×
Mobilā versija
+6.6°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
8. maijs, 2016
Drukāt

Ko zinām par Poliju? Piedalies konkursā!

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Sadarbībā ar Polijas Republikas vēstniecību Latvijā “Latvijas Avīze” izsludina konkursu “Ko zinām par Poliju?”. Jautājumus uzdod Polijas Republikas vēstniece Latvijā Eva Dembska (attēlā).

Atbildes desmit dienu laikā (pasta zīmogs – 16. maijs) jāatsūta “Latvijas Avīzes” redakcijas vēstuļu nodaļai Dzirnavu ielā 21, Rīgā, LV-1010 (vai elektroniski, adrese vestules@la.lv).

Konkursa žūrijā ir “LA” un Polijas Republikas vēstniecības darbinieki. Vienāda punktu skaita gadījumā uzvarētājus noteiksim izlozē. Pareizās atbildes un rezultātus publicēsim 25. maijā. Konkursa laureāti saņems balvas no Polijas vēstniecības un trīs veicināšanas balvas no “LA” – mūsu apgāda izdevumus.

Lūdzu, noteikti uzrak­stiet savu vārdu, uzvārdu, vecumu, adresi un tālruņa numuru, lai varam ar jums sazināties par apbalvošanas dienu.

 

Polijas Republikas vēstniece Eva Dembska jautā:

1. Kurā gadā Polija pievienojās Eiropas Savie­nībai?

2. Kāda valūta ir Polijā?

3. Lūdzu, nosauciet piecas Polijas pilsētas.

4. Kādas ir Polijas valsts krāsas?

5. Kas bija Karols Vojtila?

6. Lūdzu, nosauciet vienu no Polijas Nobela prēmijas laureātiem.

7. Nosauciet Polijas un Latvijas kopīgus kaimiņus (valstis).

8. Lūdzu, nosauciet vienu no Polijas komponistiem.

9. Kāda ir Polijas garākā upe?

10. Sena Polijas galvaspilsēta ir …

11. Kāds svarīgs starptautisks nolīgums, kas saistīts ar Poliju, tika parakstīts Melngalvju namā?

12. Tradicionālais poļu ēdiens no kāpostiem ir …

13. Kas bija Ludviks Zamenhofs?

14. Lūdzu, nosauciet visslavenāko polieti Latvijā.

15. Kurš bija pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks?

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+