Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. augusts, 2016
Drukāt

Knuts Skujenieks: Latvija ir ļengana valsts? (29)

Foto:Timurs SubhankulovsFoto:Timurs Subhankulovs

5. septembrī 80. dzimšanas dienu svinēs izcilais dzejnieks, atdzejotājs un literatūras kritiķis Knuts Skujenieks. Latviešu literatūras klasiķis. Spilgta radoša personība, kura dzīve iedvesmo, bet viņa vārdi rosina aizdomāties.

Intervijā “Kultūrzīmēm” Knuts Skujenieks atklāj savas pārdomas par Latvijas likteņiem, kā arī to, kāpēc Latvija, tēlaini runājot, viņam liekas ir kā ļengana valsts. “Tam diemžēl ir objektīvs pamats. Tikai paskatieties – Igaunijai ir sabiedrotie. Lietuvai – reizēm ir, reizēm nav, bet vispār jau ir! Savukārt Latvijai – nav! Somi pietiekami mācījuši igauņus, poļi – leišus. Bet latvieši ir kūlušies, kā nu pratuši. Neviens jau netaisīja tik traku 20. gadsimta vēsturi kā latvieši. Manuprāt, dažā labā brīdī viņi paši sevi sūtījuši uz apkaušanu.”

Intervētājas, dzejnieces Liānas Langas, vaicāts, “vai tā nav tāpēc, ka Latvija nav paveikusi arī pārmaiņu laiku mājas darbu kā Igaunija un Lietuva, proti, attīrījusies”, Knuts Skujenieks atbild: “Nav, nav pienācīgi to izdarījusi. Jo kas mums tagad ir? Cilvēkiem viena izeja – emigrēt. Emigrējušo ir ap 30%, un tas var novest līdz Latvijas iznīcībai! Samācījušies no lielajiem, ka vienīgā vērtība ir nauda. Nu labi, pie mums jau pārāk daudz nopelnīt nevar… Mēs nekad nebūsim sevišķi bagāti, bet lieta tāda, ka tas arī mums nebūtu vajadzīgs! Mums ir vajadzīgs stabils pamats zem kājām.” Cita starpā dzejnieks arī uzsver: “Drausmīgā mīlestība uz naudu man ir grūti saprotama. Jo jēga jau nav naudā, bet tajā, ko ar to var izdarīt.”

Liānas Langas sarunu ar Knutu Skujenieku lasiet 30. augusta “Kultūrzīmēs” vai arī e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. “Drausmīgā mīlestība uz naudu man ir grūti saprotama. Jo jēga jau nav naudā, bet tajā, ko ar to var izdarīt.”
    ==================================================================
    Skujenieka kungam noderētu vēlreiz izlasīt I. Ilfa un J. Petrova romānu “Zelta teļš” (1933) un P.Rozīša “Ceplis” (1928). Gan J.Staļinam, gan K.Ulmanim izdevās radīt “stabilu pamatu”, lai gan uzdevums likās neizpildāms.

  2. Taisnība!!! Tieši stabilais pamats ir vajadzīgs , bet nav!

    • Ir tāda lieta, ka pirmais kapitāla uzkrājums vienmēr ir mežonīgs, tas ir kā likums. Pēcāk tas var kļūt normāli civilizēts.
      ==================================================================
      Normāli civilizēts – tas nozīmē, ka “1% kontrolē >50% sabiedrības bagātību” Tomas Piketti/Thomas Piketty:”Capital in the Twenty-First Century.”
      Būsim reāli, pilsonīši – neuzķersimies uz skujenieku vecajām pasaciņām!

  3. Slavenais gaišreģis Eižens Finks atgādina un saka – Nacionālu valsti Latviju mēs likumīgi atjaunosim izpildot 1996.g. Likumu ;PAR LATVIJAS DEOKUPĀCIJU-, kad krievi un žīdi atstās Latviju un latviešiem atdos visu sazagto…(fan_flag) :)) (sun) ..īpašs sveiciens Ivanam /Jonim/ Urbaniķim !

