Kino trofejas 0
No 24. aprīļa veselu nedēļu būs skatāma kino programma, kas iegriezīs laika ratu. “Kino trofejas” atklāj tās kinolentes, kas pēckara laikā bija skatāmas Latvijā, un šo programmu pavada arī izstāde, kas apskatāma Rīgas Kino muzejā līdz pat rudenim.
Viens no daudzajiem pasākumiem, kas Rīgu kā Eiropas galvaspilsētu iezīmē kultūras kartē, ir Rīgas Kino muzeja kūrētais pasākums “Kino trofejas”, kas atklāj, kā kino skatījās pagājušā gadsimta 40. un 50. gados un kādas filmas mājup ar uzvaru pārveda padomju karavīri. Kino jau tobrīd bija izpelnījies vērā ņemamas izklaides statusu, un politiskā režīma maiņa radīja korekcijas arī filmu distribūcijā, kurā parādījās arī t.s. trofeju filmas – kinolentes, ko padomju karavīri atveda no Vācijas, un laupījumā bija gan pašu vāciešu, gan itāliešu, arī amerikāņu filmas, ko bez titriem un bieži vien sliktā kvalitātē drillēja nedēļām ilgi. Taču tās iegūla pēckara sabiedrības atmiņās, un ne viens vien aizmiga, prātā atskaņodams Zāras Leanderes izpildītās dziesmas vai sapņodams par tādiem pašiem piedzīvojumiem, kādi “1000 un vienas nakts” iedvesmotajos piedzīvojumos aiznesa pirmo indieti Holivudā Sabu. Tāpat programmā neiztikt bez propagandas kinolentēm, eksotikas un režīmu cildinošiem darbiem, kā arīdzan kinožurnāliem – toreiz bez to demonstrēšanas nesākās neviens kinoseanss, kā arī padomju kinolentēm un filmām, kas tapušas 50. gados un nu atzītas par klasikas plauktam piederīgām, toreiz cīnījās par vienkāršā cilvēka pareizo morālo noskaņojumu.
Visa programma un seansu laiki atrodami Rīgas Kino muzeja mājaslapā www.kinomuzejs.lv, bet biļetes var iegādāties “Biļešu servisa” un kinoteātra “Splendid Palace” kasēs; cenas nav astronomiskas, un, piemēram, abonements uz piecām filmām maksā 16 eiro (studentiem, skolēniem un pensionāriem – 12 eiro). Visa aktuālākā informācija: Facebook: @Rīgas Kino muzejs / Riga Film Museum, Twitter: @KinoMuzejs.
Obligātais minimums
Mana sapņu meitene (1944, Vācija)
Viena no trofeju filmu programmas naglām! Vācijas propagandas kinolente ar Mariku Reku galvenajā lomā ir tipisks kino eskeipisma piemērs, kā arīdzan nacistiskā režīma atbilde Holivudas mūzikliem, kas, kalpojot par piemēru gan sižetiskajam, gan horeogrāfiskajam karkasam, ļāva uz pāris stundām aizmirsties no kara šausmām.
24. IV 18.00, 26. IV 15.30
Maksa par bailēm (1957, Francija)
Antiamerikāniskais uzstādījums šo drāmu liedza iekļaut ASV kinoiznomā, taču neliedza kļūt par iedvesmu diviem rimeikiem, kas gan nedaudz novirzījušies no Žorža Arno romāna notikumiem, tomēr saglabā Alfrēda Hičkoka cienīgu spriedzi. Filma padarīja par zvaigzni tobrīd mūzikhola dziedātāju Īvu Montānu, kurš “Kino trofeju” programmā skatāms arī dokumentālajā filmā “Dzied Īvs Montāns” (1957, PSRS).
27. IV 15.30, 29. IV 20.30
Jautrie zēni (1934, PSRS)
Daudz drillēta televīzijā, tomēr ne mazāk būtiska padomju kino kontekstā ir Grigorija Aleksandrova muzikālā komēdija – sava žanra pirmā bezdelīga plašās kaimiņzemes kustīgo bilžu vēsturē, kas, braši nošpikota no amerikāņu labākajiem paraugiem, par zvaigznēm padarīja Ļubovu Orlovu un Leonīdu Utjosovu.
28. IV 15.30, 30. IV 20.30
