Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. jūlijs, 2014
Drukāt

Šodien oficiālā vizītē Latvijā ierodas Austrijas prezidents (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Arī Latvija ir atkarīga no Krievijas gāzes piegādes, tāpēc īpašu interesi izraisa Latvijas puses reakcija (vai tās trūkums) uz Austrijas, kuras prezidents Heincs Fišers šodien ierodas vizītē Rīgā, vienošanos ar "Gazprom".

Līdz ar tradicionālajiem diplomātiskā protokola pasākumiem Austrijas prezidents Heincs Fišers paredzējis piedalīties Latvijas-Austrijas biznesa foruma atklāšanā, bet mediju un drošības un ekonomikas ekspertu uzmanības centrā, visdrīzāk, būs saspringtā politiskā situācija Ukrainā, kur nemitas prokrievisko kaujinieku aktivitātes, un kritiskie vērtējumi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Vīnē pirms nedēļas, kad Austrija pretēji ES ieteikumam deva galīgo apstiprinājumu Krievijas īstenotā gāzesvada projekta “Dienvidu plūsma” posma būvniecībai Austrijas teritorijā. Arī Latvija ir atkarīga no Krievijas gāzes piegādes, tāpēc īpašu interesi izraisa Latvijas puses reakcija (vai tās trūkums) uz Austrijas vienošanos ar “Gazprom”.

“Dienvidu plūsma”
 šķeļ ES 


Neskatoties uz saspīlējumu Eiropas Savienības attiecībās ar Maskavu, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, Austrijas prezidents Heincs Fišers bija uzaicinājis Putinu oficiālā darba vizītē, lai pārrunātu Ukrainas krīzes risinājumus un mudinātu Krievijas prezidentu nepārprotami apliecināt, ka viņš ir “patiesi un faktiski ieinteresēts miermīlīgā risinājumā”, atzīmē Austrijas raidsabiedrība ORF. Putina vizīte Vīnē izvērtās par slavinājumu Austrijas pragmatiskajai politikai un nosodījumu rietumvalstīm par vēršanos pret “Dienvidu plūsmas” gāzesvadu, kas, Kremļa ieskatā, būtu izdevīgs kā ES, tā Krievijai, jo mazinātu Eiropas atkarību no gāzes piegādēm caur krīzes pārņemto Ukrainu, atzīmē interneta izdevums “thelocal”. Vairāki simti Austrijas galvaspilsētas iedzīvotāju bija sapulcējušies pie prezidenta rezidences Hofburgas pilī, protestējot pret Krievijas prezidenta apmeklējumu.

Krīze Ukrainā ir padarījusi “Dienvidu plūsmas” gāzesvadu par jaunu strīda objektu starp Maskavu, Briseli un Vašingtonu. “Dienvidu plūsmas” gāzesvads, kuru paredzēts būvēt 2500 km garumā no Krievijas pa Melnās jūras gultni līdz Bulgārijai, Serbijai, Ungārijai, Slovēnijai un Austrijai, apejot Ukrainu, ir viens no galvenajiem Maskavas projektiem, kas tiek īstenots nolūkā samazināt atkarību no Ukrainas teritorijā izvietotās gāzes transporta infrastruktūras, eksportējot Krievijas dabasgāzi uz Rietumeiropu. “Dienvidu plūsmas” gāzesvada plānotā jauda ir 63 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Eiropas Komisija uzskata, ka šis projekts pārkāpj ES noteikumus, jo sevišķi attiecībā uz plānoto Krievijas gāzes lielfirmas “Gazprom” monopolu un starpvaldību līgumiem, ko Maskava ir noslēgusi ar Eiropas tranzītvalstīm – Austriju, Bulgāriju, Ungāriju un Slovēniju. Jūnija sākumā EK ieteica apturēt gāzesvada būvdarbus, iekams projekts neatbildīs ES Enerģētikas direktīvas noteikumiem. Projekts ir radījis nevienprātību ES dalībvalstu vidū, jo vairākas valstis atbalsta šī projekta īstenošanu.

Par projekta īstenošanas apturēšanu paziņojusi Bulgārija, bet Serbija atlikusi tā būvi.

