Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Krievijas dezinformācijas apskats: pazemotais Puškins un mājieni par Latvijas okupāciju2

Ekrānuzņēmums no kprf.ru

Kāds Latvijā maz pamanīts pašvaldības līmeņa jautājums, izrādās, izsaucis lielu sašutumu Krievijas politiskajās aprindās un tam sekojošās publikācijas vairākos interneta portālos.

Runa ir par Liepājas domes 1. marta lēmumu apvienot divas vidusskolas – Aleksandra Puškina 2. vidusskolu un 12. vidusskolu.

Tas saistīts ar normatīvo aktu prasībām, kas paredz vidusskolās noteiktu skolēnu skaitu un minimālo mācību platību katram audzēknim – atsevišķi skolas to nespēj nodrošināt.

“Mūs sagaida nozīmīgas pārmaiņas, bet man nav šaubu par to, ka tas ir vispareizākais lēmums, jo es nepazīstu nevienu, kurš nevēlētos saviem bērniem labākus mācību apstākļus, kvalitatīvāku izglītību un perspektīvu nākotni. Un šodien pieņemtais lēmums ir ceļš, lai to sasniegtu,” pēc lēmuma pieņemšanas sacījis Liepājas mērs Jānis Vilnītis.

Bet kas tad tik ļoti satraucis Krieviju?

“Apvainojums Krievijai un visiem krieviem”

Izrādās, ka reorganizācijas procesā no skolas nosaukuma pazūd dzejnieka Puškina vārds, un Maskavā to uztver gluži vai kā zaimošanu.

Domes sēdē pret lēmumu iebilduši vienīgi trīs “Saskaņas” deputāti (desmit pārējie atbalstīja reorganizāciju), kuri tad arī pacentušies politizēt šo ziņu un izplatīt krievvalodīgajiem medijiem.

To publicējuši tādi zināmi propagandas mediji kā “RT” (“Russia Today”), “Regnum” un citi.

“Tas apvainojums Krievijai un visiem krieviem. (..) Un jo īpaši tāpēc, ka tas noticis neilgi pirms Aleksandra Sergejeviča dzimšanas dienas,” paziņojis Krievijas Valsts domes NVS un tautiešu lietu komitejas vadītājs Leonīds Kalašnikovs, kurš parlamentā pārstāv komunistisko partiju.

Plašāku rakstu par to sagatavojusi “Ļiteraturnaja gazeta”.

Aizvainojums pausts, publicējot nicinošus viedokļus par Latviju un latviešiem, kas neko nesaprotot no kultūras un nespējot novērtēt lielo krievu ģēniju.

“Puškins ir literāts, bet Latvija nav literatūras zeme. Te nav nekā aizvainojoša vai pazemojoša, latviešiem ir citas dotības. Vienkārši literatūra slikti ierakstās latviešu mentalitātē. Latvieši ir piezemēti ļaudis, bet literatūra vispirms ir fantāzijas lidojums,” spriež kāds rakstnieks politiķis Konstantīns Krilovs, kurš indīgi piebilst, ka Latvijas iedzīvotāju kultūras vajadzību apmierināšanai pietiks ar “amerikāņu komiķiem un latviešu dainām”.

Kāds cits publicists Kirils Benediktovs apgalvo, ka lēmuma pamatā esot “tradicionālā pribaltu rusofobija”: “Gadījumā ar skolas nosaukuma maiņu latviešu cīnītāji pret krievu pasauli tīši vai netīši ir nodemonstrējuši ne tikai savu rusofobiju, bet arī neglābjamo provinciālismu. Skaidrs, ka latviešu literatūrā pat tuvu nav nevienas tādas personas kā Puškins, un vispār smieklīgi salīdzināt lielo krievu kultūru ar vietējo latviešu kultūru. Protams, par to netiktu runāts, ja ne Liepājas domes iniciatīva.”

Savukārt tulkotāja Natālija Holmogorova vērtē, ka tā esot kopīga tendence “postpadomju valstīm”, kas cenšas tikt vaļā no “kādreizējās radniecības ar Krieviju”.

