Latvijā
Sabiedrība

Krievijā tapusi filma par barikādēm: apmelots Raimonds Graube 26

Krievijā tapušā filmā apgalvots, ka ģenerālis Raimonds Graube 1991.gada janvārī šāvis uz kinooperatoriem. Graube to dēvē par “Gebelsa stila meliem”, vēstī TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tas, ko cenšas pierādīt filmas “Krāsainais sektors” (“цветной сектор”) autori, ka asiņainos noziegumus pastrādājuši nevis OMON vai padomju specdienestu snaiperi, bet gan bruņoti latviešu kaujinieki. Savējie šāvuši pa savējiem.

Filmas veidotāji ir igauņu izcelmes krievu mākslinieks Sergejs Četvertnojs, Andrejs Tatarčuks no Latvijas, kurš strādā Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras «Rossiya Segodnya» tīmekļa vietnē “Baltnews”, kā arī Krievijas nedēļraksta “Rossijskije Vesti” galvenais redaktors Dmitrijs Jermolajevs. Viņš Latvijā labāk pazīstams kā agrākais Krievijas vēstniecības 3.sekretārs, kuru 2005.gadā Satversmes aizsardzības birojs par spiegošanu iekļāvis Latvijas melnajā sarakstā.

Filma pirmizrādi piedzīvoja Maskavā 15.maijā. Skatītāju rindas nelielajā zālē bija pustukšas, bet pirmizrādei sekoja raksti SPUTNIK, BALTNEWS un citviet.

Publiski pieejams tikai neliels reklāmas rullītis, kur redzams, ka filmā intervēts bijušais interfrontietis Viktors Alksnis, cits Latvijas melnajā sarakstā iekļautais vēsturnieks Vladimirs Simindejs, Rīgas OMON komandieris Česlavs Mliņņiks. Rakstos Krievijas presē filmas veidotāji lepojas, ka šo un citu cilvēku stāstītais bijis par pamatu filmas pārsteidzošajiem atklājumiem. Galvenokārt faktam, ka 1991.gada janvārī Rīgā līdzīgi kā 2014.gadā Ukrainas Maidanā bijuši nezināmi snaiperi, kuri apšāvuši miermīlīgos iedzīvotājus. Dīvainos apstākļos vēlāk noslīcis kinooperators Juris Podnieks, kurš, visticamāk, esot novākts, jo, pateicoties saviem sakariem ar OMON, zinājis ko tādu par barikāžu laika notikumiem, kas mestu ēnu uz Latvijas valsti.

Jermolajevs apgalvo, ka zinot divu šāvēju vārdus. Viens – vēlāk pašnavību izdarījušais zemessargs Didzis Meiers. Otrs – agrākais armijas ģenerālis Raimonds Graube. Viens no filmas autoriem Andrejs Tatarčuks “Nekā Personīga” noliedz, ka ar filmu nomelno Latviju. Viņš ar šādu pētījumu gribot pastāstīt, kā tiek organizētas pseidorevolūcijas.

Graube kategoriski noliedz šos apgalvojumus un nodēvē tos par “Gebelsa stila” meliem.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece Rita Aksenoka bija galvenā, kura izmeklēja OMON zvērības Latvijā. Bijušas ap 100 dažādas epizodes. Viņa, noskatoties filmas veidotāju atklājumus, tos sauc par absolūtiem meliem, kas tiek izplatīti, lai nomelnotu Latviju.

Kā atceras Aksenoka – Iekšlietu ministrijas ieņemšanu Latvijas prokuratūra paguva izmeklēt 10 dienas. Pēc tam izmeklēšanu pārņēma PSRS prokuratūra Maskavā, kurai tika nosūtīti visi lietas materiāli – ap 200 liecinieku liecības, vairāki maisi ar lietiskajiem pierādījumiem – tajā skaitā izšautajām patronām. Kad 1992.gadā Latvija lietas materiālus atguva, lodes bija pazudušas. Liecības Aksenokas izmeklētājiem snieguši arī vairāki omonieši, kuri no OMON rindām pēc janvāra notikumiem aizgāja. Viņi izstāstījuši par uzbrukuma plānošanu Iekšlietu ministrijai. Vienu no šiem lieciniekiem vēlāk atrada Pierīgas mežā – viņa ķermenis viscaur bija sašauts. Kā liecināja izmeklēšana – šāvuši bija vairāki cilvēki, lai būtu grūtāk noskaidrot nozieguma izdarītāju.

Notiesāti tika 13 omonieši, kas bijuši vidējā līmeņa kaujinieki – pavēļu izpildītāji. Vairākus desmitus Latvija izsludināja starptautiskā meklēšanā. Tajā skaitā Vladimiru Antjufejevu. Bet iestājās noilgums un meklēšanu pārtrauca. Drīz pēc tam mediji ziņoja, ka Antjufejevs un vēl arī Nikolajs Gončarenko nonākuši augstos amatos starptautiski neatzītajā Piedņestras republikā.

Daudzi Rīgas omonieši deviņdesmito gadu sākumā karoja Gruzijas un Abhāzijas karā. Agrākais Rīgas OMON komandieris Česlava Mliņņika vārds, kurš kā eksperts uzstājas Jermolajeva un Tatarčuka filmā “Krāsainais sektors”, minēts saistībā ar Krievijas politiķes Gaļinas Starovoitovas slepkavību. Rīgas OMON otro personu Sergeju Parfjonovu četri Latvijas Kriminālpolicijas operatīvie darbinieki ar varu no Tjumeņas atveda uz Rīgu. Viņu notiesāja, bet tad izdeva Krievijai un tur Parfjonovu apžēloja.

Kā uzsver “Nekā personīga”, Maskavā prezentētā filma nav vienīgais darbs, kurā ir mēģināts apšaubīt barikāžu laiku notikumus Baltijā. Šonedēļ ASV izdota grāmata “Kurš kuru nodeva?” par 1991.gada janvāra notikumiem Viļņā. Pirms gada Lietuvā, pamatojot to ar padomju okupācijas noliegšanu, grāmatu no veikaliem izņēma policija. Grāmatas autore Krievijas avīzes “Komsomoļskaja Pravda” žurnāliste Gaļina Sapožņikova to izdevusi arī Baltkrievijā un ar Tatjanas Ždanokas sabiedrotā Džuzepes Kjezas palīdzību arī Itālijā.

LA.lv