolas neranžē, bet gan sniedz informāciju par dažādām to kvalitātēm.

10 “Jaunās Eiropas” augstāk novērtētās augstskolas

1. Tartu universitāte (Igaunija)

2. Kipras Tehnoloģiju universitāte (Kipra)

3. Kipras universitāte (Kipra)

4. Prāgas Kārļa universitāte (Čehija)

5. Zemmelveisas universitāte (Ungārija)

6. Varšavas universitāte (Polija)

7. Masarika universitāte (Čehija)

8. Splitas universitāte (Horvātija)

9. Mariboras universitāte (Slovēnija)

10. Palacka universitāte Olomoukā (Čehija)

Avots: “Times higher education”

LA.lv