Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. jūnijs, 2015
Drukāt

Nedēļas nogalē Latvijas laukos durvis tūristiem vērs vairāk nekā simts saimniecību

Foto - Viesturs SprūdeFoto - Viesturs Sprūde

Atpūtas komplekss "Turbas" pie Ogres Mazās Juglas krastā

Nedēļas nogalē 13. un 14. jūnijā Latvijas laukos durvis tūristiem vēl plašāk nekā parasti vērs vairāk nekā 100 saimniecību – lauku tūrisma sētas, amatnieku darbnīcas, zemnieku saimniecības, vīna un alus darītavas, saldumu, siera un vēl visa kaut kā gatavotavas un audzētavas. Tā būs akcija “Atvērtās dienas laukos” – degustācijas, ekskursijas, radošās darbnīcas, izklaides par neikdienišķu, ļoti demokrātisku maksu.

Tāda veida akcijas ar mērķi parādīt pilsētniekiem, kāda ir dzīve “ārpusē”, reizē popularizēt lauku dzīvesveidu, veselīgu pārtiku un mājamatniecības produkciju notiek daudzviet Eiropā. Pagājušajā gadā “Atvērtās dienas laukos” Latvijā sarīkoja par ES fondu līdzekļiem, bet šoreiz lauku durvis vērušās ar Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu un sadarbībā ar “Latvijas valsts mežiem”.

Pasākuma organizētāja un asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele stāsta, ka pirmais pasākums izrādījies pieprasīts gan no uzņēmēju, gan tūristu puses. Tā tiek popularizēti nelielie ģimenes uzņēmumi, kas darbojas laukos un mazos izmērus kompensē ar atsaucību, viesmīlību un autentiskumu, jo citādi šajā biznesā nemaz nevar. Uzņēmēji sestdienas un svētdienas apmeklētājiem sola līdz 75% atlaidi nakšņošanai un līdz 50% laukos ražotajai produkcijai. Varēs aplūkot un varbūt pat paglaudīt vairāk nekā 20 dažādus savvaļas un mājdzīvnieku.

“Atvērto dienu laukos” piedāvājumu organizētāji sadalījuši vairākās daļās.

Tātad – “Gardie lauki” ar ēdamā un dzeramā gatavotājiem, “Maģiskie lauki” ar ezoterikas un dziedniecības piesitienu, “Zinātkārie lauki” ar eksotiskāku lopkopības un zemkopības nianšu iepazīšanu. “Ekstrēmie lauki” sola dažādas spēka un izveicības izklaides – staigāšanu uz koka kājām, jaunāko traktoru iemēģināšanu un virvju trases. “Prasmīgie lauki” veltīti amatu prasmei, bet “Slinkie lauki” – nesteidzīgai iešanai pirtī, ērtai gulēšanai un spoku redzēšanai. “Lauki Līgo!”, kā jau noprotams, palīdzēs sarūpēt cienastu Jāņu galdam, iemācīties siet sieru un darīt alu. Uzskaitīt visu, kas, kur un kā notiek, te nav vietas – informācija gūstama interneta vietnē “celotajs.lv” vai aizstaigājot līdz “Lauku ceļotāja” Rīgas mītnei Kalnciema ielā 40. Rīkotāji tāpat aicina pirms došanās ceļā sazināties ar nolūkotajiem saimniekiem un pieteikt apmeklējumu, lai tie var ieplānot uzņemšanu un izvairīties no “sastrēgumiem”. Tāpat jāatceras, ka pārtikas mājražotājiem var arī nebūt maksājuma karšu termināļa. Bet nu par dažiem šīs akcijas dalībniekiem.

Saldējuma kultūra

Sotnieku ģimenes apsaimniekotais uzņēmums “Skrīveru mājas saldējums” atrodams pašā Skrīveru centrā, savu slavu kaldinājis ar kādām 80 dažādu saldējumu receptēm un to, ka vēso gardumu un tā garnējumu gatavo gandrīz tikai no Latvijas izejvielām un vietējiem produktiem. Tāda nu bijusi saldējuma ražošanas iniciatora Voldemāra Sotnieka pirms kādiem desmit gadiem gūtā atziņa, ka nav vairs tik garšīgu saldējumu kā bērnībā – vienkāršu, bez ķīmiskiem stabilizatoriem un emulgatoriem. Nu trūkums labots, turklāt dažādos dullos veidos, izgudrojot pat sāļos saldējumus. Trauks ar kartupeļu saldējumu tomātu mērces pārlējumā vai mārrutku saldējums ar brētliņām un bietēm izskatās pēc tradicionālo salātu bļodas, taču patiesībā garšas ziņā brētliņa ar sāļu saldējumu iet kopā tīri labi un var pat tikt baudīta kā patstāvīga maltīte. Vēl no eksotikas ir biezpiena saldējums, zilā siera saldējums un Valmiermuižas tumšā alus saldējums. Atvērtajās dienās “Skrīveru mājas saldējuma” galvenā izklaide būs “saldējuma izēšanās” un īpašais piedāvājums – grilēti ēdieni ar sāļajiem saldējumiem, kādi publikai vēl nav piedāvāti. Izēšanās nozīmē tiesības par demokrātisku samaksu saņemt karoti un ēst saldējumu kaut visu dienu.

