Kredītu reģistrā iekļauto spēkā esošo saistību atlikums – 13,33 miljardi latu 0
Pērn gada beigās kopējais Kredītu reģistrā iekļauto spēkā esošo saistību faktiskais atlikums bija 13,33 miljardi latu, liecina Latvijas Bankas mājaslapā publicētā informācija.
Salīdzinājumā ar 2012.gada trešā ceturkšņa beigām saistību atlikuma kopapjoms bija samazinājies par 0,37 miljardiem latu jeb 2,7%.
Pērnā gada beigās Kredītu reģistrā bija ziņas kopā par 997 679 personām. Savukārt spēkā esošas saistības bija par 738 197 personām, tai skaitā par 672 883 fiziskām personām rezidentiem (91,2% no kopējā šo personu skaita), 9915 fiziskām personām nerezidentiem (1,3%), 52 519 juridiskajām personām rezidentiem (7,1%) un 2880 juridiskajām personām nerezidentiem (0,4%).
No Kredītu reģistra izveides līdz 2012.gada decembra beigām Kredītu reģistrā bija iekļautas ziņas par 2 991 757 saistībām. No tām 59,9% ir izbeigušās saistības, 32,7% – normālas, 5,9% – atgūšanas procesā, 1,5% – pārstrukturētas.
No Kredītu reģistrā iekļautajām 1 110 083 spēkā esošām dalībnieku bilancē uzskaitītām saistībām vislielākais ir to skaits, kuru apjoms nepārsniedz 1000 latu, – tādu ir 616 008 saistību jeb 55,5%. 27,8% saistību apjoms ir no 1000 līdz 10 000 latu, 12,3% – no 10 000 līdz 50 000 latu, bet 4,4% – lielāks par 50 000 latu.
No spēkā esošām saistībām 40,5% ir patēriņa kredīti, 34,7% – norēķinu karšu kredīti, 12,3% – kredīti mājokļa iegādei, 6,2% – finanšu līzinga darījumi, 1,5% – operatīvā līzinga darījumi, 1,2% – pārējie kredīti, 1% – industriālie kredīti, 0,9% – komerckredīti, 0,6% – kredīti nekustamā īpašuma iegādei.
Vērtējot saistību faktisko atlikumu valūtu dalījumā, no kopējā saistību atlikuma 77,1% uzrādīti eiro, 12,4% – latos, 7,9% – ASV dolāros, 1,2% – Zviedrijas kronās un 0,7% – Šveices frankos. Saistību atlikums pārējās valūtās – 0,7%.
No 757 947 saistībām ar atlikumu latos 47,9% bija norēķinu karšu kredīti, 45,7% – patēriņa kredīti, 2,1% – kredīti mājokļa iegādei. Savukārt no 339 870 saistībām ar atlikumu eiro 34,2% bija kredīti mājokļa iegādei, 30,2% – patēriņa kredīti, 18,4% – finanšu līzinga darījumi, 4,9% – norēķinu karšu kredīti, 4,6% – operatīvā līzinga (nomas) darījumi, 2,9% – pārējie kredīti, 2,1% – industriālie kredīti, 1,5% – kredīti nekustamā īpašuma iegādei un 1,2% – citi saistību veidi.
No 10 998 saistībām ar atlikumu ASV dolāros saistību veidu dalījumā 43,4% bija norēķinu karšu kredīti, 34,5% – kredīti mājokļa iegādei, 8,1% – patēriņa kredīti, 5% – komerckredīti, 3,7% – pārējie kredīti un 5,3% – citi saistību veidi.
No pērn gada beigās spēkā esošajām saistībām maksājumu kavējumu nebija 80,6%, maksājumu kavējums līdz piecām dienām bija 2,4%, no sešām līdz 30 dienām – 2,7%, no 31 dienas līdz 90 dienām – 1,6%, no 91 dienas līdz 180 dienām – 0,8%, bet maksājumu kavējums ilgāk nekā 180 dienu bija 11,9% saistību.
Pērn gada pēdējā ceturksnī Kredītu reģistrā iekļautas ziņas par 66 495 saistībām, no kurām 81% radušās saskaņā ar noslēgtiem jauniem klientu līgumiem. Reģistrā tika iekļautas arī ziņas par 69 844 saistību izbeigšanos.
Kredītu reģistrs darbību sāka 2008.gada janvārī, un tas veidots uz Parādnieku reģistra bāzes.
Pērn gada beigās Kredītu reģistrā bija 100 dalībnieki, tai skaitā 23 Latvijā reģistrētas kredītiestādes un septiņas ārvalstu kredītiestāžu filiāles, kas reģistrētas Latvijā, 28 komercsabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus un kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādēm, septiņi apdrošinātāji un 35 krājaizdevu sabiedrības. 2012.gada pēdējā ceturksnī par dalībniekiem kļuva SIA “Baltijas Parādu piedziņas centrs” un Latvijas Lauksaimniecības kameras KKS “Krājkase”.
Pērn decembrī stājās spēkā Kredītu reģistra likums, kas ievieš arī Kredītu reģistra dalībnieku ar ierobežotu statusu un nodrošina, ka Kredītu reģistra dalībnieks, kurš zaudējis reģistra dalībnieka statusu, turpinātu aktualizēt reģistrā sniegtās ziņas par savu klientu un klientu galvinieku saistībām līdz attiecīgo saistību izbeigšanās brīdim. Patlaban ir četri reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu: likvidējamā AS “Ogres komercbanka”, likvidējamā AS “VEF banka” un maksātnespējīgā AS “Latvijas Krājbanka”, kā arī likvidējamā krājaizdevu sabiedrība “Vidzemes dukāts”.
