Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. jūlijs, 2013
Drukāt

Ko iesākt, ja tavā dzīvoklī deklarējusies “mirusī dvēsele”?

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Saņēmu dzīvokļa rēķinu un pēkšņi konstatēju, ka vairs nemaksāju par diviem, bet gan trim cilvēkiem, kuri pierakstīti manā adresē. Zvanīju uz namu pārvaldi, tur paskaidroja, ka manā dzīvoklī tagad esot deklarējies vēl viens un, ja es ar to neesmu mierā, tad pašai jārīkojas, lai no viņa tiktu vaļā. Ko man tagad darīt? Vai šis cilvēks saņems sodu par tādu rīcību? 
Lilita Rīgā

 

Dzīvesvietu Latvijā var deklarēt ļoti vienkārši – dažu minūšu laikā elektroniski, taču tikt vaļā no šādas nelikumīgi iedeklarējušās personas gan tik ātri neizdosies.

Ja radušās bažas, ka jūsu dzīvesvietā kāds deklarējies nelikumīgi, par šo faktu vispirms der pārliecināties. Visātrāk to var noskaidrot interneta portālā Latvija.lv, sadaļā “Manā īpašumā deklarētās personas”. Ja informācija apstiprinās, mājokļa īpašniekam, valdītājam vai īrniekam ir tiesības lūgt anulēt šīs personas deklarēto dzīvesvietu. Tādā gadījumā jāraksta iesniegums pašvaldībai un jālūdz pārbaudīt ziņas par īpašumā deklarētajiem cilvēkiem. Iesniegumā jāuzrāda persona, kura nelikumīgi deklarējusies (vārds, uzvārds, personas kods, adrese, no kuras vēlaties to izdeklarēt), un citas ziņas, kas ir jūsu rīcībā.

Atgādinām, ka “Dzīvesvietas deklarēšanas likuma” 12. pants nosaka: ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis (vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona), deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas vai arī šai personai nav tiesiska pamata tur dzīvot.

Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, par to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi laulības, radniecības vai citā likumiskā un līgumiskā ceļā. Dzīvesvietas maiņas gadījumā personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā vietā, deklarēt to attiecīgajā iestādē. Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, pienākums skaitās izpildīts, ja deklarētājs sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistrā.

Likums paredz, ka dzīvokļa īpašnieks var prasīt arī ģimenes locekļu dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja viņi nepilda likumā noteiktos pienākumus (piemēram, nesedz daļu no apsaimniekošanas un komunālajiem maksājumiem), kā arī necienīgi izturas pret īpašnieku (rupji apvaino viņu vārdos vai darbos, tīši nodara mantisku zaudējumu, apdraud dzīvību vai atstāj viņu bezpalīdzības stāvoklī, ja bija iespējams palīdzēt). To iespējams darīt arī tad, ja persona atrodas ilgstošā prombūtnē un nav vienojusies par dzīvokļa lietošanas tiesību saglabāšanu.

Elektroniski parakstītu iesniegumu Rīgas pašvaldībai iespējams nosūtīt tiešsaistē Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā, autorizējoties ar internetbankas starpniecību, personības apliecību vai droša e-paraksta viedkarti, kā arī ar Apmeklētāju pieņemšanas centra izsniegtu lietotājvārdu un paroli. Iesniegumu var nosūtīt, izmantojot portālā piedāvāto e-pakalpojumu “Edoc iesniegšana”.

Pašvaldībai ir tiesības pēc savas iniciatīvas un pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, to atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām un noskaidrot, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu attiecīgajā adresē.

Pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma pašvaldības Deklarētās dzīvesvietas anulēšanas komisija veic pārbaudi un ziņu anulēšanu vai atteikumu to darīt. Ja komisija pieņem lēmumu par anulēšanu, šis fakts jādara zināms Iedzīvotāju reģistrā.

Persona, kura nelikumīgi deklarējusies, nekādu sodu gan nesaņem, ja vien par sodu neuzskatām to, ka deklarēšanās anulēta. Ja ziņas ir anulētas un cilvēks mēneša laikā nedeklarē savu dzīvesvietu citur, tad uzskata, ka viņš dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kur pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.

Faktisko dzīvesvietu reģistrē arī tad, ja ziņas saņemtas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai citām personām. Jāatceras, ka reģistrētā dzīvesvieta gan nav tas pats, kas deklarētā dzīvesvieta. Tas nozīmē, ka personai joprojām saglabājas pienākums deklarēties. Ja cilvēks to nav izdarījis, viņam liegta savlaicīgas informācijas saņemšana, palīdzība no valsts un pašvaldības, kā arī citas iespējas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+