Mobilā versija
+4.6°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
4. oktobris, 2017
Drukāt

Anda Līce: Krējuma un kultūras izstrādājumi iet no rokas (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Steiga ir slikts padomdevējs. Neizlasījusi visu uz etiķetes rakstīto un domādama, ka skābajam krējumam ir laba akcijas cena, nopirku skābo izstrādājumu “Aizdars”. Man tas it nemaz negāja pie dūšas, iedevu kaķiem (viņi ir kā traki uz krējumu), šie neēda. Starp citu, kaķi labi testē arī citus pārtikas produktus. Es sev teicu – tā tev arī vajadzēja! Ja negribi ēst palmu eļļu, modificētu kukurūzu, aromatizētājus un krāsvielas, pa lielveikalu staigā tikpat uzmanīgi kā naktī pa neapgaismotu ielu.

Tiem, kam pieejami vienīgi pārtikas lielveikali, ir grūti apgādāt sevi ar veselīgu pārtiku. To var panākt ar tiešās tirdzniecības palīdzību un sakariem laukos. Vai valstī, kur lauksaimniecība izsenis bijusi augstu attīstīta, laba pārtika ir jāaizstāj ar atšķaidījumiem un jājauc klāt organismam nevajadzīgas un pat kaitīgas lietas?

Ražotāji zina, ka galvenie lēto produktu patērētāji ir maznodrošinātās ģimenes un pensionāri, viņiem turklāt ir grūti izburtot uz iesaiņojuma nesalasāmi rakstītās produkta sastāvdaļas, viņi pēta vispirms cenu. Ko darīt? Ejot iepirkties, jāņem līdzi lupa. Vai ražotāji, samazinot produkta svaru, proporcionāli samazina arī cenu? Ieraugot tikai cenu, mēs aizmirstam par svaru un priecājamies, ka esam lēti iepirkušies.

Bezkaunīgi uzvedas arī veikali. Piemēram, grāmatas kļūst nenopērkamas ne jau tikai izdevēju vainas dēļ, tas ir to grāmatu tirgotāju sirdsapziņas jautājums, kuriem grāmata ir tikai produkts, kam cenu uzskrūvēt ļauj neapvaldāmā peļņas kāre. Tas viss pazemina sabiedrības dzīves vispārējo kvalitāti, jo aizvien mazāk cilvēku iegādājas grāmatas. Var, protams, iet uz bibliotēkām un lasīt internetā, tomēr apgaismotā sabiedrībā katrai ģimenei ir savs kultūras kanons, kas nosaka, kādām grāmatām jābūt mājas grāmatu plauktā. Sabiedrības infantilisms ir rezultāts tam, ka tik daudziem pietiek ar reklāmu un dzeltenās preses lasīšanu.

Apcerot pārtikas izstrādājumus, es nonāku pie secinājuma, ka divdesmit pirmajā gadsimtā izstrādājumus ražo ne tikai pārtikas rūpnieki. Savi izstrādājumi ir gandrīz visam, kultūru un politiku ieskaitot. Ielūkosimies mūsu politisko partiju programmās, kuras tās gadu pēc gada cītīgi pārraksta cita no citas, pieliekot klāt pa kādam garšas un krāsas uzlabotājam. Lai labi skan un smuki izskatās, vieni pieliek kaut ko no konservatīvā, citi – no liberālā gala. Līdzīgi ir arī ar valdību programmām un prioritātēm. Izstrādājumi iet no rokas, jo izstrādātājiem nav nedz politiskās, nedz kādas citas atbildības un sabiedrība klusuciešot visu ņem pretī. Jautājums tātad ir mums, patērētājiem: “Vai nav pienācis laiks domāt?”

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tas viss ir h..ņa , vajag iet dienēt artilēristos , lai var aizstāvēt dievzemīti

  2. Klucis, kā vienmēr, nolika kluci… Naids smird pa gabalu! (Hei, vecīt, nebojā savas aknas- paņem atvaļinājumu, brīvdienas, dodies garākā ceļojumā uz kādu “širokuju stranu”. Sapratīsi, ka “nekur nav tik labi kā mājās”.)

  3. Aizejiet uz operu, paklausieties operas orķestri un kori, un citām domām iesit garām tai ēkai!

  4. Par ko cīnījās auseklīši – to arī saņem! Tagad var priecāties par 30 desu šķirnēm (gaļas izstrādājumiem), kā arī slavēt Rietumu vērtības.

  5. Es pirktu īstu produktu,bet…tādu veikalā neatrast.visur ir ķīmija klāt.vienīgā izeja,manuprāt,audzēt visu pašam.

  6. vienalga iecimdaros tos pašus sasmirdējušos gurķu izstrādājumus…

    • A ko lai dara – tie svaigie (gudrie,inteliģentie) gurķi iecimdaroties negrib ! Negrib noķēpāt savas rociņas netīrajā politikā. Labāk kurnēt pa ķēķi . I siltāk,i drošāk.

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (24)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Valsts pārvaldē grēkojušie nonāk “Latvijas gāzē”!

Bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kurai šo amatu nācās pamest, jo viņai netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” topošā meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju, vēstīja Latvijas Televīzija.

“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz šo amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane. Uzņēmumā “Latvijas gāze” (“LG”) darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki – bijušais premjers Aigars Kalvītis, viņa bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Tieslietu ministrijas juristes, kuras gatavoja dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kādreiz strādājušais Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+