  4. “Diemžēl lauki – mūsu pamats – ir iznīcināts.” LV portālam: LIDIJA LASMANE-DOROŅINA (14.06.2013.)
    ==================================================================
    Par ko smaida dzejnieka kungs? Kam bija jānotiek pēc padomju Kriminālkodeksa un Konstitūcijas atcelšanas – tas arī notika – valsts kļuva ļengana. To pat J.Peters apjēdza, tikai politkorekti noklusēja:
    “….Atmodas sākumā biju pārlieku gļēvs, lai skaļi atzītu to, ko klusībā zināju, – ka mums ies ļoti grūti. Toties Knuts Skujenieks nebaidījās – viņš ir mūsu izcilākais politologs, kura lielākā augstskola bija septiņi gadi izsūtījumā Mordvijā. Tikai viņš uzdrošinājās Amerikā 90. gadu sākumā trimdas latviešiem uz jautājumu, kā lai palīdz atjaunotajai Latvijai, atbildēt: sāciet vākt naudu nabagmājām.”
    Kdiena/Lilit. 2011. gada 9. decembris

  5. Nav tik traki kā cienījamais Knuts teic; neatceros, kurš no sabiedrībā pazīstamajiem cilvēkiem šo teicis, bet patiesība ir sekojoša: “Igauņi vienmēr skatījušies uz somiem un vēlējušies dzīvot tikpat labi kā somi, leiši mēģinājuši sacensties, lai dzīvotu tikpat labi kā poļi, bet latviešu mērķis bijis – nedzīvot sliktāk kā Krievijā!”

  6. LATVIETIS LATVIJĀ Atbildēt

    Latvija nekad nebūs vairs brīva,kā no1918.g.-1940.g. Jo visa ekanomiskā sistēma ir iznīcināta.
    Bija PSRS tagad ES ko saka to mūsu (biedri-kungi)dara. Tautai no savas Zemes jāmūk projām
    jo visiem darba nav. Brīvvalsts laikā brauca uz Latviju strādāt no citām zemēm- bet tagad jāmūk…

  7. Pie valsts varas ir lielākoties zagļi.

  8. [Roberts] Zīle: pēdējais laiks doties Rietumu virzienā (LA, 24.09.2010.)
    ==================================================================
    25 gadu neatlaidīgs “attīrīšanas” darbs kādam par sasniegtajiem 30% ienesis savus 30 sudraba grašus:
    ” [Konstantīns] Pupurs pauž uzskatu, ka LTF savu mērķi sasniegusi – “pataisot mūsu tautu un zemi par pliku un nabagu, piespiežot cilvēkus masveidīgi braukt prom no savas dzimtenes”. (Delfi, 4.10.2013.)

  9. Nekādu lielu atšķirību starp mūsu valstīm neredzu. Visās trijās tauta kalpoja okupācijas režīmam un ja interesējusies par atbrīvošanas cīņām, tad tik daudz, lai tas neapdraudētu karjēru. Atšķirība iekš tā, ka uz Latviju, pateicoties tās nozīmei ir bijis lielāks spiediens un tāpēc tauta vairāk sakropļota. Tos, kas okupācijas režīmam parakstījuši vajadzīgus dokumentus ir bijis pietiekoši daudz kā leišiem, tā arī igauņiem.

  10. Cilvēkiem viena izeja – emigrēt.
    =================================================================
    Uzreiz jūtams – “mūsu”aprindu cilvēks:
    “Tas, ka Latvijas diaspora pasaulē ir paplašinājusies, kļuvusi lielāka, nekādā gadījumā nav Latvijas zaudējums, tas ir ieguvums, jo tie ir Latvijas vēstneši plašajā pasaulē, intervijā aģentūrai LETA [21.08.2016.]sacīja aizejošais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā, nākamais vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

  11. Nevis ljengana,bet izniicinaata.

  12. Pirmā ļenganuma pazīme – nespēja izbērt čekas maisus… Tas rādis spēju skatīties nākotnē un brīdinājums – nepārdodies… Bet te arī ZZS un zemessargiem noņemtas šautenes – varbūt tas ir saistīts?

  13. Tieši tā – absolūta taisnība. “Attīrīšanas” process turpinās – turpinās procesa piesedzēju vāvuļošana. Noder atcerēties, kā plānoja “attīrīt” Latviju 1944.-1945.g. nacisti un Ostlandes darboņi Dangeru un Bangerski priekšgalā. Vismaz
    1 500 000 vēlās evakuēt ( LA, 6.09.1994. “Latvija kāškrusta varā…), ko arī daudzi iz radošās inteliģences atbalstīja. Ko ta brīnīties par evakuācijas atsākšanos pēc 1991.g.? Viss notiek….

