Kariņš: Sākusies cīņa par “Nord Stream” gāzes vada paplašināšanas apturēšanu 0
Eiropas Parlamenta (EP) debatēs visas nozīmīgās frakcijas izteikušās pret “Nord Stream” gāzes vada paplašināšanas plāniem, līdz ar to var sacīt, ka sākusies cīņa par tā apturēšanu, ekspresintervijā aģentūrai LETA apliecināja EP deputāts Krišjānis Kariņš (V), kurš EP darbojas Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā.
Runājot par notikušajām debatēm, Kariņš atklāja, ka vienīgā frakcija, kas izteikusi skaidru atbalstu gāzes vada paplašināšanas plāniem, bija Francijas Nacionālās frontes (FN) līderes Marinas Lepēnas “pundurfrakcija”. Pārējās debašu laikā izteikušas stingru pretestību, vai arī paudušas zināmu piesardzību.
“Ir politiskais starta šāviens šo projektu nobremzēt,” atzina Kariņš. “[Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass] Kanjete debašu sākumā par projektu izteicās atturīgi, taču, noklausoties debates, viņš pārfrāzējot sacīja – tā lieta nav tīra,” skaidroja deputāts, piebilstot, ka Eiropas Komisija (EK) ar visiem tai pieejamajiem instrumentiem mēģinās pārliecināties, vai pats projekts atbilst likumdošanai un Enerģētikas savienības drošības apsvērumiem.
“Paredzēts, ka EK sniegs savu analīzi par to, kas notiks ar Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas gāzes piegādēm, ja Ukrainu izslēdz kā tranzītvalsti,” zināja sacīt Kariņš, piebilstot, ka “kustība ir”. Viņš gan atzina, ka pašlaik par to nav runājis ar Kanjeti, taču norādīja, ka atsevišķi EK pārstāvji neoficiālās sarunās atzinuši, ka pašlaik nepietiek rīku, lai projektu apturētu, taču esot zināmi rīki, lai “liktu lielākas grūtības”.
Runājot par dabasgāzes vadu “South Stream”, kas bija viens no galvenajiem Maskavas projektiem, kurš tika īstenots nolūkā samazināt atkarību no Ukrainas teritorijā izvietotās gāzes transporta infrastruktūras, eksportējot Krievijas dabasgāzi uz Rietumeiropu, Kariņš norādīja, ka projekts ir miris. “Tas mira nevis tehnisku iemeslu dēļ, bet politisku. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pats sacīja, ka šis projekts ir miris,” norādīja deputāts. Viņš gan atzina, ka šoreiz jauno projektu apturēt nebūs tik viegli.
“Toreiz bija iesaistīta Bulgārija, Rumānija, Grieķija, Itālija, bet šoreiz – Vācija, Nīderlande, Lielbritānija. Mēs no EP puses strādājam, lai EK būtu vēl viens ierocis savā arsenālā, tiekot klāt lielo kompāniju līgumiem ar trešo valstu piegādātājiem, jo šobrīd nav likumdošanas, kas to atļauj,” atzina Kariņš.
“Mana prognoze ir tāda, ka EP šajā jautājumā varēs panākt vairākumu par spīti tam, ka būs iebildumi, kas saistās ar komercnoslēpumiem,” sacīja Kariņš. Viņš gan norādīja, ka ir iespējami juridiski veidi, kā atrisināt šo situāciju, taču starp dalībvalstīm būs gaidāma lielāka pretestība, kā arī palielināsies lobiju darbs.
Runājot par Eiropas Enerģētikas savienību, Kariņš norādīja, ka tās mērķis ir samazināt Eiropas stratēģisko vājumu un milzīgo enerģētikas atkarību. “Šis projekts, skaties kā gribi, ir klajā pretrunā ar mūsu pieņemtajiem mērķiem,” viņš sacīja. EP deputāti nepārstāv valdības, bet gan savus vēlētājus, līdz ar to Kariņš prognozē, ka deputāti spēs aktīvāk aizstāvēt patērētāju intereses. “Jebkurš šāda veida megaprojekts būtiski pasliktinās drošību un arī patērētājiem cenu ziņā tas nav vēlams,” uzskata politiķis.
Tāpat viņš norādīja, ka kopš helikopteru bāzes kuģu “Mistral” pārdošanas EP loma ir tikai augusi, un tas sarunās būs vērā ņemams arguments. Kariņš arī pauda cerību, ka Eiropadomes prezidents Donalds Tusks šo jautājumu izcels gaidāmajās Padomēs, lai dalībvalstis varētu “stiprināties vai aizbildināties ar EP lielo pretestību”, uzdodot arī asākus un grūtākus jautājumus.
Vaicāts, vai “Nord Stream” gāzes vada paplašināšanas kontekstā politiķis ir kontaktējies arī ar Latvijas valdības pārstāvjiem, tostarp Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), Kariņš atzina, ka partijas līmenī diskusijas ir norisinājušās. “Secinājām, ka projekts ir acīmredzami nevēlams,” pauda deputāts. “Baltijas valstu politiķiem tā automātiski ir pašsaprotama lieta, ka ļaut Krievijas kompānijai “Gazprom” palielināt savas sviras Eiropā nenāk mums par labu,” teica politiķis.
“Mums ar gāzes piegādēm viss ir labi, nesaņemam to caur Ukrainu, jo mums ir tiešsavienojums, bet Krievija izmanto savu cenu politiku. Jo stiprāka un neatkarīgāka būs Eiropa, jo zemākas cenas tiks piedāvātas. Mūsu ražotājiem tas ir ļoti būtisks jautājums, arī tajā ziņā, ka esam ļoti cieši saistīti ar Vācijas ekonomiku, kas ir motors, kurš dzen visus tirgus uz priekšu,” sacīja politiķis.
Kariņš arī prognozēja, ka projektam tiks likti visi iespējamie klupšanas akmeņi, tostarp vides prasību ziņā, kas būs stingrākas un grūtākas. Tāpat aktīvu darbu uzsāks ieinteresētās puses, tostarp “zaļais un sašķidrinātās gāzes lobijs”.
Vaicāts, vai arī kāda no lobiju pusēm viņu ir uzrunājusi šī jautājuma kontekstā, Kariņš atzina, ka tas vēl nav noticis. “Taču EP gāzes un naftas lobiji ir vieni no aktīvākajiem, jo tie ir bagāti un varēs atļauties staigāt, kur vien tas ir nepieciešams. Tomēr viņiem pārliecināt politiķus par šī plāna lietderību būs grūti,” uzskata Kariņš, skaidrojot, ka argumenti, visticamāk, būs samocīti, līdz ar to arī vājāki.
“Būsim atklāti, tas ir viens dinozaura projekts. Pasaule strauji mainās, bet viņi dzīvo citā īstenībā,” rezumēja politiķis.
Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas gigants “Gazprom” un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par “Nord Stream-2” gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no “Gazprom”, tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
“Gazprom”, Vācijas E.ON un “BASF/Wintershall”, Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas “Royal Dutch Shell” izveidoja jaunu konsorciju šim projektam, norādīja konsorcija preses pārstāve.
Konsorcijs, kuru vada “Gazprom”, lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro un, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.
Jaunā cauruļvada plānotā transporta jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzams, ka tas darbību sāks līdz 2019.gada beigām.