ES aicinājusi visas 28 bloka dalībvalstis ieņemt kopēju nostāju pret Krievijas spiedienu gāzesvada “Dienvidu plūsma” jautājumā. “Eiropas Savienībai jārunā vienā balsī,” uzsvēris ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers, norādot, ka “mums vienmēr nav jāpiekāpjas krieviem”. “Krievi labi zina ES noteikumus, bet viņi tos nepieņem,” tiekoties ar ES kolēģiem, norādīja Etingers, piebilstot, ka “Dienvidu plūsmas” projekts “South Stream” nevirzīsies uz priekšu, kamēr Krievija nemainīs kursu attiecībā uz politisko krīzi Ukrainā atbilstoši starptautisko tiesību normām un nebūs gatava konstruktīvai sadarbībai saskaņā ar ES likumiem.

Bilts uzsver 
ES atbildību


Daļai ES valstu runājot par energoatkarības no Krievijas mazināšanu, citas dodas pretējā virzienā. ES dalībvalsts Austrija devusi galīgo apstiprinājumu Krievijas īstenotā gāzesvada projekta “Dienvidu plūsma” posma būvniecībai Austrijā. Attiecīgu vienošanos pirms nedēļas parakstīja Austrijas enerģētikas uzņēmums OMV un Krievijas firma “Gazprom”. Komentējot līguma parakstīšanu, OMV vadītājs Gerhards Roiss uzsvēra: “Eiropai ir nepieciešama Krievijas gāze, un nākotnē tā būs vajadzīga vēl vairāk, jo gāzes ieguve Eiropā samazinās (..) Es domāju, ka Eiropas Savienība to saprot.” Austrijā plānots izbūvēt gāzesvada posmu aptuveni 50 kilometru garumā, un gāzes piegādes varētu sākties 2017. gadā. Līgums paredz, ka būvniecības izmaksas 200 miljonu eiro apmērā vienādās daļās segs OMV un “Gazprom”. Kopējās “Dienvidu plūsmas” gāzesvada izmaksas tiek lēstas 40 miljardu dolāru apmērā. “Šis projekts nav vērsts ne pret vienu, bet tiek veikts enerģētikas stabilitātes interesēs Eiropā kopumā, tāpēc to nevajadzētu politizēt,” uzrunā Vīnes Tirdzniecības palātā apgalvoja Krievijas prezidents Putins. “No sankcijām neviens neiegūs; tās nevienam nepalīdz pelnīt,” pēc tikšanās ar Putinu Vīnē paziņoja Austrijas prezidents Fišers, piebilstot, ka Austrija ir pret jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, ziņo Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”.

Austrijas Zaļo partijas vadītāja Eva Glavišniga paudusi nožēlu, ka Putins nav uzrunājis Austrijas parlamentu, jo “kritisks dialogs” acīmredzot nav bijis vajadzīgs, raksta “thelocal”. Viņasprāt, Austrijas vēlme kļūt par Krievijas gāzes sadales punktu Eiropā tikai saglabātu un pat palielinātu atkarību no Krievijas naftas un gāzes.

Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, komentējot Austrijas un Krievijas noslēgto gāzes darījumu, uzsvēris, ka “Putins grib sašķelt ES, jo ir iedzīts stūrī”. Viņš pauda skepsi par to, ka Krievija varētu sadarboties Ukrainas konflikta atrisināšanā, jo Maskava turpina vērienīgu propagandas karu un nav reālu liecību par robežas slēgšanu kaujiniekiem un ieročiem, nosodot Austrijas noslēgto līgumu ar “Gazprom”, paziņoja Bilts ES ārlietu ministru apspriedē Luksemburgā. “Kontakts ar Krieviju ir svarīgs, taču tai jābūt ES atbildībai, nevis Austrijas,” uzskata Zviedrijas ārlietu ministrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. “Austrija pretēji ES ieteikumam deva galīgo apstiprinājumu Krievijas īstenotā gāzesvada projekta “Dienvidu plūsma” posma būvniecībai Austrijas teritorijā. ”
    – – – – – – – – –
    Liekas, ka ES valstis sadalās 2 grupās: tās, kuras nododas polītiskai prostutūcijai iepretim Krievijai, un tās, kurām galvenais ir valstiskā neatkarība.

  2. Es ceru kāds no politiskās elites uzdrošināsies uzdot jautajumu, par nodevīgo ES ligumu ar Krievijas GAzpromu par gāzes piegādi un gāzes vada cauruļu nodošānu Krievijas īpašumā. Kur un kā darbojas eiropas savienības direktīvas par diversifikāciju, kas tiek uzspiestas LAtvijai, bet ne Austrijai.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+