  14. Absolūta taisnība visam,ko viņš saka.

    • Tieši tā – absolūta taisnība. “Attīrīšanas” process turpinās – turpinās procesa piesedzēju vāvuļošana. Noder atcerēties, kā plānoja “attīrīt” Latviju 1944.-1945.g. nacisti un Ostlandes darboņi Dangeru un Bangerski priekšgalā. Vismaz
      1 500 000 vēlās evakuēt ( LA, 6.09.1994. “Latvija kāškrusta varā…), ko arī daudzi iz radošās inteliģences atbalstīja. Ko ta brīnīties par evakuācijas atsākšanos pēc 1991.g.? Viss notiek….

  15. pilnīgi piekrītu Atbildēt

    Un tas “ļenganums” nak no fakta, ka te vēl valda vecie padomiskie kangari, nevis jauni patriotiski latvieši.

    • Bet vai tie jaunie latvietīši nav dauni, idioti, deģeneri, kā bildēs nāk visur, kur kāds jaunais latvis redzams uz foto? Man teikt, ka ar latvjiem kaut kas nav labi- tādi lopiski visur.

  16. Pareizi, es arī neesmu dzirdējusi par viņa darbiem. Laikam latviešu kārtējā darbība slavēt tos, kuri nekādu slavu nav pelnījuši un noklusēt patiešām lielus vīrus.

    • Atbildot uz šo komentāru, nevar saprast: raudāt vai smieties. Knuta Skujenieka dzeju komponējuši pazīstami komponisti no Raimonda Paula un Imanta Kalniņa līdz Uģim Rozem un Goran Gora Viņš ir arī viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu atdzejotājiem; Knuta Skujenieka mūža laikā sakrātā bibliotēka uzdāvināta LNB. Izsmeļošs viņa darbu saraksts šeit: https://kopkatalogs.lv/F/7SN9C1N3HD2PRHXLJD5RFNHE4HA8Q9JDA3GFJLQKCST24FJCUJ-20681?func=short-jump&jump=000001

    • Toties tu esi labi dzirdējusi Pētera un Paula darbus, kuri teicami kalpojuši okupācijas režīmam.

    • Nav svarīgi, Inese Salnāja, ka neesat dzirdējusi par dzejnieku, atdzejotāju un kritiķi Knutu Skujenieku. Svarīgi tas, ka neatrodat laiku aiziet uz bibliotēku. Tas ir pasākums, par ko nav jāmaksā.
      Latviskāk pasacīt nevaru.
      Manuprāt, kultūras cilvēku nonievāšana ir valsts ļenganums. Nav grūti sist visus pēc kārtas, pret dzejas darītāju, valodu zinātāju, valstiskuma, demokrātijas idejas paudēju, tālāknesēju – kaut nedaudz cieņas pret cilvēku, tas nu būtu vismazākais, ko katrs var izdarīt. Ja ir vēlēšanās sagaidīt vismaz Latvijas simtgadi. Vismaz tos nieka simts gadus godājot, ko praktiski latvietis pavadījis sitot, kaujot, kolaboracionējot, atsēžot psihslimnīcās, lēģeros, sagandējot veselības, no trimdas atgriežoties, ieroci nepaceļot, vājāko aizstāvot, pa muti sadodot, nododot, pielienot, stukačojot, nomirstot par brīvu valsti, sakožot zobus un pēdējo kapeiku sagramstot, puķi dobē iestādot, govij pupus notīrot pirms pienu ņem, muti nomazgājot pirms otram kož, koplietošanas tualetē ūdeni noraujot, nespļaujot un vājo nesitot, strādājot un ticot, ka tāda laimīgā zeme reiz būs… Pārējais ir zināms un kā sviestarmaizi apēdams.

  17. It kā estiņi vai leiši nebraukt peļņā uz ārzemēm…

  18. Nav ko vainot LATVIJU,
    ja tagadeja iluzija par Valsti ir l,engana.

  19. Nosaukt šo vīreli par latv.lit.klasiķi ir tas pats, kas iespļaut sejā latviešu literatūrai, sākot ar abiem brāļiem un beidzot ar Kaijaku. Āksts, kas tika tiesāts par huļigānismu un pēc cietuma tagad tēlo disidentu. Protams, neviens nevar pateikt, ko šis vīrelis ir sarakstījis.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+