×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.1°C
Jānis
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
4. oktobris, 2017
Drukāt

Anda Līce: Krējuma un kultūras izstrādājumi iet no rokas (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Steiga ir slikts padomdevējs. Neizlasījusi visu uz etiķetes rakstīto un domādama, ka skābajam krējumam ir laba akcijas cena, nopirku skābo izstrādājumu “Aizdars”. Man tas it nemaz negāja pie dūšas, iedevu kaķiem (viņi ir kā traki uz krējumu), šie neēda. Starp citu, kaķi labi testē arī citus pārtikas produktus. Es sev teicu – tā tev arī vajadzēja! Ja negribi ēst palmu eļļu, modificētu kukurūzu, aromatizētājus un krāsvielas, pa lielveikalu staigā tikpat uzmanīgi kā naktī pa neapgaismotu ielu.

Tiem, kam pieejami vienīgi pārtikas lielveikali, ir grūti apgādāt sevi ar veselīgu pārtiku. To var panākt ar tiešās tirdzniecības palīdzību un sakariem laukos. Vai valstī, kur lauksaimniecība izsenis bijusi augstu attīstīta, laba pārtika ir jāaizstāj ar atšķaidījumiem un jājauc klāt organismam nevajadzīgas un pat kaitīgas lietas?

Ražotāji zina, ka galvenie lēto produktu patērētāji ir maznodrošinātās ģimenes un pensionāri, viņiem turklāt ir grūti izburtot uz iesaiņojuma nesalasāmi rakstītās produkta sastāvdaļas, viņi pēta vispirms cenu. Ko darīt? Ejot iepirkties, jāņem līdzi lupa. Vai ražotāji, samazinot produkta svaru, proporcionāli samazina arī cenu? Ieraugot tikai cenu, mēs aizmirstam par svaru un priecājamies, ka esam lēti iepirkušies.

Bezkaunīgi uzvedas arī veikali. Piemēram, grāmatas kļūst nenopērkamas ne jau tikai izdevēju vainas dēļ, tas ir to grāmatu tirgotāju sirdsapziņas jautājums, kuriem grāmata ir tikai produkts, kam cenu uzskrūvēt ļauj neapvaldāmā peļņas kāre. Tas viss pazemina sabiedrības dzīves vispārējo kvalitāti, jo aizvien mazāk cilvēku iegādājas grāmatas. Var, protams, iet uz bibliotēkām un lasīt internetā, tomēr apgaismotā sabiedrībā katrai ģimenei ir savs kultūras kanons, kas nosaka, kādām grāmatām jābūt mājas grāmatu plauktā. Sabiedrības infantilisms ir rezultāts tam, ka tik daudziem pietiek ar reklāmu un dzeltenās preses lasīšanu.

Apcerot pārtikas izstrādājumus, es nonāku pie secinājuma, ka divdesmit pirmajā gadsimtā izstrādājumus ražo ne tikai pārtikas rūpnieki. Savi izstrādājumi ir gandrīz visam, kultūru un politiku ieskaitot. Ielūkosimies mūsu politisko partiju programmās, kuras tās gadu pēc gada cītīgi pārraksta cita no citas, pieliekot klāt pa kādam garšas un krāsas uzlabotājam. Lai labi skan un smuki izskatās, vieni pieliek kaut ko no konservatīvā, citi – no liberālā gala. Līdzīgi ir arī ar valdību programmām un prioritātēm. Izstrādājumi iet no rokas, jo izstrādātājiem nav nedz politiskās, nedz kādas citas atbildības un sabiedrība klusuciešot visu ņem pretī. Jautājums tātad ir mums, patērētājiem: “Vai nav pienācis laiks domāt?”

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tas viss ir h..ņa , vajag iet dienēt artilēristos , lai var aizstāvēt dievzemīti

  2. Klucis, kā vienmēr, nolika kluci… Naids smird pa gabalu! (Hei, vecīt, nebojā savas aknas- paņem atvaļinājumu, brīvdienas, dodies garākā ceļojumā uz kādu “širokuju stranu”. Sapratīsi, ka “nekur nav tik labi kā mājās”.)

  3. Aizejiet uz operu, paklausieties operas orķestri un kori, un citām domām iesit garām tai ēkai!

  4. Par ko cīnījās auseklīši – to arī saņem! Tagad var priecāties par 30 desu šķirnēm (gaļas izstrādājumiem), kā arī slavēt Rietumu vērtības.

  5. Es pirktu īstu produktu,bet…tādu veikalā neatrast.visur ir ķīmija klāt.vienīgā izeja,manuprāt,audzēt visu pašam.

  6. vienalga iecimdaros tos pašus sasmirdējušos gurķu izstrādājumus…

    • A ko lai dara – tie svaigie (gudrie,inteliģentie) gurķi iecimdaroties negrib ! Negrib noķēpāt savas rociņas netīrajā politikā. Labāk kurnēt pa ķēķi . I siltāk,i drošāk.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+