Tehnika
Auto un moto

Kādam autobraucējam pirms Jāņiem gadījās divkāršas “ziepes”. Ko no šā būs mācīties? 9


Riteņbraucējam vienmēr taisnība? Avoti: “Google maps”, “openclipart.org”, Riharda situācijas apraksts.
Riteņbraucējam vienmēr taisnība? Avoti: “Google maps”, “openclipart.org”, Riharda situācijas apraksts.
Ata Jansona fotomontāža

Kādam zēnam (sauksim viņu mazliet izmainītā vārdā par Rihardu, jo juridiskais strīdiņš vēl nav beidzies) pirms Jāņiem gadījās divkāršas “ziepes”. Paldies Dievam – bez smagām traumām vai ar bankrotu draudošiem zaudējumiem. Bet vienalga – sāpīgi. Un pamācoši.

 

Divritenim vienmēr taisnība

Tā nu sanāk. Kaut loģikas te maz. Rihards stāsta, kā šķietami gluži elementārā, absolūti mierīgā bezbriesmu situācijā gaidījis luksofora zaļo signālu, kurš ļautu viņam pagriezties no Slokas uz Kuldīgas ielu. Dzeltens, zaļš – uz priekšu! Ar tādu mērenu atkāpīti no labējā stāvokļa (citādi šajā mazliet atpakaļejošajā pagriezienā nemaz iebraukt nevar – nonāksi pretējā joslā), lēnītēm, uzmanīgi – gājējs jāpalaiž… Nu ceļš brīvs. Un – blīkš!!! Labajās durvīs ielido kas smags. Spoguļstikli šķīst, bleķi šņirkst, riteņbraucējs veļas. Un – kāda laime – ceļas.

Tiek sagaidīta policija, kura ar Rihardu pat nediskutē. Vainīgs. Taisni braucošam riteņbraucējam ir priekšroka. Policija palīdz velosipēdistam rakstīt paskaidrojumu un vaino tikai auto vadītāju. Nav “pārliecinājies par drošību”.

Tiešām nav. Bet – kā to bija iespējams izdarīt? Pirms manevra ne blakus, ne spoguļos neviena nav. Pagrieziena sākumā uzmanība dabiski koncentrējas brauciena virzienā. Turklāt spoguļi jau arī pagriežas, un Slokas ielas trotuāra apmale nonāk aklajā zonā. Nu nav iespējams to lidotāju ieraudzīt!!! Ja nu vienīgi apstājoties un izkāpjot…

Bet riteņbraucējs (kurš pats savā paskaidrojumā tomēr min – braucu ātri, apdzenot vairākas automašīnas, redzēju priekšā braucošo mašīnu, domāju, ka palaidīs, paspēšu…) redzēja visu. Nu labi – varēja redzēt. Gan lielu auto, gan ieslēgtu pagrieziena signālu, gan to, ka situācija ir tāda, kurā izmantot savas juridiskās priekšrocības ir neprāts.

Bet tā nu viņi dara. Ne jau visi, protams. Bet ar tiem dažiem ātrākajiem formālistiem pietiek, lai autovadītāja dzīve vasaras Rīgā kļūtu gauži grūta. Mums jāvar redzēt un paredzēt visu, mums jāvar skatīties vienlaikus trijos virzienos un divas vai trīs reizes, mēs nedrīkstam krustojumos braukt pa drošāko un komfortablāko trajektoriju, bet esam spiesti katram gadījumam (dullais ielīdīs!!!) krustojuma ieejā spiesties pie ielas labējās apmales, izejā nonākot uz ass līnijas vai pat pretējā joslā. Tā vajag. Citādi būsi vainīgs…

Nav te loģikas. Nav te divriteņu līdzatbildības. Atliek cerēt, ka likumdevēji šajā virzienā citugad piestrādās. Un mazaizsargātie kolēģi lieki neriskēs.

 

Vai tā ir īsta apdrošināšana?

Ziepes, kā jau ievadā teicu, šoreiz piedevām divkāršas. Pirmā daļa fiziski sāpīga riteņbraucējam un morāli Rihardam. Otrajā runa par naudu. Auto vadītājs esot vainīgs, cietis viņa paša auto, tādēļ šis nav OCTA gadījums. Un – izrādās – neko nedod arī Riharda nomātā auto KASKO apdrošināšana. Iznomātājs ir iekritis lamatās, kuras sauc “pašrisks”. Esiet tādēļ tikpat uzmanīgi kā krustojumos, arī apdrošināšanas līgumus slēdzot. Lētākais te nez vai būs labākais. Tas, protams, pasargās, ja auto tiks nozagts, ja smagā avārijā no tā pāri paliks tikai lūžņi. Bet tādās situācijās, kādā trāpīja Rihards, par visu maksās taupīgais (skopais?), kurš nav izlasījis, ka par bojājumiem līdz 500 eiro (konkrētajā gadījumā) viņš maksās pats. 500 – tas vēl nav pašrisku rekords. Pat tāda nopietna nomas firma kā “Avis” standarta līgumos (lētākajos) raksta pašrisku – 850 eiro. Un tikai dārgākajos nomas variantos tas ir nulle.

Tā, lūk. Ja esi izvēlējies lētāko, nāksies varbūt tomēr tajā Slokas ielā apstāties, izkāpt, visus tuvējos riteņbraucējus pasveicināt un garām palaist…

LA.lv