Arī viņa nespēj atturēties no nicinošām piezīmēm par latviešu kultūras nabadzīgo mantojumu, stāstot, ka latviešu literatūra sākusi attīstīties tikai laikā, kad Latvija bijusi Krievijas impērijas sastāvā un esot stipri ietekmējusies no tā laika krievu literatūras.

Jāpiebilst, ka Puškina vārds Liepājas 2. vidusskolai tika piešķirts padomju laikā – 1949. gadā, atzīmējot dzejnieka 150. dzimšanas dienu, bet nekādas saistības ar pilsētu krievu dzejniekam nav, vēl vairāk – viņš nekad nav pat bijis Latvijā.

Vienīgā ar viņa vārdu un Latviju saistītā leģenda ir, ka Rīgā kādu laiku dzīvojis ģenerālis Jermolajs Kerns un viņa sieva Anna, kurai ar Puškinu Pēterburgā bijis romāns, un dzejnieks mīļākajai veltījis vienu no saviem slavenākajiem dzejoļiem.

Ekrānuzņēmums no ruvesna.su

Draudi turpinās

Nu jau vairākus mēnešus dažādi aktīvisti sacenšas medijos, kurš asāk spēs piedraudēt Latvijai, kas gaidāms, ja būs mēģinājumi nojaukt Pārdaugavas pieminekli “atbrīvotājiem”.

Iepriekš tika izplatīta savdabīga “ideja”, ka Krievija varētu atsaukt lēmumu par Latvijas neatkarības atzīšanu. Taču ar to laikam bijis par maz, un nupat parādījušies draudi, ka pieminekļa jautājums var novest pie Latvijas okupācijas.

Domubiedru grupa, kas sevi dēvē par “Rīgas komiteju”, gan lieto maigāku formulējumu “Krievijas miera uzturēšanas spēku ievešana” (acīmredzot pēc Piedņestras un Abhāzijas parauga).

Paziņojumā, kas publicēts interneta vietnē “Russkaja vesna”, apgalvots, ka pieminekļa nojaukšana novedīšot pie nemieriem un “pilsoņu kara”. Lai to novērstu, esot nepieciešams ievest Latvijā Krievijas karaspēku.
Saistītie raksti

Arī NATO no savas puses varēšot sadarboties ar Krievijas karavīriem miera nodrošināšanā, uzskata autori.

Zem rak­sta ir pieci paraksti: Dmitrijs Linters (zināms kā Tallinas 2007. gada “bronzas nakts” nemieru organizators), Johans Behmans (Somijā zināms prokrieviskais provokators), Dimitrijs Jermolajevs (savulaik no Latvijas par spiegošanu izraidītais Krievijas vēstniecības darbinieks), kā arī mazāk pazīstamie Andrejs Buračjovs un Aleksejs Jesakovs. Šis pats paziņojums izplatīts arī interneta vietnē “Youtube” un vēl citās, tomēr pagaidām plašāku mediju ievērību nav izpelnījies.

LA.lv
VV
Vivanta Volkova
Latvijā
Vienos ziedos… Dzintra Lūse pēc vīra mīklainās nāves atjauno izdemolēto baznīcu
13 stundas
LE
LETA
Latvijā
Petraviču apmierina jaunā LM parlamentārā sekretāra darbs
15 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Prāta vētras” koncerts Liepājā noritējis mierīgi
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Dabā
Pirmdien daudzviet valstī spēcīgi līs un dārdēs pērkons
7 stundas
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Kāpēc, pirms laika pensionējoties, nedrīkst strādāt, bet īstajā vecumā strādā, cik tik gribi?
6 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Latviju pārstāvošajiem autosportistiem trīs goda pjedestāli “RallyX Nordic” debijas sacensībās Rīgā
7 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Koncertzāle “Latvija”: jauna ērģeļmūzikas citadele vai Ventspils karaļvalsts greznumlieta?
7 stundas