Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. februāris, 2013
Drukāt

Kas posta dzīvības kokus

Foto-LETAFoto-LETA

“Man dārzā apmēram 30 gadus aug dažādas tūjas. Pirms trim gadiem vienam dzīvības kokam sāka dzeltēt skujas, nākamajā gadā tas nokalta. Koku nozāģēja, bet no stumbra izauga divas veselīgas atvases, tās ir zaļas un aug labi. Šogad apmēram 5 m attālumā no nozāģētās tūjas strauji sāka dzeltēt nākamā.

 

Vai tā ir kāda infekcijas slimība, kas varētu skart arī pārējos dzīvības kokus? Dārzā tie stādīti dažādās vietās, visi ir skaisti zaļi un labi noauguši. Varbūt dzeltēt sākušo tūju vēl ir iespējams glābt?
” Aija Grīsle Tukumā

 

Pēc stādaudzētavas “Sakstagals” vadītājas Zaigas Graudiņas domām, tūju dzeltēšanu izraisījusi kāda sēņu slimība. Par to var pārliecināties, nozāģējot nokaltušo koku: ja koksnē redzama trupe, pie vainas ir sēne. Tad arī līdzās augošās tūjas jau ir bojātas, Lai apkarotu slimību, bojātos kokus nozāģē un celmus nomizo, cik zemu vien iespējams. Ja sēnei atņemta dzīvestelpa un barošanās vieta, tai būtu jāiznīkst. Ja iznīcina infekcijas perēkļus, 6 – 7 m attālumā augošie koki parasti paliek sēnes neskarti.

LVMI “Silava” vadošais pētnieks Tālis Gaitnieks norāda, ka tūjas var bojāt sēne, kas attīstās uz koku saknēm (piemēram, pie mums ļoti plaši izplatītā asinssarkanā sīkpiepe). Ja tā, celma mizošana nekā nedos, jo sēnes micēlijs dzīvotspēju saglabā vismaz 40 gadus. Lai pasaudzētu pārējos skujkokus, viņš iesaka rīkoties radikālāk, proti, siltajā gadalaikā izrakt celmu (pusmetra vai metra dziļumā). Nav jābēdā, ka augsnē paliek sīkās saknītes – ar laiku tās izžūs un zaudēs dzīvotspēju. Inficētais celms pat nav jāsadedzina, pietiek nolikt saulē, lai izkalst.

Lai precīzi noteiktu, kas tā ir par sēni un kādi aizsardzības pasākumi jāveic, ieteicams paņemt koksnes paraugu un nogādāt to LVMI “Silava” Meža mikoloģijas laboratorijā (Salaspilī, Rīgas ielā 111).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+