Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. aprīlis, 2015
Drukāt

KP: Elektrības tirgū nepietiekama konkurence; ST – pārmērīga sasaiste ar “Latvenergo” (7)

Foto: LETAFoto: LETA

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām vērtē pozitīvi, taču vēl esot nepieciešami uzlabojumi, lai veicinātu konkurenci.

Šodien preses konferencē KP vadītāja Skaidrīte Ābrama sacīja, ka KP nav konstatējusi ierobežojumus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai elektroenerģijas tirgū, taču pastāv būtiski riski, kas var mazināt uzņēmēju vēlmi sākt tirgot elektroenerģiju. Ābrama kā galveno risku norādīja AS “Sadales tīkls” atrašanos dominējošā stāvoklī un pārmērīgo sasaisti ar AS “Latvenergo”.

Ābrama norādīja, ka vislielāko konkurences spiedienu uz elektroenerģijas tirgus dalībniekiem var izdarīt patērētāju mobilitāte. Citu valstu pieredze pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām ļauj prognozēt lēnu, bet stabilu konkurences pieaugumu patērētāju interesēs.

Pēc KP informācijas, Igaunijā elektroenerģijas tirgus tika atvērts 2003.gadā un patlaban elektrību tirgo 15 uzņēmumi, turpretī Latvijā patlaban elektrību mājsaimniecībām tirgo četri uzņēmumi.

Savukārt Ziemeļvalstīs elektroenerģijas tirgus tika atvērts 90.gadu nogalē. Tā rezultātā, piemēram, Dānijā patlaban ir 53 tirgotāji, Somijā – 71, Norvēģijā – 117, bet Zviedrijā – 123. “Arī šajās valstīs lielākās tirgus daļas ir vēsturiskajam monopolam, kā Latvijā, taču šajās valstīs ir augusi patērētāju informētība par tirgu un mobilitāte,” piebilda KP vadītāja.

Ābrama arī atzina, ka elektrības cenas komponente, kuras ietvaros tirgotāji var konkurēt, ir neliela, tāpēc uzņēmumi par patērētāju izvēli var cīnīties ar citiem līdzekļiem – izdevīgākiem līguma nosacījumiem, kvalitatīvu apkalpošanu utt.

Viņa uzsvēra, ka galvenais konkurences virzītājs tirgū ir patērētāju mobilitāte, ko var veicināt ar vienotu tarifu kalkulatoru, vieglu līguma slēgšanu, vienotu rēķina piedāvāšanu, klientu apkalpošanas centru izveidi u.c.

Savukārt PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa norādīja, ka tirgotāju līgumos ir ietverti daudzi neskaidri un neprecīzi noteikumi. PTAC šogad jau saņēmis sešas patērētāju sūdzības un 30 patērētāju e-pastus, kuros lūgtas konsultācijas saistībā ar elektrības tirgotāju rīcību.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. ST pakalpojums par elektribas piegaadi dargaks ka rindaa ES valstiis maksaa par elektriibu kopaa.

  2. Latvenergo pats ražo elektrību un pārdod,bet ko ražo teiksim Šmidre viņam no kaut kā jāiepēk un tad jāpārdod un notiek dabas untumi sarauj vadus latvenergo pats salabo bet pārējiem par šo pakalpojumu ir jāmaksā,secinājumus izdariet paši.

  3. Un kur tā Konkurences padome bija, kad to “tirgu” sāka ieviest? Visi līgumu projekti, visa topošā situācija bija kā uz delnas! Tagad pēkšņi pamodušies un sāk kritizēt to, kam paši ir devuši piekrišanu.
    Dabīgi, ka jaunu tirgus dalībnieku ienākšana šeit ir problemātiska, jo pīrāgs jau ir sadalīts. Un jauni tirgus dalībnieki var ienākt tikai brīvajā tirgū, bet šeit nekāda brīvā tirgus vienkārši nav! Vai, kā te rakstā maigu, mīkstu mēlīti ir teikts ka “elektrības cenas komponente, kuras ietvaros tirgotāji var konkurēt, ir neliela”.
    Jā un tas apgalvojums ka “uzņēmumi par patērētāju izvēli var cīnīties ar citiem līdzekļiem – izdevīgākiem līguma nosacījumiem, kvalitatīvu apkalpošanu utt.” arī ir interesants. Interesanti, kādu “kvalitātīvāku apkalpošanu” tad tas elektrības tirgotājs var nodrošināt, ja viņš pats ne to elektrību ražo, ne ir vilcis vadus pa kuriem tā elektrība pienāk, ne arī kaut ko remontē, ja ar elektrotīkliem kaut kas nav kārtībā.

  4. “Vienotībai” Ziemeļvalstu pieredze neder! Viņiem ir pašiem sava progresivitāte visās nozarēs!

  5. Tirgu jāaizver! Vainīgos jāsoda krimināli!

  6. latvietis parastais Atbildēt

    jau kad atvēra tirgu tas bija skaidrs. nu nav elektrība lieta ko katrs var savā garāža ražot, turklāt tā tomer ir valij stratēģiska nozare. ko noteikti vajadzeja atstāt tikai valsts un vienās rokās ar fiksetām valsts noteiktām ceām. bet māzojas un tad pēkšņi kā no plaukta nokrituši- nesanāca kā domājām. visi brēca ka tā nesanāks, bet daži lūk ” domāja”

  7. Mafija darbojas. Katru mēnesi citi likumi, te vajag nodot rādījumus, te nevajag. Uzmini nu.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+