Timura Subhankulova foto

Ķimele atgriežas pie Ibsena “Leļļu nama” 1

Trešdien, 29. martā, Jaunā Rīgas teātra (JRT) Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisores Māras Ķimeles jaunākais iestudējums – Henrika Ibsena “Nora (Leļļu māja)”.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Lasīt citas ziņas

JRT skatītāji ar Henrika Ibsena (1828–1906) radīto Noru jau ir pazīstami – 2003. gadā Māra Ķimele iestudēja izrādi “Nora” Lielajā zālē. Jaunais iestudējums norisināsies citos apstākļos – Mazajā zālē, kur viss ir intīmāk, tuvāk, tiešāk. “Jau vairāk nekā simt gadu turpinās šis Ibsena stāsts par to, ko mēs viens ar otru darām, un par to, ko ļaujam ar sevi darīt. Mazās zāles tuvplāns dod iespēju Helmera dzīvoklī justies kā savējā un izdarīt izvēli – izvilkt vai neizvilkt skeletu no skapja,” šādu izvēli pamato režisore Māra Ķimele.

Gluži tāpat kā mūsdienu ģimenes, Nora un Helmers dzīvo laimīgā laulībā. Septiņus gadus to nekas neaptumšo, bet tad ierodas draudzene Kristīne, kurai Nora atklāj ilgi glabātu noslēpumu… 2006. gadā, pieminot Ibsena nāves simto gadadienu, “Leļļu nams” bija visbiežāk iestudētā luga pasaulē.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Tas laikam ir diezgan unikāli, kad vienu un to pašu lugu vienā un tajā pašā teātrī viens un tas pats režisors iestudē otrreiz?
Māra Ķimele: Pirms četrpadsmit gadiem izrādi veidojām pilnīgi par citu tēmu – par nepareizo soļu apzināšanos. Un Lielajā skatuvē cits svars arī vizualitātei, kuru īpašu padarīja scenogrāfs Miķelis Fišers. Iestudējot lugu, lai cik zināma tev tā arī būtu, katrreiz sāc no nulles. Brien šo taku kā pirmoreiz. Ibsens ir tik bagātīgs, viņa lugās ir ļoti daudz ko spēlēt, gluži kā simfonijā atklājamas vairākas tēmas, vari izcelt vienu, otru vai trešo, un tas nebūs pretrunā ar lugu. Šajā, topošajā izrādē tuvplānā izsekojam Noras un Tūrvala attiecībām, stāstam par pakļaušanu un pakļaušanos. Pirms simts gadiem Eiropā vīrieša tiesības pakļaut sievieti akceptēja valsts, arī Latvijā Aspazijai vajadzēja runāt par to, ka sieviete nav kaut kāda mājai piederīga govs un viņa arī varbūt kaut ko vēlas… musulmaņu zemēs vēl šobaltdien vīrietim ar likuma spēku ļauts valdīt pār sievieti, bet mēs attiecību modeli varam izvēlēties paši.

Pilnu sarunu ar režisori Māru Ķimeli, aktieriem Janu Čivželi un Ivaru Krastu lasiet 28. marta “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.