“Gotiņu” mājas

Pie savdabības un tradīcijām turas arī skrīveriešu Lūšu ģimene, kas jau gadus piecus kā pārņēmusi agrāko Skrīveru pārtikas kombinātu, kas slavens ar to, ka 1957. gadā pirmais Latvijā sācis ražot konfektes “Gotiņa”. Kad ar “Gotiņām” vajadzēja apgādāt visu PSRS, Skrīveros gadā saražots 650 tonnu un uzņēmumā strādājuši 250 darbinieki.

Tagadējie saimnieki teic, ka netiecas pēc lieliem apjomiem, jo galvenais ir saglabāt kvalitāti. Skrīveru pārtikas kombināta idejiskie mantinieki uzsver, ka no visām tieši viņu “Gotiņas” ir autentiskākās, no īsta piena un sviesta ražotas, rokām darinātas un saiņotas. Sākotnējās receptūras ir saglabātas, un “Gotiņu” masa tiek vārīta uz dzīvas uguns, maisot ar menti. Vārītājam jāmāk noķert momentu. Ja pārvāra – konfekte ir cieta, ja izvāra par maz – par mīkstu un vairs nav ietinama papīrā. Lazdu riekstus “Gotiņām” grauzdē paši.

Lai jūs nebaida, ka padomju laika vecajā muižas spirta brūzī un ūdensdzirnavās ierīkotais Skrīveru pārtikas kombināts no ārpuses izskatās diezgan bēdīgi, kā jau daža laba padomju laika godība. Saimnieki atjaunošanu veic pakāpeniski un agrākajā uzņēmuma sarīkojumu zālē, kur tiek gaidīti apmeklētāji, viss ir kārtībā. Izrādās, ir arī tāds vaļasprieks kā “Gotiņu” papīriņu kolekcionēšana. Uzņēmuma muzejā apskatāmie konfekšu papīriņu albumi liecina, ka mūsdienās visai daudz korporatīvu klientu pasūta savas, īpaši iesaiņotas “Gotiņas” – uz firmu jubilejām, reklāmas nolūkos, kāzām un kristībām. Tā ir maza uzņēmuma priekšrocība – uztaisīt kaut vai pāris kilogramu īpašu “Gotiņu”. Pēc pasūtījuma esot taisīts pat viens kilograms, kurā satilpst 65 ­konfektes.

Nākotnes plānos ir atjaunot padomju laika deficīta – austrumu salduma “Krējuma pagale” – ražošanu un arī pie Skrīveru “Limonādes” patlaban tiekot strādāts. Lūšu ģimene par savu misiju tāpat uzskata pamesto fabrikas korpusu sakārtošanu un ēku atjaunošanu kā muižas laikos. Tikmēr nedēļas nogalē apmeklētājiem tiek solīts galvenā konfekšu meistara stāsts par “Gotiņu” tapšanu un rokas izmēģināšana tikai šķietami vienkāršajā konfekšu tinēja darbā. Protams, arī “Gotiņu” garšošana.

“Turbu” pasaule

Vidusmēra latvietis, ja vien tam negadās piedalīties savas darbavietas korporatīvajos pasākumus vai kāzās, nez vai zina, kā izskatās lielajos viesu namos. “Atvērtās dienas laukos” piedāvā tur ielūkoties un varbūt pat noskatīt vietu nākotnes atpūtai. Turklāt ir taču interesanti vienkārši paraudzīt, ko laukos spēj uzņēmīgi un prasmīgi ļaudis, varbūt pat aizgūt kādu praktisku ideju. Ka panīkušu un pussabrukušu saimniecību var pataisīt par labiekārtotu atpūtas vietu vairākiem tūkstošiem cilvēku, iespējams pārliecināties atpūtas kompleksā “Turbas” pie Ogres Mazās Juglas krastā.

“Turbas” tūrismā ienākušas 1998. gadā ar vienu mazu pirtiņu un no tā laika tikai augušas. Saimnieks Kaspars Bramanis 20 ha lielo platību pakāpeniski apgādājis ar vairākiem viesu namiem un atsevišķām guļbaļķu ēkām, pirtīm un labiekārtotu vietu sporta spēlēm līdz 2000 cilvēkiem. Minhauzena mednieku dienās 2007. gadā tur saplūdis pat 5600 ļaužu. Pēc krīzes vairāk par 2000 gan vairs nesavācoties. “Turbu” spēks ir daudzpusībā – bijušajā zirgu stallī iekārtots viesu nams “Brakas” ar sarīkojumu zāli apakšā un numuriņiem augšā. “Četri vēji” ir trīszvaigžņu viesnīca ar semināra telpām. Ir pirtiņa ar vīna pagrabu. Tātad kompleksā kopumā ir ap 250 gultasvietu, 24 kempinga un 7 brīvdienu mājas, divas pirtis, divi viesu nami, divas vietas lielāku pasākumu rīkošanai. Bet, ja tas viss jums vienaldzīgs, nogāzē pie Mazās Juglas slejas arī 800 gadu senais Turbu diž­ozols, viens no lielākajiem Latvijā un otrs augstākais.

 

Pievienot komentāru

Līgavas kā ziedi jaunā kāzu kleitu kolekcijā2017. gada pavasara-vasaras sezonu gaidot, kāzu modes zīmols "Ingrida Bridal" ir nācis klajā ar jaunāko kāzu kleitu kolekciju "Blooming Flowers".
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+